TRAKUMSĒRGA
cilvēku un dzīvnieku akūta infekciju slimība, ko izraisa neirotropisks vīruss (bojā CNS). Trakumsērgas vīruss ir izturīgs aukstumā (saglabā dzīvotspēju līdz 775 dienām), bet ātri iet bojā tiešā saules gaismā un augstā t° (60° - 5 min., 100° - 2 min.). Dabā trakumsērgas vīrusi sastopami galvenokārt plēsējos (vilkos, suņos, lapsās), izraisot šo dzīvnieku saslimšanu. Var slimot arī vāveres, eži, sikspārņi, putni. No mājdzīvniekiem visbiežāk saslimst govis un suņi. Dzīvnieki ar trakumsērgu var saslimt visos gadalaikos. Suņiem pēc 3-6 nedēļu ilga inkubācijas perioda parādās raksturīgās slimības pazīmes: tie kļūst nemierīgi, atsakās no barības; pēc tam iestājas uzbudinājuma periods, krampju lēkmes; suņi rij neēdamus priekšmetus (lupatas, kokus u.c), kož, nedzer ūdeni, stipri siekalojas, riešana kļūst gārdzoša. Šajā slimības periodā suņi ir sevišķi agresīvi. Pēdējā slimības stadijā rodas paralīze; nāve iestājas 5-7 dienās.
Trakumsērgas vīruss izdalās ar siekalām jau dažas dienas pirms slimības pazīmju parādīšanās. Cilvēks inficējas, ja viņu apsiekalo vai sakož slims dzīvnieks. Visbiežāk cilvēki inficējas no slimu suņu koduma (88%), retāk no kaķu (8%), vilku (2%) un citu dzīvnieku koduma (2%). Inficētā cilvēka saslimšanas iespējamība atkarīga no brūces dziļuma, plašuma, lokalizācijas u.c. apstākļiem. Trakumsērgas vīrusi, iekļuvuši cilvēka organismā, no koduma vietas pa nerviem pārvietojas uz CNS.
Asinīs vīrusi necirkulē. Inkubācijas periods - no 10 dienām līdz pat 1 g., parasti 12-99 dienas. Tā ilgums atkarīgs no koduma vietas - tas ir mazāks, ja kodums ir galvā vai sejā. Galvenā vīrusa vairošanās vieta ir CNS, no turienes tie nonāk siekalu dziedzeros.
Trakumsērgas gaita ir cikliska. Slimības sākumperiodā (1-3 dienas) nedaudz paaugstinās t°. Bieži koduma vietā ir velkošas sāpes, dedzinoša sajūta vai nieze. Slimniekam ir iekšējs nemiers, baiļu sajūta, slikts miegs, nomākts garastāvoklis. Slimības tālākajā gaitā izšķir uzbudinātības un paralīzes stadiju. Uzbudinātības stadija izveidojas sakarā ar elpošanas traucējumiem, ko rada diafragmas spazmas, kā arī visu maņu orgānu sevišķi pastiprināta kairinājumu uztvere. Rodas atsevišķu muskuļu grupu krampji. Tipisks trakumsērgas simptoms - ļoti sāpīgi un mokoši rīšanas muskuļu krampji, kuru dēļ rodas hidrofobija - bailes no ūdens. Sākas pastiprināta siekalošanās, jo traucēta siekalu norīšana. Pievienojas arī runas traucējumi. Saslimušā stāvoklis ar katru stundu kļūst smagāks (paātrināta sirdsdarbība, bezmiegs, nemiers). Slimniekam ir skaidra apziņa. Uzbudinātības stadija beidzas 2-3 dienu laikā. Pēc tam sākas ātri progresējošas šļauganās paralīzes; slimnieks mirst ar sirds paralīzi. Parasti slimība ilgst 3-4 dienas. Izveseļošanās nav iespējama. Efektīvu ārstēšanas līdzekļu nav. Izmanto simptomātiskos līdzekļus, lai atvieglotu slimnieka stāvokli (pretsāpju, pretkrampju, miega līdzekli).
Profilakse. Cīņa pret infekciju nēsātājiem - suņu uzskaite un potēšana, klaiņojošu suņu un kaķu iznīcināšana, vilku izšaušana. Cilvēku potēšana pret trakumsērgu (ja cilvēkam uzbrucis - viņu sakodis vai apsiekalojis traks vai nezināms dzīvnieks). Potēšanas mērķis panākt organismā ātru imunitātes (neuzņēmības) izveidošanos, kamēr ir slimības inkubācijas periods. Ja imunitāte paspēj izveidoties, cilvēks nesaslimst. Ja kodums plašs un tuvu CNS (galvā, plecu joslā), vienlaikus ar vakcināciju ievada arī gatavas antivielas - prettrakumsērgas gamma globulīnu. Potēšana jāuzsāk iespējami agri un jāizdara regulāri pēc ārsta norādījumiem. Potēšanas laikā jāievēro nepieciešamais režīms (nedrīkst lietot alkoholiskus dzērienus, sauļoties utt.). Potēšanas ilgums un vakcīnas deva ir atkarīga no brūces atrašanās vietas, plašuma un dziļuma.
