TROKSNIS
haotiska, neharmoniska skaņa, kam raksturīga sarežģīta uzbūve (ļoti daudz dažāda augstuma toņu, kuru intensitāte un ilgums ātri un haotiski mainās) un specifiska iedarbība uz organismu. Vispārpieņemtā nozīmē ar troksni saprot visas blakusskaņas, kas neļauj pareizi uztvert runu, mūziku, traucē darbā un atpūtā. Skaņas frekvenču kopumu, kas veido troksni, sauc par trokšņa spektru. Izšķir zemas frekvences (līdz 300 Hz), vidēji zemas frekvences (300-1000 Hz) un augstfrekvences troksni (virs 1000 Hz). Trokšņa stiprumu mērī ar skaņas radītā spiediena attiecību pret spiedienu, kas pieņemts par salīdzināšanas mērvienību un aptuveni atbilst spiedienam, kāds ir skaņai ar 1000 Hz frekvenci pie dzirdamības sliekšņa Tā kā skaņas spiediens pie dzirdamības sliekšņa ir miljoniem reižu mazāks par skaņas spiedienu pie sāpju sliekšņa, trokšņa stiprumu mērī logaritmiskās skalas mērvienībās - belos (B). Higiēnā mērījamo trokšņa stiprums ir 20-140 decibelu (dB).
Izšķir stabilu troksni, kura stiprums laikā mainās ne vairāk kā par 5 dB, un impulsu troksnis, kura stiprums strauji pieaug un pēc tam samazinās. Trokšņa skaļumu mērī fonos. Trokšņa stiprumu un skaļumu mērī ar speciālu aparātu - trokšņu mērītāju, kurā skaņas svārstības tiek pārveidotas elektriskajās svārstībās, to intensitāti mērī ar mikroampērmetru (tā skala graduēta decibelos). Pastāv normas, kas norāda galējos pieļaujamos trokšņu līmeņus. Augstfrekvences trokšņiem tas ir 75- 80 dB, zemfrekvenču - 90-100 dB. Normāli pieļaujamais trokšņu līmenis ir 40-50 dB, kas apmēram atbilst vidēja skaļuma sarunai. Troksnis ir bioloģisks kairinātājs, kas iedarbojas uz visiem orgāniem un orgānu sistēmām, galvenokārt caur dzirdes analizatoru uz CNS. Dabas troksnis, piem., meža šalkoņa, lapu un lietus lāšu čaboņa, iedarbojas uz cilvēka organismu nomierinoši. Ja trokšņa iedarbība ir pārāk stipra, var samazināties dzirdes jutīgums un rasties dzirdes orgāna nogurums. Augstāko frekvenču skaņas nogurdina vairāk nekā zemāko frekvenču skaņas. Ilgstoši pārpūlējot dzirdes orgānu, dzirde pasliktinās un stipri cieš CNS, sevišķi tiek traucēta tās regulējošā darbība, - rodas nogurums, bezmiegs, samazinās darbaspējas, var paaugstināties asinsspiediens. Cilvēkiem, kas strādā troksnī, samērā bieži ir gastrīts, kuņģa čūla, divpadsmitpirkstu zarnas čūla. Trokšņa profilakse - modernu iekārtu ieviešana rūpniecībā, pareiza mašīnu pamatņu konstrukcija, amortizējošu un skaņizolējošu materiālu lietošana. Trokšņa kaitīgo ietekmi uz organismu novērš arī ar individuālajiem aizsarglīdzekļiem (antifoniem). Visi, kas strādā trokšņainos apstākļos, tiek pakļauti periodiskām medicīniskām apskatēm.
