TĒJA
izžāvētas tējas krūma (Thea sinensis) lapas, kā arī to ūdensizvilkums, ko lieto par tonizējošu dzērienu. Tējas lapas satur miecvielas (8- 15%), kofeīnu (2-5%), organiskas skābes, ēteriskās eļļas, C, B1, B2, K vitamīnu, nikotīnskābi. Tējas krāsu un garšu nosaka miecvielas. Tajās ietilpst katehīni - savienojumi, kuriem ir P vitamīna aktivitāte. Liela daļa miecvielu zūd melnajā tējā, ko iegūst no fermentētām tējas lapām. Zaļajā tējā, ko nefermentē, saglabājas gandrīz visas miecvielas, kādas ir svaigajās tējas lapās. Tāpēc ar stipru zaļo tēju dažreiz ārstē caureju, jo miecvielas, kam piemīt savelkoša iedarbība un baktericidālas īpašības, mazina zarnu gļotādas iekaisumu. Tējas tonizējošo iedarbību nosaka kofeīns, kas veicina darbaspējas, kā arī kuņģa sulas sekrēciju. Stipra tēja var saturēt vairāk kofeīna nekā pupiņu kafija. Tēja nav ieteicama cilvēkiem, kas ir viegli uzbudināmi, kam ir bezmiegs, sirdsdarbības un asinsrites traucējumi, kā arī maziem bērniem vakaros pirms gulētiešanas. Par tēju sauc arī daudzu žāvētu augu (galvenokārt ārstniecības augu) ūdensizvilkumu, piem., kumelīšu tēja, liepziedu tēja.
