Roku un kāju tirpšana var liecināt par nopietnām saslimšanām
Gan galvas smadzeņu saslimšana, gan nerva nospiešana, kas izpaužas kā tirpšana, var izrādīties nopietnas saslimšanas, norāda AS "Veselības centru apvienība" poliklīnikas "Pļavnieki" neiroloģe Dace Bērziņa.
Tirpšanas sajūta rokās vai kājās var būt pazīme, ka ir asinsrites traucējumi, ja tiek nospiests kāds asinsvads. Piemēram, ilgstoši esot tupus stāvoklī, notirpst kājas, taču ir atsevišķi gadījumi, kad tirpšana var liecināt par nopietnu saslimšanu. Ja tirpšana ilgst ilgāk nekā 10 minūtes un nepāriet pēc rokas vai kājas stāvokļa maiņas, tad jādomā par iespējamu neiroloģisku problēmu. "Būtu vērts satraukties, ja tirpšana ir kādā no ķermeņa daļām,un tās zona ir plaša, kā arī atiecīgās ķermeņa daļas, piemēram, rokas pakratīšana tirpšanas sajūtu nemazina. Tas varētu liecinat par vai nu iespējamu insultu, vai arī citu galvas smadzeņu saslimšanu", norāda Bērziņa.
Karpālā kanāla sindroms jeb regulāras sāpes un deformācija plaukstas locītavās ir pēdējās desmitgades slimība, ar kuras sekām pacienti bieži vēršas pie arodslimību ārsta. Karpālā kanāla gadījumā, kad tiek saspiests vidusnervs plaukstas pamatnē, visbiežāk tirpšana un sāpes plaukstā ir vakaros, vai naktīs. Raksturīga pazīme - pakratot roku, tirpšana un sāpes uz laiku var pazust. Kā provocējošs faktors sāpēm ir iepriekšējā dienā veikta lielāka slodze ar rokām - dārzu ravēšana, rakšana, remontu veikšana.
Vidusnerva nospiešanas gadījumā, lai izvēlētos piemērotāko ārstēšanu, ir jāveic elektroneirogrāfiju rokām un ultraskaņas izmeklēšanu plaukstas pamatnei. Šis izmeklējums palīdzēs ārstam izvērtēt, vai pacientam vēl var palīdzēt ar medikamentiem, lokālām procedūrām, vai tomēr ir nepieciešams veikt operāciju plaukstas pamatnē. "Ja ir rekomendēta operācija, es neieteiktu to vilkt garumā", uzsver Dace Bērziņa. Tas, ka tiek rekomendēta operācija, nozīmē, ka spiediens uz nerva var būt tik liels, ka ir risks nerva serdes bojāejai. "Ja tas jau ir noticis, es neredzu vairs būtisku nozīmīgumu operācijas veikšanai. Atveseļošanās, ja būs, tad būs ļoti lēni noritoša", ar nožēlu atzīst neiroloģe.
Par tirpšanu noteikti var runāt arī diabēta gadījumos, kad iemesls ir polineiropātija. Lai noteiktu diagnozi tiek veikts neirogrāfijas izmeklējums, nosakot, vai impulsa vadīšana pa nervu nav traucēta. Ir gadījumi, kad polineiropātija sākas ar pastiprinātu jūtības slieksni, un problēma nav identificējama ar neirogrāfiju, bet ir verificējama, veicot neirometriju. Neirogrāfiski vēl var neapstiprināt polineiropātiju, taču neirometriski ir sensoras polineiropātijas aina. "Tā kā polineiropātijai ir progresējošas slimības raksturs, to diagnosticēt pēc iespējas ātrāk ir tik pat svarīgi, kā pēc iespējas ātrāk uzsākt adekvātu terapiju", uzsver Dace Bērziņa.
Saslimstot ar diabētu, nereti kāju pēdas kļūst nejūtīgas, jo ir gājuši bojā perifēro nervu gali. Tas nozīmē, ka cilvēks var savainot pēdas, nemaz par to nenojaušot. Savainotajās pēdās nokļūst infekcija un sekas var būt ļoti bēdīgas. 50% no visiem kāju amputāciju gadījumiem ir diabēta slimniekiem, kuriem veidojušās pēdu čūlas. AS "Veselības centru apvienība" poliklīnikas "Liepājas MC" medicīnas māsa Zane Romanova, kas veic neirometrijas izmeklējumus, brīdina, ka pat griežot nagus, var savainoties un to nejust. Tādēļ diabēta slimniekiem ir būtiski doties veikt neirometrijas diagnistiku, lai izvērtētu nervu jūtīgumu.
