Slimību profilakses un kontroles centrs (turpmāk – SPKC), pagājušajā nedēļā, saņemot informāciju par  apstiprinātu difterijas gadījumu, nekavējoties uzsācis epidemioloģisko izmeklēšanu un nepieciešamo pretepidēmijas pasākumu organizēšanu – kontaktpersonu apzināšanu, laboratoriskās izmeklēšanas un medicīniskās novērošanas organizēšanu. Pašreiz difterijas diagnoze noteikta trīs bērniem un vienam pieaugušajam. Visi gadījumi savstarpēji saistīti. Epidemioloģiskā izmeklēšana un pretepidēmijas pasākumu veikšana turpinās. 

!Vakcinācija pret difteriju ir valsts apmaksāta ikvienam iedzīvotājam jebkurā vecumā.  To var saņemt pie sava ģimenes ārsta. Lai pārliecinātos par vakcinācijas statusu – jāpārbauda ieraksti Vakcinācijas pasē un jāsazinās ar sava ģimenes ārsta praksi.   

Difterija ir reta, bet nopietna infekcijas slimība, ar kuru smagi slimo nevakcinētas personas. Kopumā šogad līdz šim  Latvijā reģistrēts viens difterijas gadījums. Laika periodā no 2007. līdz 2023. gadam Latvijā reģistrēti 122 difterijas gadījumi, desmit no tiem jeb 8,2% beigušies letāli.  

Kaut gan vakcinācijai ir izšķiroša nozīme difterijas profilaksē, bērnu vakcinācijas aptvere pret difteriju no 2020. gada samazinājusies atsevišķās vecuma grupās. 2023. gada SPKC dati liecina:  

Lai novērstu infekcijas izplatīšanos, saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem vakcinācijas aptverei  pret difteriju un stinguma krampjiem  bērniem būtu jābūt vismaz 95%. 

Pieaugušo vakcinācijas aptvere pret difteriju no 2020. gada arī samazinājusies. 2020. gadā vakcinācijas aptvere bija 55,8%, 2023. gadā imunizācijas līmenis samazinājies par 4,3% salīdzinot ar 2020. gadu un aptveres līmenis sasniedza tikai 51,1%.   Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam nosaka, ka pieaugušo vakcinācijas līmenim pret difteriju un stinguma krampjiem  2024. gadā ir jāsasniedz vismaz 55%, bet 2027. gadā vismaz 57%1. 

SPKC uzsver, ka nepietiekama vakcinācijas aptvere rada difterijas uzliesmojuma izcelšanās un infekcijas izplatīšanās risku.  Difterijas komplikācijas nopietni apdraud nevakcinēto pacientu veselību un dzīvību. 

Kā pasargāt sevi pret saslimšanu ar difteriju? 

No saslimšanas ar difteriju pasargā laikus veikta vakcinācija un balstvakcinācijas. Dažādu kombinēto vakcīnu sastāvā ir difterijas toksoīds jeb padarīts par nekaitīgu difterijas toksīns. Vakcinētas personas organismā ir antivielas, kuras inficēšanās gadījumā neitralizē difterijas izraisītāja izstrādāto toksīnu un infekcija nenodara kaitējumu cilvēkam. Tomēr ar laiku antivielu daudzums samazinās, tāpēc ir nepieciešamas regulāras balstvakcinācijas.  

Kombinētās vakcīnas pret difteriju un stingumkrampjiem tiek izmantotas ļoti ilgu laiku un pieradīja savu efektivitāti un drošumu. 

Bērniem Latvijā vakcināciju pret difteriju veic divu, četru, sešu un 12 līdz 15 mēnešu vecumā, bet pēc tam – 7 un 14 gadu vecumā. Lai pagarinātu imunitāti  mūža garumā, pieaugušajiem ik pēc 10 gadiem ir nepieciešams veikt balstvakcināciju.   

Pēc difterijas pārslimošanas neveidojas pilnvērtīga imunitāte pret difteriju, tāpēc arī cilvēkiem, kuri kādreiz ir slimojuši ar difteriju, regulāri ir jāveic balstvakcinācija.  Grūtniecēm stingri rekomendēta kombinēta vakcīna pret difteriju, stingumkrampjiem un garo klepu, lai pasargātu mazuli pirmajos dzīves mēnešos no garā klepus. Šī vakcīna arī valsts apmaksāta.  

Atcerieties, ka neviena vakcinācija no saslimšanas nepasargā 100%. Gadās, ka ar difteriju saslimst arī vakcinētie, taču šajā gadījumā slimība noris vieglā formā, ar angīnai līdzīgām pazīmēm – rīkles gala apsārtumu, kakla sāpēm. Šādi slimnieki izveseļojas dažu dienu laikā, un viņiem nav difterijas toksīna izraisīto komplikāciju.  

Kas ir difterija?  

Difterijas infekcijas avots var būt gan ar difteriju slims cilvēks, gan arī vesels cilvēks, kurš neslimo ar difteriju (jo viņa organismā ir pietiekami daudz antivielu pret difterijas toksīnu), bet ir difterijas baktērijas nēsātājs.  

Visbiežāk cilvēka organismā difterijas nūjiņas nokļūst caur mandelēm, rīkles un deguna gļotādu. Ar difteriju var inficēties ieelpojot gaisu, kas satur mikroskopiskus pilienus ar baktērijām, kuras runājot, klepojot vai šķaudot izplata difterijas slimnieks vai baktēriju nēsātājs. Tādā veidā var inficēties darbavietā, veikalā, sabiedriskā transportā, kafejnīcā, klubā, kinoteātrī, u.c. sabiedriskās vietās.  

Infekcijai ir arī ādas forma, kad cilvēks inficējas caur brūci, un šādus bojājumus ir grūtāk atpazīt.  

Slimības inkubācijas periods ir no 2 līdz 5 dienām, bet dažos gadījumos tas var būt pat līdz 10 dienām. Dažkārt slimības sākumā var novērot nedaudz paaugstinātu ķermeņa temperatūru, nespēku, svīšanu. Šie simptomi pakāpeniski progresē, un attīstās difterijai raksturīgās pazīmes:  

• vispārējs vārgums;  
• temperatūras paaugstināšanās;  
• kakla sāpes, apsārtums, tūska, rīšanas grūtības;  
• uz mandelēm parādās netīri pelēks aplikums, kas var izplatīties pa visu rīkli. Aplikums ir biezs, ādai līdzīgs, bāli pelēcīgā krāsā;  
• maziem bērniem aplikums var sākties no balsenes, šādā gadījumā rodas klepus, balss aizsmakums un apgrūtināta elpošana;  
• iespējamas arī galvassāpes un apetītes zudums.  

Vienlaicīgi ar citām pazīmēm difterijas toksīns uzsūcas asinīs un ar asins plūsmu izplatās pa visu organismu. Tas iedarbojas toksiski uz sirds muskuli, radot muskuļu iekaisumu jeb miokardītu; skar nervu sistēmu, bojājot nervu šķiedras, kā arī rada nieru, aknu un virsnieru audu bojāeju jeb nekrozi.  

Ja cilvēkam tiek konstatētas jebkuras difterijai raksturīgās pazīmes, viņš nekavējoties ir jāievieto slimnīcā, jāizolē un jāuzsāk specifiskā ārstēšana. Ja novērojat difterijas pazīmes, nekavējoties sazinieties ar savu ģimenes ārstu. Difterija tiek uzskatīta par apstiprinātu, kad laboratoriski tiek izdalīts tās izraisītājs.   

Visbiežāk var saslimt pret difteriju vispār nevakcinēti cilvēki, no tiem visuzņēmīgākie ir nevakcinēti bērni līdz 10 gadu vecumam; cilvēki, kuriem kopš pēdējās potēšanās pagājuši vairāk nekā 10 gadi.  

Ar difteriju var saslimt jebkurā gadalaikā, cilvēki slimo pat gada siltajos mēnešos. Tas izskaidrojams ar to, ka vasarā cilvēki biežāk dodas atvaļinājumā, satiekas cits ar citu. Tomēr visbiežāk ar difteriju slimo aukstajos gada mēnešos – ziemā, rudenī, pavasarī.  

Epidemioloģiskā situācija ar difteriju Eiropā

Pasaules Veselības organizācija ziņo, ka no 2023. gada līdz 2024. gada 12. februārim Eiropā ziņots par 170 difterijas gadījumiem. Par gadījumiem ziņoja Vācija (117), Nīderlande (14), Beļģija (12), Čehija (7), Slovēnija (4), Norvēģija (4), Latvija (3), Zviedrija (3), Luksemburga (2), Slovākija (2) un Spānija (2). 130 gadījumus izraisīja Corynebacterium diphtheriae, bet pārējos 40 gadījumus izraisīja Corynebacterium ulcerans.2.  

Vairāk informācijas: https://www.spkc.gov.lv/lv/difterija