Spriež par pacientu centrētas dzemdību palīdzības un vecmāšu lomas stiprināšanu
Lai uzlabotu ne tikai dzemdību palīdzības kvalitāti, bet arī pacientu apmierinātību ar pakalpojumu, jāstiprina pacientu centrēta dzemdību palīdzība, kas iespējama stiprinot vecmāšu lomu – šādus secinājumus pauda speciālisti šodien, 8.jūnijā, notikušajā Mātes un bērna veselības konsultatīvajā padomē.
“Pacientam veselības aprūpes sistēmā jājūtas droši, tā ir katra cilvēka pamatvajadzība. Vardarbības pieredze dzemdībās mūsdienu veselības aprūpē nav pieļaujama, tā vietā vajadzīga jēgpilna saziņa, informēti lēmumi un piekrišana, emocionāls atbalsts un cieņpilna aprūpe,” sacīja veselības ministrs Daniels Pavļuts.
“Dzemdību palīdzības kvalitātes uzlabošanas standartus raksturo ne tikai samazināti vai novērsti mātes un bērna mirstības dati, bet arī pozitīva pieredze ārstniecības iestādē, cieņpilna savstarpējā attieksme un uz pierādījumiem balstīta prakse,” uzsvēra Mātes un bērna veselības konsultatīvās padomes priekšsēdētāja prof. Dace Rezeberga.
Prof. Dace Rezeberga skaidroja, ka pacientu apmierinātība ar saņemto ārstniecības pakalpojumu ir ļoti nozīmīga pacientu centrētas ārstniecības nodrošināšanā, sniedzot ārstniecības iestādei atgriezenisko saiti, kas izmantojama gan procesu pilnveidei, gan pacientu aprūpes, ārstniecības un savstarpējās komunikācijas uzlabošanai. Pacientu tiesību ievērošana un informētā piekrišana ārstniecības personas īstenotajām darbībām ir veids kā mazināt savstarpējus pārpratumus dzemdību palīdzības laikā.
Prof. D.Rezeberga akcentēja, ka galvenā ārstniecības persona dzemdību aprūpē ir vecmāte, kuras kompetences ir pilnībā jārespektē. Tādēļ kā vienu no vērtējamiem jautājumiem viņa minēja vecmāšu darba organizācijas maiņu, diennakts dežūras aizstājot ar 12 vai 8 stundu dežūrām, kas darbiniekam ir gan fiziski, gan emocionāli vieglāk. Līdz ar to, šādā darba režīmā strādājot, vecmātēm būtu mazāka slodze. Vienlaikus tas ir vērtējams kontekstā ar ārstniecības personas darba samaksas palielinājumu, lai darbinieks pilnvērtīgi pēc maiņas varētu atpūsties.
Padomes locekļi piekrita, ka pacientu aptaujas dzemdību palīdzības saņemšanā būtu standartizējamas visās slimnīcās, kur tiek nodrošināts pakalpojums, tādējādi dodot iespēju rezultātus savstarpēji salīdzināt un izmantot dzemdību palīdzības kvalitātes uzlabošanā valsts līmenī, nevis tikai vienas slimnīcas līmenī.
Sanāksmes laikā tika apspriesti arī jautājumi par sasniegtajiem Mātes un bērna veselības uzlabošanas plāna 2018.-2020. gadam izpildes rādītājiem. Šobrīd ir ieviesta virne plānoto pasākumu – paplašināts jaundzimušo skrīnings, izveidota papildus NMPD specializētā medicīnas centra neonatologu brigāde, ieviestas papildu profilaktiskās veselības pārbaudes bērniem noteiktos vecumos u.c. – vienlaikus daļu no plāna pasākumiem līdz šim nav bijis iespējams īstenot finansējuma trūkuma dēļ un tos paredzēts ieviest nākamajos gados, piemēram, nodrošināt valsts apmaksātu kontracepciju sociālajam riskam pakļautām sievietēm, pilnveidot jaundzimušo skrīningu un uzraudzību utml.
Tāpat sanāksmes dalībnieki apsprieda dzemdību palīdzības kvalitātes rādītājus 2021.gadā, analizējot dzemdību skaitu ārstniecības iestādēs, situāciju ar mātes mirstību ietekmējošiem faktoriem, ķeizargrieziena metodes pielietošanu dzemdībās un to īpatsvaru, kā arī apsprieda bērnu ar hroniskām slimībām veselības aprūpes procesa virzību un diskutēja par pediatra pieejamību primārajā veselības aprūpē.
* Mātes un bērna veselības konsultatīvā padome ir konsultatīva un koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir sniegt profesionālu nozares atbalstu mātes un bērna veselības politikas īstenošanai un mātes un bērna veselības uzlabošanai.
