Turpmākajos gados strādās pie alkohola patēriņa samazināšanas
Lai samazinātu alkoholisko dzērienu lietošanas izplatību un nodarīto kaitējumu sabiedrības veselībai, turpmākajos gados plānoti jauni ierobežojumi alkohola pieejamībai un reklāmai, vienlaikus paplašinot alkohola atkarības ārstēšanas un rehabilitācijas pakalpojumus. Alkohola patēriņš ik gadu Latvijā pieaug un pārsniedz Eiropas vidējo rādītāju, tāpēc ir būtiski ierobežot tā pieejamību un sabiedrībai skaidrot alkohola negatīvo ietekmi uz veselību.
Šodien, 28. jūlijā, valdība apstiprināja Veselības ministrijas sagatavoto Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plānu 2020.-2022.gadam.
Plašākas ārstēšanās iespējas
Autors: Alko_vizualis04__1_
Lai palīdzētu cilvēkiem, kuriem ir radusies atkarība no alkohola vai jau ir nopietnas veselības problēmas, turpmākajos gados ministrija paplašinās ambulatorās un stacionārās ārstēšanās iespējas. Ir paredzēts ieviest jaunu valsts apmaksātu ambulatoro grupu psihoterapijas programmu pēc 12 soļu terapijas principiem un palielināt valsts apmaksātas ambulatorās narkoloģiskās palīdzības sniegšanas iespējas pusaudžiem. Plāns ir arī izveidot specializētu bērnu narkoloģijas nodaļu. Vienlaikus plānots narkoloģiskos pacientus ar noteiktām diagnozēm atbrīvot no pacientu līdzmaksājumiem, saņemot narkoloģiskos pakalpojumus, kā arī tiks vērtēta iespēju no valsts budžeta apmaksāt viņiem nepieciešamos medikamentus. Tāpat tiks pilnveidotas ģimenes ārstu zināšanas darbā ar alkohola atkarīgiem pacientiem alkohola lietošanas skrīninga veikšanu un īso intervenču sniegšanu pacientiem.
Akcijas reklamēs tikai veikalā
Autors: Alko_vizualis02__1_
Otrs plāna rīcības virzieniem ir alkoholisko dzērienu reklāmas ierobežošana, kam īpaši uzmanību pievērš arī Pasaules Veselības organizācijas eksperti. Līdz ar to, lai mazinātu alkohola patēriņu sabiedrībā, jo īpaši jauniešu vidū, Veselības ministrija plāno aizliegt cenu un atlaižu reklāmu alum un vīnam televīzijā un radio, kā arī aizliegt alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklāmu drukātajos medijos, kinoteātros un internetā. Tas nozīmē, ka cenu un atlaižu reklāma alkoholiskajiem dzērieniem būs pieejama tikai tirdzniecības vietās, kurās tiek tirgoti alkoholiskie dzērieni. Tāpat plānots aizliegt tādus tirdzniecības veicināšanas piedāvājumus, kas paredz, iegādājoties alkoholisko dzērienu vienlaicīgi bez maksas vai ar atlaidi iegādāties citu alkoholisko dzērienu, preci vai pakalpojumu, piemēram, nevarēs veidot piedāvājumu "pērc vienu, otru saņem lētāk".
Lai samazinātu alkoholisko dzērienu patēriņu, plānots arī ierobežot īpašos piedāvājumus patērētāju svētku dienās, piemēram, dzimšanas dienā dodot iespēju iegādāties dzērienus ar atlaidi. Tāpat tiks vērtēta iespēja aizliegt tirgot stipro alkoholu mazajos plastmasas trauciņos, kuru tilpums nepārsniedz 0,2 litrus. Tas neattiecas uz alkoholu, kas tiek pārdots tūristiem kā suvenīrs, piemēram, stikla vai māla pudelītēs.
Izmaiņas turpmākajos gados gaidāmas arī attiecībā uz azartspēļu zālēm un kazino – šajās vietās alkoholu par brīvu vairs piedāvāt nedrīkstēs. Kā arī ir paredzēts aizliegt tirgot, pienest un lietot alkoholiskos dzērienus pie azartspēļu automātiem,spēļu galdiem un citām azartspēļu iekārtām, lai ierobežotu riskantu uzvedību – vienlaicīgi lietot alkoholiskos dzērienus un spēlēt azartspēles.
Autors: Alko_vizualis03__1_
Vienlaikus būtiski ir skaidrot sabiedrībai, īpaši jauniešiem, grūtniecēm un topošajiem vecākiem, alkoholisko dzērienu kaitīgo ietekmi uz veselību, ko Veselības ministrija plāno turpināt darīt. Līdztekus izglītojošajām kampaņām, plānots, ka alkoholisko dzērienu marķējumā būs jāiekļauj informācija, kura mudina noteiktas iedzīvotāju grupas nelietot alkoholu, piemēram grūtnieces un transportlīdzekļu vadītājus. Tāpat marķējumā būs jāparādās informācijai par dzēriena sastāvdaļām un uzturvērtību. Savukārt vairākos pētījumos, plānots iegūt pilnīgākus datus par alkohola patēriņu valstī un tā radītajām sekām.
Tāpat svarīgi ir nodrošināt, ka efektīvi darbojas jau šobrīd spēkā esošie ierobežojumi, tāpēc plānots stingrāk uzraudzīt, lai alkoholu nepārdod nepilngadīgām personām,kā arī pastiprināt nelegālā alkohola aprites kontroli.
Lai rastu labāko risinājumu, kas ļautu samazināt ceļu satiksmes negadījumus, ko izraisa reibumā esoši šoferi, kopā ar citām ministrijām plānots izvērtēt iespēju samazināt noteikto pieļaujamo alkohola koncentrāciju asinīs visiem transportlīdzekļu vadītājiem līdz 0,2 promilēm. Arī Igaunijā, Polijā un Zviedrijā ir noteikts šāds līmenis, savukārt Čehijā, Ungārijā, Rumānijā un Slovākijā alkohola koncentrācija asinīs nav pieļaujama pat nelielās devās.Tāpat, ņemot vērā citu valstu pieredzi, plānots pārskatīt alkoholisko dzērienu tirdzniecības laiku.
Kopumā plānotopasākumu realizēšanai 2021.–2022.gadā nepieciešami papildu 6,38 miljoni eiro, No tiem: 2021.gadā – 3, 07 miljoni eiro, 2022.g adā – 3,31 miljoni eiro un turpmāk ik gadu - 3,46 miljoni eiro. Lielākā daļā finansējuma paredzēts alkohola atkarības ārstēšanai, savukārt, piemēram, sabiedrības izglītošanas pasākumu īstenošanai paredzēts piesaistīt ES fondu finansējumu.
Ar Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plānu 2020.-2022. gadam ir iespēja iepazīties te: https://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40482045&mode=mk&date=2020-07-28
Statistika un problemātika:
Saskaņā ar PVO datiem pārmērīga alkohola lietošana ir cēlonis vairāk nekā 200 saslimšanām. Tiek atzīts, ka alkohols ir trešais svarīgākais riska faktors priekšlaicīgai mirstībai un invaliditātei. Pasaulē katru gadu 3,3 miljoni cilvēku mirst alkohola lietošanas izraisītā kaitējuma dēļ, kas veido 5,9% no visiem nāves gadījumiem.
Jaunu cilvēku vidū (vecuma grupā 20–39 gadi) katrs ceturtais nāves gadījums ir klasificēts kā alkohola izraisīts. Piemēram, ceļu satiksmes negadījumos ar smagām traumām vai letālām sekām kā viens no negadījuma iemesliem ir vadītāja atrašanās alkohola reibumā. Turklāt jāatzīmē, ka alkohola pārmērīgas jeb riskantas lietošanas sekas arī rada būtisku finansiālo slogu veselības aprūpes budžetam.
Vienlaikus pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem 2017.gadā viens 15 gadus vecs un vecāks Latvijas iedzīvotājs patērēja 10,9 litrus reģistrētā absolūtā alkohola, bet 2018. gadā - 11,1 litrus reģistrētā absolūtā alkohola (neskaitot ārvalstu tūristu patēriņu).
