Speciālisti: Multitāskings ir viens no galvenajiem akūto traumu cēloņiem mājās

Daļai cilvēku multitāskings jeb vairāku uzdevumu vienlaicīga veikšana ir kļuvis par ikdienas ieradumu. Taču laikā, kad cilvēki pilnībā vai daļēji savus ikdienas uzdevumus – darbu, mācības un citas nodarbības – veic mājās, to apvienošana ar sadzīviskiem darbiem ir liels izaicinājums. Lai gan šķiet, ka multitāskings taupa laika resursus, nereti tas rezultējas ar dažādiem sadzīviskiem negadījumiem un pat traumām. "Gjensidige Latvija" skaidro, kā, atrodoties mājās, izvairīties no ievainojumiem, kas radušies neuzmanības dēļ.

Apdrošinātāja dati liecina, ka 57% Latvijas iedzīvotāju šobrīd daļēji vai pilnībā darbu un mācības veic attālināti. Pusdienu pagatavošana, veļas mazgāšana, bērna auklēšana un citi sadzīviski darbi un uzdevumi lielākoties tiek veikti paralēli darbam, mācībām un citām ikdienas nodarbēm. Taču brīdī, kad darāmo uzdevumu ir daudz, bet laika maz, lai visu pagūtu, darbus nākas veikt paralēli. Tā rezultātā būtiski samazinās smadzeņu darbības efektivitāte, mēs kļūstam izklaidīgi un pat pārgalvīgi, jo vairs nespējam kontrolēt savas darbības.

"Tas saistīts ar to, ka smadzenes var pilnībā koncentrēties tikai uz atsevišķiem uzdevumiem. To skaita pieaugums noved pie uzmanības izkliedes. Smadzenes sāk "pārslēgties" starp uzdevumiem. Mūsu efektivitāte samazinās, un neuzmanības rezultātā mēs izraisām negadījumus un gūstam traumas," skaidro apdrošināšanas kompānijas vadītāja Sanita Glovecka.

Biežākās traumas un riski

Pie biežākajām neuzmanības dēļ gūtajām traumām pieskaitāmi atklāta un slēgta tipa ievainojumi – sasitumi, sastiepumi, lūzumi, izmežģījumi un saišu plīsumi. Smadzeņu treniņa centrs "RigaBrain" uzsver, ka, lai gan šķiet, ka šīs traumas ir iegūstamas nopietnas piepūles rezultātā, realitātē šo traumu cēloņi bieži vien ir neuzmanība – apdedzinoties pie plīts, paslīdot uz tikko mazgātas grīdas, gūstot elektriskās strāvas triecienu, atvienojot vadus un citi.

Taču bez akūtiem ievainojumiem multitāskinga rezultātā cieš arī smadzenes, jo, veicot vairākus uzdevumus vienlaikus, tiek iztukšoti cilvēka prāta un enerģijas resursi. Turklāt multitaskinga brīdī cilvēka organisms izdala adrenalīnam līdzīgu hormonu dopamīnu, kā arī stresa hormonu kortizolu. Cilvēka organisms ātri pierod pie šīm mānīgajām izjūtām, jo tās rada patīkamu satraukumu un momentānu enerģijas pieplūdi. Tādēļ ar katru nākamo reizi, kad veicam vairākus uzdevumus vienlaicīgi, mēs aizvien vairāk zaudējam koncentrēšanās un uzmanības spējas.

Kā izvairīties no neuzmanības traumām?

Nosliece uz multitāskingu ir ikvienam, un, ja nepieturēties pie stingra dienas kārtības plāna, no šī ieraduma izvairīties ir grūti. Ir situācijas, kad negaidīti nākas pārslēgties no viena darba uz citu, taču ir jāņem vērā, ka šajos gadījumos ir jābūt īpaši uzmanīgiem. Lai mazinātu akūto negadījumu skaitu, kas rodas, pārgalvībā un steigā veicot vairākus darbus, smadzeņu treniņa centra speciālisti iesaka plānot savu laiku – dienas sākumā ieplāno, kad starp darbiem tu gatavosi pusdienas, kad vedīsi suni pastaigā, kad uzsāksi treniņu, un maksimāli pieturies pie šī plāna dienas laikā.

"Ir jāsaprot, ka ātra trauku mazgāšana darba pārtraukuma laikā garantē padarīto darbu kvantitāti, nevis kvalitāti. Uzmanība joprojām ir sapulcē, un, lai gan ar ķermeni cilvēks atrodas virtuvē, ar galvu viņš joprojām ir darba kabinetā, tādējādi kļūstam paši sev bīstami," stāsta smadzeņu treniņa centra vadītājs Pēteris Urtāns.