Dabā tā iekārtots, ka anatomisku īpatnību dēļ visbiežāk delikātā urīna nesaturēšanas problēma skar sievietes, tomēr arī kungi no tās nav pasargāti. Kā liecina statistika, gandrīz katrs ceturtais vīrietis pēc 40 gadu vecuma lielākā vai mazākā mērā saskaras ar šo delikāto problēmu. Uroloģe daktere Zane Pilsētniece atklāj, ka tas ir vecums, kad vīrietim straujāk sāk palielināties priekšdziedzeris, un līdz ar to urīna nesaturēšanas problēma var kļūt ļoti aktuāla.

Blakus saslimšanas

Mazliet pieskaroties anatomijai, jāteic, ka sievietēm daba devusi daudz īsākus urīnceļus, nekā kungiem, tamdēļ ar urīna nesaturēšanas problēmām stiprais dzimums saskaras daudz retāk. Turklāt vīrietim urīna saturēšanu nodrošina gan garāks un šaurāks urīnizvadkanāls, gan prostatas dziedzeris, gan arī divi slēdzējmuskuļi, kas ir kā papildus durvis. Tā kā aizsargmehānisms ir pamatīgs, urīna noplūde vīrietim parasti liecina par kādām izteiktām anatomiskām izmaiņām, piemēram, pēc apakšējo urīnceļu operācijas, vai arī radusies komplicēta situācija ar priekšdziedzera palielināšanos. Tāpat urīna nesaturēšanas problēmu var izraisīt kādas nopietnas blakus saslimšanas. Visbiežāk tās ir ar neiroloģiju saistītas veselības problēmas – multiplā skleroze, dažāda veida neiropātijas, Alcheimera slimība, cukura diabēts, smadzeņu asinsrites traucējumi vai insults pēc kura arī cilvēks var saskarties ar traucējošos urīna noplūdi. Piemēram, cukura diabēta gadījumā ilgstošākā laika posmā pacientam var rasties tā sauktās perifērās neiropātijas. Tas nozīmē to, ka rodas traucējumi nervu impulsu pārvadē, bet tas var veicināt  apakšējo urīnceļu funkcionālus traucējumus un radīt urīna nesaturēšanu.

Izplatīta problēma ir arī tā sauktais pāraktīva urīnpūšļa sindroms, kad cilvēks jūt pastiprinātu vajadzību doties uz labierīcībām gan dienas, gan nakts laikā. Otrs izteikts simptoms pāraktīva urīnpūšļa gadījumā ir steidzama, neatliekama vajadzība nokārtoties – vēlme pačurāt cilvēkam rodas pēkšņi un to ir grūti aizkavēt. Ja šī vajadzība ir ļoti spēcīga, urīnpūslis saraujas un cilvēks ar savu gribu nespēj aizkavēt urīna noplūdi.

Jāatzīmē, ka šī problēma – pāraktīva urīnpūšļa sindroms – procentuāli vienlīdz skar gan sievietes, gan vīriešus, taču atkal jāteic, ka kungi ir mazliet priviliģētāki, jo,  pateicoties anatomijai, patvaļīga urīna nesaturēšana, kas seko šai steidzamai vajadzībai, vērojama daudz retāk.

Kad pie vainas prostata

Labdabīga priekšdziedzera palielināšanās ir vēl viens nopietns iemesls, kad vīrietis var saskarties ar urīna noplūdi. Fizioloģiski priekšdziedzeris palielinās teju visiem kungiem, un parasti pēc 40 gadu vecuma tas sāk notikt straujāk. Tas gan uzreiz nenozīmē, ka vīrietim būs problēmas ar urīna nesaturēšanu, tomēr, ja vīrietis atnāk pie ārsta un stāsta, ka viņam laiku pa laikam gadās iepilināt biksēs vai arī rodas neatliekama vajadzība, kas raksturīga pāraktīva urīnpūšļa sindromam, tad ārsts vispirms nozīmēs visus vajadzīgos izmeklējumus, lai pārbaudītu priekšdziedzera veselību. Parasti gan vīrietis vēl pirms šīm sūdzībām diezgan ilgstošā laika posmā, kamēr notikusi priekšdziedzera palielināšanās, jau izjutis diskomfortu – bijusi apgrūtināta urinācija, vājāka strūkla, grūtāk uzsākt čurāt, sevišķi pēc miega no rīta... Laika gaitā urīnpūšļa sieniņas muskulis ir dekompensējies jeb izstiepies un nespēj vairs uzkrāt urīnu, kuru nav izdevies normāli izčurāt. Jā, tā sauktais atlieku urīns nekur nepazūd un gadiem krājas vairāk un vairāk, radot urīnpūšļa sieniņas pārstiepumu. Tā kā nieres turpina strādāt un ražot arvien jaunu urīnu, tam vairs nav, kur palikt, un sākas pilienveida urīna nesaturēšana. Urologi to uztver kā negatīvu simptomu, jo, ja priekšdziedzera palielināšanos iespējams sekmīgi apturēt un uzlabot simptomātiku gan ar medikamentiem, gan atsevišķos gadījumos ar plānotu operāciju, tad vīrietim simptoms – urīna nesaturēšana jau liecina par komplicētu problēmu. Šādos gadījumos pirms tālākās rīcības ārsts pacientam nozīmē ļoti specifiskus izmeklējumus – urodinamiskos testus, lai rūpīgi izvērtētu esošo situāciju. Ja, piemēram, urīnpūšļa sieniņa nedarbojas vispār, tad pat izoperējot pacientu, ārsts nevarēs apsolīt, ka viņam atjaunosies normāla urinācija. Pat vēl vairāk – visbiežāk pēc operācijas urīna nesaturēšanas problēma saasinās, un tam par iemeslu ir izoperētais slēdzējmuskulis un prostata jeb priekšdziedzeris.

Dažāda veida operācijas ir vēl viens iemesls urīna noplūdei vīrietim. Ja pēc operatīvās iejaukšanās ir novājināts slēdzējmehānisms, to sauc par slodzes urīna nesaturēšanu, un tādā gadījumā vīrietim būs jāatsakās no dažādām aktivitātēm – viņš nevarēs sportot, celt smagākus priekšmetus, un arī būs jācenšas neklepot. Smagākos gadījumos urīna noplūde var būt pat vienkārši ejot vai pat tikai esot vertikālā stāvoklī. Kāpēc? Jo palielinās spiediens vēdera dobumā, tas spiež arī urīnpūsli, bet novājinātais slēdzējmehānisms nespēj aizkavēt urīna noplūdi.

Vingrinājumi, medikamenti, ieliktņi

Lai uzlabotu slēdzējmehānisma stāvokli un mazinātu delikāto problēmu, itin bieži iespējams izlīdzēties ar starpenes muskulatūras stiprinošiem jeb Kēgela vingrinājumiem, kas atrodami gan dažādās interneta vietnēs, gan arī tos iespējams uzzināt pie ārsta. Jāteic, ka patiesi efektīvi tie būs tikai vieglas urīna nesaturēšanas gadījumā. Ja problēma rodas, veicot ikdienišķas kustības un vīrietim ir bieži jāmaina speciālie ieliktņi biksēs, tad fizioterapiju vajadzēs kombinēt ar vēl citām ārstniecības metodēm.

Slodzes tipa urīna nesaturēšanas gadījumā vīrietim iespējams arī iešūt speciālu lentiņu  vai implantu, kas uzlabo urīna izvadkanāla slēgšanu. Arī šāda veida metode līdzēs tikai vieglas un vidēji smagas urīna nesaturēšanas gadījumā. Ko darīt kungam, kuram urīna noplūde diagnosticēta kā smaga problēma? Kā saka daktere, vienīgā iespēja ir mākslīgais sfinkters, ko operācijas laikā iešuj cirkulāri ap urīnizvadkanālu. Neviena cita mehānisma nav, kas spēj noslēgt urīnizvadkanālu.

Pāraktīva urīnpūšļa sindroma gadījumā, kura pamatā ir iepriekš minētās neiroloģiskās problēmas,  kuru dēļ urīnpūšļa sieniņā rodas pastiprināta hiperuzbudinātība, iespējams risināt problēmu ar medikamentiem, kas iedarbojas nomierinoši uz urīnpūšļa sieniņas receptoriem. Tā atslābst, nenotiek viltus kontrakcijas laikā, kamēr urīnpūslis nav normāli piepildījies, un palielinās intervāli starp nepieciešamību iet uz tualeti. Ja tomēr ar perorāli lietojamiem medikamentiem nav līdzēts, ārsts var nozīmēt botulotoksīna injekcijas, kas atslābina muskulatūru tieši urīnpūšļa sieniņā. Mīnuss šai metodei ir tāds, ka botulotoksīna darbība ilgst vidēji 6 – 12 mēnešus, jo tas organismā noārdās un injekcijas jāveic atkārtoti. Latvijā tās nav iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā, bet viena injekcija maksā virs 400 eiro.

Tāpat kungiem ar pāraktīva urīnpūšļa sindromu noteikti ir vērts pārskatīt savu ēdienkarti. Veikti vairāki pētījumi, kuros pierādīts, ka ekstraktvielas –  īpaši asi ēdieni, gāzēti dzērieni, kofeīnu saturoša pārtika, alkohols un nikotīns – var saasināt pāraktīva urīnpūšļa sindromu, kairinot urīnpūšļa gļotādu.