TRIPANOSOMOZES
invāzijas slimības, ko ierosina vienšūņu tipa vicaiņu klases parazīti tripanosomas (Trypanosoma). Slimo cilvēki un dzīvnieki. Cilvēka organismā T. gambiense un T. rhodesiense (abas kustīgi, garumā izstiepti mikroorganismi ar vicu; garums 15-40 μm, platums 1,4-2 μm) ierosina Āfrikas tripanosomozes jeb Āfrikas miega slimību, kas izplatīta Āfrikā. Pārnes cecemušas (Glossina). Sūcot invadētu cilvēku un dzīvnieku asinis, cecemušas iegūst tripanosomas, kas vairojas to zarnās un pēc 12-20 dienām nokļūst siekalu dziedzeros. Kopā ar siekalām mušu kodiena laikā tripanosomas iekļūst cilvēku vai dzīvnieku organismā. Cilvēks saslimst pēc 2-3 nedēļu ilga inkubācijas perioda. Slimībai raksturīgs drudzis, izsitumi, limfmezglu, aknu un liesas palielināšanās, CNS darbības traucējumi. T. rhodesiense ierosinātā tripanosomoze parasti noris akūti un nereti beidzas ar nāvi. Mazāk bīstama ir invadēšanās ar T. gambiense, jo tā biežāk ierosina tripanosomozes hronisko formu. Amerikas tripanosomoze, kas izplatīta Amerikā starp 40° ziemeļu un 40° dienvidu platumu, ierosina T. cruzi. To pārnēsā blaktis (Triatoma, Panstrongylus, Rhodnius). Slimība rada traucējumus galvenokārt asinsrites sistēmā. Galvenie pasākumi cīņā ar cilvēku tripanosomozi ir saslimušo ārstēšana un pārnēsātāju iznīcināšana. Att.
Tripanosomozes. Tripanosoma (shematisks zīmējums)
