Tautas sporta organizāciju pārstāvji nāk klajā ar manifestu par nācijas atveseļošanu caur sportu

Latvijas tautas sporta organizāciju pārstāvji parakstījuši kopīgu manifestu, aicinot Ministru prezidenti, Saeimu un par tautas sportu atbildīgo Izglītības un zinātnes ministri kā arī līdzatbildīgos finanšu, veselības, labklājības un pašvaldību ministrus uz aktīvāku rīcību tautas sporta veicināšanā, lai uzlabotu sabiedrības veselību, iedzīvotāju dzīves kvalitāti un palielinātu kvalitatīvi nodzīvoto mūža gadu skaitu. Piektdien, 9. februārī, Latvijas Nacionālās sporta padomes sēdē tautas sporta pārstāvju vārdā Latvijas Veselības un fitnesa asociācijas valdes priekšsēdētājs Gints Kuzņecovs izklāstīs priekšlikumus aktīva dzīvesveida veicināšanai, kas iekļaujami likumdošanā jau 2024. gadā.

Latvijā ir zems fiziski aktīvo iedzīvotāju skaits, tikai 9% iedzīvotāju regulāri nodarbojas ar sportu [1], bet veselīgo dzīves gadu skaits mūsu valstī ir zemākais visā Eiropas Savienībā  - tikai 53,8 gadi [2], pausts tautas sporta pārstāvju manifestā.

“Kopumā tas nozīmē palielinātus izdevumus Latvijas veselības aprūpei, zaudētu produktivitāti un priekšlaicīgu mirstību. Salīdzinoši, Zviedrijā veselīgo dzīves gadu skaits ir teju par divdesmit gadiem lielāks - 72 gadi,” norāda Gints Kuzņecovs. Ņemot vērā demogrāfisko situāciju, stāvoklis ir satraucošs, tas apdraud ne tikai Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, bet arī mūsu nācijas pastāvēšanu, secināts tautas sporta manifestā.

Tautas sporta pārstāvji manifestā norāda, ka valsts mērķtiecīgai rīcībai tautas sporta atbalstam ir jāatspoguļojas reālos darbos. Izstrādājot nodokļu politikas pamatnostādnes turpmākajiem četriem gadiem, izdevumi, kas iztērēti fiziskajām aktivitātēm privātpersonām (par bērnu un pieaugušo sporta nodarbībām, dalību tautas sporta sacensībās u.c.) jānosaka kā attaisnotie izdevumi, lai iedzīvotāji, līdzīgi kā par ārstniecību un izglītību, arī par sporta izdevumiem 600 eiro apmērā gadā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, varētu atgūt no valsts pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), bet uzņēmuma darbiniekiem apmaksātas sporta aktivitātes - attaisnots izdevums uzņēmumam.

Latvijas Nacionālās sporta padomes sēdē tautas sporta pārstāvji mudinās mainīt terminoloģiju likumdošanā, pārdēvējot tautas sportu par veselības sportu un nosakot tautas sportu par veselību veicinošu nozari kā tas ir citviet Eiropā. “Daudzviet Eiropā ārsti konkrētas fiziskās aktivitātes rekomendē pacientiem, izrakstot “sporta aktivitātes receptes””, norāda Gints Kuzņecovs.

Tautas sporta organizāciju pārstāvji aicinās likt pamatus tautas sporta organizatoru sadarbībai ar valsti ilgtermiņā paredzama un caurspīdīga tautas sporta aktivitāšu valsts līdzfinansējuma modeļa izveidei. “Visefektīvāk izglītot sabiedrību un iesaistīt regulārās fiziskās aktivitātēs spēj tie, kas ikdienā darbojas tautas sporta nozarē un ar savu darbu ir panākuši, ka tūkstošiem cilvēku regulāri trenējas un apmeklē sporta nodarbībās,” norāda Gints Kuzņecovs.

Fiziski aktīvs dzīvesveids ir veselīga, laimīga un kvalitatīvi nodzīvota mūža pamats, norāda manifesta autori, un aicina Saeimu un valdību palīdzēt īstenot būtisku izrāvienu tautas sportā. Tas iespējams vienīgi veicinot plašu publiskā un nevalstiskā sektora sadarbību, labvēlīgu likumdošanu un nodokļu politiku, fiziski aktīva dzīvesveida popularizēšanu un pieejamību.

Manifestu parakstījuši astoņu tautas sporta organizāciju pārstāvji: Latvijas Kalnu divriteņu federācijas prezidents un Igo Japiņa Sporta aģentūras direktors (velo.lv), Latvijas Ledus haļļu asociācijas valdes priekšsēdētājs Ēriks Miļuns, Latvijas slēpošanas trašu asociācijas valdes priekšsēdētājs Juris Žagars, Latvijas Tautas sporta asociācijas valdes priekšsēdētājs Andris Katkēvičs, Latvijas Veselības un fitnesa asociācijas valdes priekšsēdētājs Gints Kuzņecovs, Rimi Rīgas maratona organizatoru komandas vadītājs Aigars Nords, taku skrējienu seriāla “Stirnu buks” (stirnubuks.lv) organizators Rimants Liepiņš, Vivus.lv MTB maratonu organizators Mairis Levans. Manifests adresēts Ministru prezidentei, izglītības un zinātnes ministrei, kas atbild par tautas sportu, finanšu ministram, kas atbild par valsts maku, veselības, labklājības un pašvaldību ministriem, kas atbild par fizisko aktivitāšu integrēšanu attiecīgajās politikās un fizisko aktivitāšu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, Saeimas Sporta apakškomisijai, Saeimas deputātiem, Latvijas medijiem un sabiedrībai.

[1]  Īpašais Eirobarometrs SP525: Sports un fiziskās aktivitātes: Regulāri ar sportu Latvijā 2022. gadā nodarbojas vien 9% iedzīvotāju, bet reti vai nekad – 61% iedzīvotāju. https://data.europa.eu/data/datasets/s2668_97_3_sp525_eng?locale=lv