SPKC: Šobrīd vērojams norovīrusu infekcijas saslimstības pieaugums

Šobrīd Latvijā vērojami norovīrusu infekcijas uzliesmojumi vairākās Latvijas pirmsskolas izglītības iestādēs. Kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) statistikas dati, laika posmā no gada sākuma līdz maija vidum tika reģistrēti 35 akūtas zarnu infekcijas grupveida saslimšanas gadījumi (divi un vairāk gadījumi) ar 316 saslimušajiem organizētajos kolektīvos, t.sk. bērnudārzos 31, ārstniecības iestādēs trīs un viens uzliesmojums sociālā aprūpes centrā. Norovīrusu infekcija tika noteikta 29 uzliesmojumos, trīs bija rotavīrusu grupveida saslimšanas gadījumi, divos uzliesmojumos izraisītājs nav noteikts, jo izmeklēšana turpinās, un vienā – konstatētas vairākas vīrusu infekcijas.

Norovīrusu saslimšanas gadījumi tiek reģistrēti visa gada garumā un visbiežāk šos uzliesmojumus novēro organizētos jeb nosacīti slēgtos kolektīvos (bērnu dārzos, skolās, veselības aprūpes iestādēs u. c.).

SPKC speciālisti norāda, ka norovīrusu infekcija ir akūta vīrusu infekcijas slimība, kurai raksturīga caureja, spontāna vemšana, sāpes vēderā, neliela ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, slikta dūša. Norovīrusu daudzums, kas spēj inficēt cilvēku, ir niecīgs, tāpēc slimība ir ļoti "lipīga". 

Slimība 70% gadījumu sākas ar vemšanu (biežāk izteikts bērniem), bet pieaugušajiem – ar caureju. Inkubācijas periods (laiks no inficēšanās brīža līdz slimības pirmajām pazīmēm) ir no 10-12 stundām līdz četrām dienām (parasti 24 – 48 stundas) pēc inficēšanās. Slimība ilgst divas trīs dienas. Slimība ir bīstama zīdaiņiem, maziem bērniem, cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu izteiktas organisma atūdeņošanās dēļ. 

Norovīrusu infekcijas avots ir slims cilvēks. Visbiežāk norovīruss izplatās tieša kontakta ceļā no personas uz personu vai ar piesārņotu koplietošanas priekšmetu starpniecību. Nereti inficēšanās notiek, lietojot uzturā ūdeni vai pārtiku, kuru gatavošanas laikā piesārņojis slims pārtikas apritē iesaistīts darbinieks (arī persona, kurai slimība norit bez simptomiem vai vieglā formā). Tā kā vīruss izdalās arī ar atvemtām masām, iespējama to atrašanās mutes dobumā, kā rezultātā atsevišķos gadījumos nav izslēgta vīrusa izplatīšanās pa gaisu ar mikroskopiskām siekalu daļiņām tuvā kontaktā.

Norovīrusi ir izturīgi apkārtējā vidē un tie spēj izdzīvot ilgstošu laiku uz dažādām virsmām, tādējādi arī apkārtējā vide var kalpot kā avots jauniem saslimšanas gadījumiem. Imunitāte pret norovīrusu nav ilgstoša un iespējama atkārtota inficēšanās.

Novērojot norovīrusa izplatību, SPKC speciālisti atgādina par profilakses pasākumiem, lai pasargātu sevi no norovīrusu infekcijas un mazinātu infekcijas izplatīšanos. Ļoti svarīgi ievērot personīgo higiēnu, ka arī citus profilakses pasākumus:

• bieži un rūpīgi mazgāt rokas ar ziepēm vairākas reizes dienā, sevišķi slimošanas laikā, jo izraisītāji intensīvi izplatās arī ar rokām;
• pareizi mazgāt rokas pirms un pēc tualetes izmantošanas, kā arī pirms ēdiena gatavošanas;
• mācīt bērniem nebāzt mutē pirkstus, zīmuļus, citus priekšmetus, jo uz tiem var būt infekcijas izraisītāji;
• nelietot uzturā nemazgātus augļus un dārzeņus u.c.;
• cilvēki, kuriem ir akūtas zarnu infekcijas simptomi, nedrīkst nodarboties ar pārtikas produktu gatavošanu, transportēšanu, realizēšanu;
• slimie bērni nedrīkst apmeklēt bērnu kolektīvus.

SPKC speciālisti vērš uzmanību, ka ļoti liela nozīme ir atbildīgo personu pareizai rīcībai uzliesmojumu gadījumos izglītības iestādēs.

Ieteikumi bērnu izglītības iestādē, ja reģistrēts akūtas zarnu infekcijas gadījums: https://www.spkc.gov.lv/lv/ieteikumi-skolam-ja-registrets-akutas-zarnu-infekcijas-1-gadijums

Papildu informācija ar norovīrusu infekciju: https://www.spkc.gov.lv/lv/citas-infekcijas-slimibas#norovirusu-infekcija