Imunizācijas valsts padome sadarbībā ar Slimību profilakses un kontroles centra, Zāļu valsts aģentūras un citiem vadošajiem ārstiem-speciālistiem norāda, ka šobrīd ne zinātniski, ne epidemioloģiski nav pamata ierobežot vakcināciju ar vakcīnu "Vaxzevria" visās vecuma grupās, un iesaka ar šo vakcīnu turpināt vakcinēt visas iedzīvotāju grupas tāpat kā līdz šim.

Atbildīgās institūcijas šādu lēmumu ir pieņēmušas, izvērtējot Eiropas Zāļu aģentūras (EZA) gala ziņojumu par ļoti retiem neparastiem trombu veidošanās gadījumiem ar trombocītu skaita samazināšanos pēc vakcīnas saņemšanas, kā arī ņemot vērā šī brīža epidemioloģisko situāciju valstī un kopējo vakcīnu pieejamību.

Cilvēkiem, kuri ir saņēmuši pirmo vakcīnas "Vaxzevria" devu, ir nepieciešams un stingri rekomendēts saņemt arī otro šīs vakcīnas devu, jo tas ir svarīgi, lai veidotos noturīga aizsardzība pret Covid-19.

Imunizācijas valsts padome uzsver, ka nav pamata bažām par ļoti reto neparasto trombu rašanās riska pieaugumu pēc vakcīnas otrās devas saņemšanas, jo EEZ, kā arī Lielbritānijā nav saņemts neviens ziņojums par šo ļoti reto neparasto trombu veidošanās gadījumiem pēc otrās vakcīnas devas saņemšanas.

Jāņem vērā, ka saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra sniegtajiem datiem no Covid-19 izraisītām komplikācijām Latvijā katru dienu dzīvību zaudē ap 10 cilvēkiem. Turklāt šobrīd Latvijas stacionāros Covid-19 dēļ ir hospitalizēti pacienti nopietnā stāvoklī visās vecuma grupās.

Detalizēta informācija par Imunizācijas valsts padomes sanāksmē pārrunāto un katra sanāksmes dalībnieka pausto būs pieejama sanāksmes protokolā, kas publiski pieejami Veselības ministrijas tīmekļvietnē.

Zāļu valsts aģentūra atgādina, ka EZA Drošuma komiteja (PRAC) vakar, 7. aprīlī secinājusi, ka neparasti trombu veidošanās gadījumi ar trombocītu skaita samazināšanos ir ļoti reti sastopama vakcīnas "Vaxzevria" blakne.

EZA norāda, ka "AstraZeneca" vakcīnas "Vaxzevria" kopējais ieguvums/risks joprojām saglabājas pozitīvs.

Iespējamākais ļoti retu neparastu trombu veidošanās skaidrojums ir imūnreakcija, kas noved pie līdzīga stāvokļa, kāds dažkārt novērojams pacientiem, kas tiek ārstēti ar heparīnu (heparīna izraisīta trombocitopēnija, HIT).

Balstoties uz šobrīd pieejamiem pierādījumiem, nav apstiprināti specifiski vecuma, dzimuma vai slimības riska faktori šīs ļoti retās blaknes attīstībai.

Ja iedzīvotāji pēc vakcinācijas ar vakcīnu "Vaxzevria" novēro tādus simptomus kā elpas trūkumu, sāpes krūtīs, kāju pampumu, ilgstošas vēdersāpes, neiroloģiskus simptomus, tostarp smagas un pastāvīgas galvassāpes vai neskaidra redzi, sīkus asins plankumus zem ādas ārpus injekcijas vietas, nekavējoties jāvēršas pēc medicīniskas palīdzības.

Vienlaikus jānorāda, ka EZA Drošuma komiteja veikusi detalizētu izvērtējumu par 62 cerebrālās vēnas sinusa trombozes un 24 vēdera dobuma vēnu trombozes gadījumiem atbilstoši šī gada 22. marta datiem. Gadījumi galvenokārt iegūti no EEZ un Lielbritānijas blakņu ziņošanas sistēmām, kur vakcīnu "Vaxzevria" bija saņēmuši vairāk nekā 25 miljoni cilvēku. Ziņojumos sniegtā informācija liecina, ka šie ļoti retie trombu veidošanās gadījumi notika divu nedēļu laikā pēc vakcinācijas ar šo vakcīnu.

Līdz ar to ziņotā trombu un zema trombocītu līmeņa kombinācija ir ārkārtīgi reta, un kopējie ieguvumi, ko sniedz vakcīna, novēršot Covid-19 infekciju, atsver potenciālo blakņu risku.

Sekas pēc pārslimotas Covid-19 infekcijas, piemēram, neiroloģiski, psihiski un kognitīvi traucējumi, demence, koncentrēšanās spēju zudums, var būt daudz nopietnākas par vakcīnu izraisītām ļoti retām blakusparādībām.

Šobrīd Latvijā nav apstiprināts neviens letāls gadījums, kuram būtu noteikta cēloniska saistība ar vakcīnu.

Visām Covid-19 vakcīnām sagaidāmās reakcijas visbiežāk rodas pirmajās dienās pēc vakcinācijas, ilgst dažas dienas un tad strauji izzūd. Klīniskie pētījumi liecina, ka atsevišķas reakcijas, piemēram, paaugstināta temperatūra, drudzis, sāpes injekcijas vietā, var būt izteiktākas tieši jaunākiem cilvēkiem. Parasti tās ir mazāk izteiktas vecāka gadagājuma cilvēkiem. 

"Pfizer-BioNTech" un "Moderna" izstrādātajām vakcīnām reakcijas mēdz būt izteiktākas pēc vakcīnas otrās devas. Savukārt "AstraZeneca" vakcīnai "Vaxzevria" tās mēdz būt izteiktākas pēc pirmās devas.

Zāļu valsts aģentūras līdz šim apkopotie statistikas dati liecina, ka par blaknēm ziņojis viens cilvēks no katriem simts vakcinētajiem, kas ir aptuveni  1 % vakcinēto. Visbiežāk ziņots par jau zināmām un lietošanas instrukcijā norādītām organisma reakcijām pēc Covid-19 vakcīnu saņemšanas. Visa informācija par saņemtajiem blakusparādību ziņojumiem reizi nedēļā tiek aktualizēta Zāļu valsts aģentūras tīmekļvietnē www.zva.gov.lv sadaļa "Pacientiem un sabiedrībai > Zāles > Vakcīnas pret Covid-19 > Ziņojumi par blakusparādībām".

"Vaxzevria" ir viena no četrām ES centralizēti reģistrētām vakcīnām, kas paredzētas, lai pasargātu no Covid-19 infekcijas. Pētījumi liecina, ka vakcīna efektīvi novērš slimību. Tā arī samazina hospitalizācijas un nāves risku Covid-19 infekcijas gadījumā.

Tāpat kā attiecībā uz pārējām vakcīnām EZA turpinās uzraudzīt vakcīnas drošumu un efektivitāti un sniegs sabiedrībai jaunāko informāciju.