Trihinelozes uzliesmojums Daugavpilī
Latvijas Infektoloģijas centrs (LIC) informē, ka jūnijā Daugavpilī tika reģistrēti 6 saslimšanas gadījumi ar trihinelozi.
LIC Epidemioloģiskās uzraudzības un sabiedrības veselības departamenta speciālisti veikuši trihinelozes gadījumu epidemioloģisko izmeklēšanu. Ar trihinelozi saslimuši cilvēki no trim dažādām ģimenēm, kuri savā starpā nav saistīti. Pacienti saslima vienlaicīgi īsā laika periodā no 06.06.-23.06. Saslimušie norāda, ka lietojuši uzturā cūkgaļu, kuru iegādājušies vietējā tirgū maija beigās vai jūnija sākumā, savvaļas dzīvnieku gaļu nav ēduši. Visus saslimušos vieno kopējs inficēšanās faktors – cūkgaļa. Visos gadījumos cūkgaļa iegādāta Daugavpils tirgū.
Saslimušajiem diagnoze - trihineloze - apstiprināta laboratoriski.
Vēl viens trihinelozes gadījums tika atklāts pēc tam, kad plašsaziņas līdzekļos izskanēja LIC sniegtā informācija par trihinelozes uzliesmojumu un slimības klīniskajiem simptomiem.
Par epidemioloģiskās izmeklēšanas rezultātiem ziņots Pārtikas un veterinārajam dienestam, kas 1.jūlijā veica gaļas produkcijas laboratorisku izmeklēšanu Daugavpils tirgū. Izmeklēšanas rezultātā divos cūkgaļas paraugos konstatēti trihinelozes izraisītāji.
Epidemioloģiskā izmeklēšana turpinās.
Pēdējos gados saslimstība ar trihinelozi Latvijā samazinājusies - laika posmā no 1995.gada līdz 2005.gadam tika reģistrēti vidēji 40 gadījumi gadā, 2008. - 2010.gadā reģistrēti 4 līdz 9 trihinelozes gadījumi gadā. Lielākie trihinelozes uzliesmojumi Latvijā tika reģistrēti 2000.gadā, kad saslima 31 cilvēks, un 2005.gadā, kad saslima 35 cilvēki. Abos uzliesmojumos inficēšanās bija saistīta ar cūkgaļas lietošanu uzturā.
Pēdējais trihinelozes uzliesmojums Daugavpils reģionā tika reģistrēts 2003.gadā, kad saslima 15 cilvēki, kuri lietojuši uzturā meža cūkas gaļu. Bez minētā uzliesmojuma pēdējo desmit gadu laikā Daugavpilī un Daugavpils rajonā tika reģistrēti tikai 3 trihinelozes gadījumi: divi 2001.gadā un viens 2010.gadā.
Epidemiologi informē, ka trihineloze ir izplatīta parazitārā slimība, kuru ierosina parazitējošs tārps. Ar trihinelozi var būt inficēti gan savvaļas dzīvnieki - mežacūkas, lāči, lūši, vilki, lapsas, gan mājdzīvnieki - cūkas, suņi, kaķi, zirgi un arī grauzēji.
Trihinella parazitē saimnieka tievajās zarnās, bet kāpuri – tā paša saimnieka muskulatūrā. Galvenie trihinelozes invāzijas avoti cūkām ir inficēto dzīvnieku kautķermeņi un līķi, kā arī šo dzīvnieku apstrādes un cūku kaušanas atliekas; suņiem un kaķiem – grauzēji, virtuvju un kautuvju apstrādes atliekas.
Cilvēks parasti inficējas lietojot uzturā svaigu vai termiski nepietiekami apstrādātu cūkas vai medījuma gaļu un gaļas produktus, kas satur trihinellas. Nonākot gremošanas traktā trihinelas kāpuri trīs dienu laikā attīstās līdz pieaugušo tārpu stadijai, bet pieaugušie tārpi rada atkal jaunus kāpurus. Viena mātīte spēj izdalīt no 200 līdz 2000 kāpuru. Jaunie kāpuri caur zarnu gļotādu nonāk asinsritē un tiek iznēsāti pa visu organismu. Kāpuri iekapsulējas šķērssvītrotajos muskuļos. Citos orgānos nonākušie kāpuri iziet cauri artērijas sieniņai, nonāk audos un caur venozo tīklu atkal nokļūst asinīs. Šīs migrācijas rezultātā mainās asinsvadu caurlaidība, kuras dēļ rodas smagas alerģiskas reakcijas. Parazīta kāpuri muskulatūrā iekapsulējas un saglabā dzīvotspēju gadu desmitiem.
Trihinelozes klīniskie simptomi var būt ļoti atšķirīgi - no bezsimptomu formas līdz pat ļoti smagai gaitai ar letālu iznākumu. Slikta dūša, vemšana, caureja, nogurums, sāpes vēderā parasti ir pirmie trihinelozes simptomi (var parādīties jau 2-3 dienā pēc inficēšanās), kuriem vēlāk (parasti 8-15 dienu laikā) pievienojas slimībai raksturīgākie simptomi - sāpes muskuļos, plakstiņu tūska, sejas augšējās daļas pietūkums, konjunktivīts, niezoši alerģiski izsitumi uz ādas, drudzis, sāpes elpojot - ja trihinellu kāpuri lokalizējas diafragmā vai starpribu muskuļos, kā arī stipra svīšana, vispārējs vājums, sāpes locītavās. Smagos slimības gadījumos iespējami kustību koordinācijas un sirdsdarbības traucējumi. Slimības smagums atkarīgs no tā, cik daudz trihinellu kāpuru nokļuvis organismā. Pēc trihinelozes pārslimošanas izveidojas daļēja imunitāte, tāpēc iespējama atkārtota inficēšanās. Ar trihinelozi slims cilvēks nav bīstams apkārtējiem, jo ar trihinelozi inficēties iespējams tikai apēdot
svaigu vai nepietiekami termiski apstrādātu inficētu gaļu. Trihinellu kāpuri ir ļoti izturīgi, jo pārcieš gaļas ilgstošu vārīšanu, sālīšanu, cepšanu un saldēšanu.
Lai izvairītos no saslimšanas ar trihinelozi, LIC epidemiologi aicina ievērot sekojošus nosacījumus:
- nelietot uzturā nezināmas izcelsmes gaļu, kā arī gaļu, kas nav pārbaudīta veterinārajā laboratorijā un atzīta par veselībai nekaitīgu;
- uzturā lietot tikai termiski pareizi apstrādātu cūkas vai meža dzīvnieku gaļu;
- ēdienus ieteicams gatavot, gaļu sagriežot nelielos gabaliņos, lai arī dziļākajos slāņos tiek sasniegta pietiekami augsta temperatūra;
- trihinellas neiet bojā ne gaļu sālot, marinējot, kūpinot vai gatavojot mikroviļņu krāsnī.
- lai pasargātu mājas dzīvniekus no saslimšanas, nedrīkst izēdināt cūkām, meža dzīvnieku vai kautuves atliekas;
- mājsaimniecībās, cūku fermās, kautuvēs, gaļas uzglabāšanas vietās regulāri jāiznīcina grauzēji;
- gaļa, kurā atrastas trihinelas kāpuri tiek pakļauta iznīcināšanai.
Latvijas Infektoloģijas centrs brīdina, ka cilvēkiem, kuriem ir paradījušas augstākminēti trihinelozes simptomi, nekavējoties jāgriežas pie ģimenes ārsta.
V/a Latvijas Infektoloģijas centrs
