Šogad valstī reģistrēts viens ar leģionāru slimību saslimušais
Šogad valstī ar leģionāru slimību reģistrēts viens saslimšanas gadījums, aģentūrai LETA pastāstīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāve Edīte Tettere.
Leģionāru slimību izraisošās legionelozes baktērijas klātesamība ūdenī konstatēta Rīgā, Lemešu ielā.
Kā norādīja Tettere, šobrīd nav reģistrētas īpašas izmaiņas saslimstības datos un nav vērojams saslimšanas pieaugums ar leģionāru slimību. Viņa skaidroja, ka gadījumu skaits 2014. un 2013.gadā pat nedaudz samazinājies, salīdzinot to ar 2012. un 2011.gadu.
2014.gadā reģistrēti 38 saslimšanas gadījumi ar leģionāru slimību, 2013.gadā - 34, 2012.gadā - 48, bet 2011.gadā - 49.
Situācijā, ja SPKC saņem informāciju par apstiprinātu legionelozes saslimšanas gadījumu, centrs sāk saslimšanas gadījuma epidemioloģisko izmeklēšanu, proti, veic inficētās personas aptauju, lai noskaidrotu iespējamās inficēšanās vietas, skaidroja Tettere.
Iespējamās inficēšanās vietās tiek ņemti karstā un aukstā ūdens paraugi laboratoriskai izmeklēšanai, lai noskaidrotu legionellu esamību ūdens paraugos. Kad ir noskaidrota vieta, kurā persona inficējusies, tās vietas vai objekta saimniekam vai pārvaldītājam, ēkas siltuma un ūdens piegādātājam, kā arī Veselības inspekcijai SPKC nosūta situācijas analīzi, laboratoriskās izmeklēšanas rezultātus, kā arī rekomendācijas infekcijas izplatības ierobežošanai un tālāka inficēšanās riska novēršanai.
Arī Lemešu ielas mājas apsaimniekotājam tikusi nosūtīta situācijas analīze un izmeklēšanas rezultāti, aģentūrai LETA apstiprināja SPKC pārstāve Laura Ševčenko.
Informācija SPKC mājaslapā liecina, ka leģionāru slimībai raksturīgs straujš sākums, cilvēka temperatūra paaugstinās no 39 līdz 40,5 grādiem, novērojamas vispārējas intoksikācijas pazīmes, sauss klepus, sāpes krūtīs, elpošanas traucējumi, pneimonija, sirds un nieru darbības traucējumi, kā arī caureja.
Infekcijas avots ir legionellu baktēriju saturošs ūdens. Cilvēks var inficēties, ieelpojot baktērijas saturošas aerosolizētas ūdens daļiņas, kas veidojas no sīkiem ūdens pilieniņiem, kad ar legionellām piesārņotais ūdens atsitas pret cietām virsmām.
Lai izvairītos no inficēšanās dzīvesvietā, karstā un aukstā ūdens sistēmās nepieciešams nodrošināt apstākļus, kas kavētu legionellu savairošanos.
Jāseko tam, lai aukstā ūdens temperatūra būtu zem plus 20 grādiem pēc celsija, bet karstā - virs 50 grādiem pēc celsija.
Legionellas īpaši vairojas siltā ūdenī, karstā un aukstā ūdens tvertnēs, cauruļvados ar nelielu ūdens plūsmu vai stāvošā ūdenī, piemēram, dzīvokļos, kur reti tiek izmantoti krāni vai dušas.
Tāpat baktērijas vairojas cauruļvadu dušu, krānu vai tvertņu virsmu organiskajā aplikumā, nosēdumos, mazgāšanas iekārtu un aizbāžņu gumijas vai dabiskajās šķiedrās, ūdens sildītājos.
Svarīgi regulāri veikt dušu galviņu tīrīšanu no organiskā un neorganiskā aplikuma, kā arī dezinficēt, izmantojot hloru saturošus dezinfekcijas līdzekļus vai ieliekot verdošā ūdenī.
Tāpat vismaz reizi nedēļā dažas minūtes jātecina ūdens krānos un dušās, kas tiek reti izmantoti. Tas jādara arī ikreiz pirms ūdens lietošanas pēc ilgstošas prombūtnes.
Jau ziņots, ka Latvijā pirmie divi slimības gadījumi ar leģionāru slimību tika reģistrēti 2001.gadā Rīgā, viens no tiem bija letāls. 2002.gadā tika reģistrēti trīs saslimšanas gadījumi, nākamos trīs gadus slimība netika reģistrēta, 2006.gada oktobrī tika reģistrēts viens gadījums, 2007.gadā - divi, 2008.gadā - pieci, 2009.gadā - trīs un 2010.gadā ar leģionāru slimību bija inficējušies seši cilvēki.
Rīga, 11.febr., LETA.
