TRIHOCEFALOZE
invāzijas slimība, ko ierosina matgalvis (Trichocephalus trichiurus); viena no visvairāk izplatītajām helmintozēm pasaulē. Izplatības robežas parasti sakrīt ar askaridozes izplatību. PSRS sastopama dienvidu un rietumu rajonos, LPSR - biežāk rietumdaļā. Ar trihocefalozi slimo biežāk nekā to konstatē, jo vājas invāzijas gadījumā ne katrreiz izkārnījumos atrodamas parazīta olas. Bez tam saslimušajam sūdzību nav. Smagas invāzijas gadījumā resnās zarnas gļotādā var izveidoties vēnu tromboze, asinsizplūdumi un tūska. Matgalvji, ieurbjoties zarnu gļotādā, izplata mikrobus, kas var kļūt par cēloni kādai infekciju slimībai. Nereti rodas kuņģa, divpadsmitpirkstu zarnas un žults izvadceļu darbības traucējumi, pavājināta ēstgriba, slikta dūša, lēkmjveida sāpes pakrūtē, nabas vai aklās zarnas apvidū, aizcietējums, galvassāpes un reibonis, pastiprināta siekalu izdalīšanās, vemšana, nervozitāte, nogurums un ģībonis. Dažreiz izveidojas mazasinība ar samazinātu hemoglobīna daudzumu. Apmēram 50% trihocefalozes gadījumu palielināts eozinofilu daudzums asinīs. Ārstē ar naftamonu, skābekli un diatermiju. Citi līdzekļi maz efektīvi. Profilakse tāda pati kā askaridozei.
