TOKSĪNI
indīgas vielas, ko izdala patogēnās baktērijas, daži augi un dzīvnieki. Visi toksīni ir aktīvi antigēni, kas dzīvnieku un cilvēku organismā ierosina specifisku antivielu antitoksīnu rašanos, kuri neitralizē attiecīgo toksīnu. Augu toksīnus sauc par fitotoksīniem (abrīns, rīcins), dzīvnieku toksīnus - par zootoksīniem (čūsku, skorpionu inde). Svarīgākie baktēriju toksīni ir difterijas, stingumkrampju un botulīna toksīni. Tie visi ir eksotoksīni, kurus baktērijas izdala apkārtējā vidē. Eksotoksīni ir ārkārtīgi spēcīgas indes, piem., botulīna A tipa kristāliskā toksīnu vidējā nāvīgā deva pelei ir 4,5/1000000000 mg. Ja eksotoksīnus apstrādā ar formalīnu un karsē, tie zaudē toksiskās īpašības, bet nezaudē spēju ierosināt antitoksīnu rašanos organismā. Tādus novājinātus toksīnus sauc par anatoksīniem, un tos lieto aktīvai imunizācijai, piem., pret difteriju. Par endotoksīniem sauc baktērijās saistītos toksīnus, kas atbrīvojas tikai tad, ja baktēriju šūnas noārdās. Endotoksīnus rada vēdertīfa nūjiņas, streptokoki, meningokoki u.c. baktērijas. Endotoksīni ir karstumizturīgi, sastāv no polisaharīdiem, lipoīdiem un polipeptīdiem. Pēc iedarbības toksīnus iedala neirotoksīnos, kas bojā centrālo un perifērisko nervu sistēmu (difterijas, stingumkrampju, botulīna toksīnu), un hemotoksīnos, kas šķīdina eritrocītus un bojā asinsvadu sienas (čūsku inde, endotoksīni).
