medicine.lv skaitļos

Lietotāji online295
Aktīvie uzņēmumi12808
Nozares raksti12440
Ekspertu atbildes21477
Sociālās aprūpes centros strādājošie darbinieki cer tikt sadzirdēti un gaida algu palielinājumu : Latvijas veselības portāls | medicīnas uzņēmumi | medicine.lv

Sociālās aprūpes centros strādājošie darbinieki cer tikt sadzirdēti un gaida algu palielinājumu

Rīga, 28.sept., LETA. Piedaloties valsts sociālās aprūpes centru darbinieku astoņu stundu ilgajā badastreikā, aprūpē strādājošie cer tikt sadzirdēti un gaida piepildāmies politiķu solīto atalgojuma paaugstinājumu.

Valsts sociālās aprūpes centra "Kurzeme" direktors Visvaldis Gūtmanis aģentūrai LETA uzsvēra, ka šodien notiek Latvijas Valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrības rīkota akcija, kurā cilvēki piedalās pēc savas izvēles. Piemēram, filiāles "Dundaga" darbinieki visi izvēlējušies piedalīties šajā akcijā, taču ikdienas darbs netiek traucēts.

"Mūsu cilvēki pret notiekošo attiecas ar izpratni. Darbinieki ir iepazinušies ar labklājības ministra Jāņa Reira (V) vēstuli, kurā izklāstītas ieceres algu palielinājumam. Cilvēki izprot, ka visu uzreiz nevar panākt. Vienīgi darbinieki satraucas, lai naudas palielinājums ir ne tikai aprūpētājiem, jo pārējie citādāk paliek aiz borta. Runa ir it īpaši par pavāriem, sociālajiem rehabilitētājiem un sociālajiem aprūpētājiem, jo tie ir cilvēki, kuriem vajadzīga izglītība, lai darītu savu darbu. Par aprūpētāju jau var būt cilvēks bez attiecīgās izglītības," akcentēja Gūtmanis.

Valsts sociālās aprūpes centra "Kurzeme" darbinieku kolektīvs atbalsta Labklājības ministrijas plānus atalgojuma palielināšanai sociālo aprūpes centru darbiniekiem. Ja mediķiem tika pielikts pie algas, tad nevajadzētu būt bažām, ka sociālās aprūpes centra darbinieki paliks bešā. "To, ka atalgojums ir jāpalielina, saprot visi. Arī ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) paudis savu atbalstu, un kuram tad celsies roka nenobalsot. Nav nepieciešama tik liela nauda, lai nevarētu atbalstīt atalgojuma paaugstinājumu mūsu darbiniekiem," sacīja Valsts sociālās aprūpes centra "Kurzeme" direktors.

Banner 280x280

Viņš atgādināja, ka spriedze darbinieku vidū sākās laikā, kad algas tika celtas mediķiem. Tolaik darbinieki vērsās arodbiedrībā un bija noruna, ka tiks veidots sociālais dialogs, kā arī no arodbiedrības puses tiks rakstītas vēstules Finanšu ministrijai un Labklājības ministrijai, taču izrādījās, ka šādas vēstules no arodbiedrības puses netika uzrakstītas.

"Septembra sākumā notika pasākums, kurā piedalījās arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS). Saprotot, ka no arodbiedrības puses nekāda vēstule nav bijusi, tika iniciēta Sociālo un darba lietu komisijas sēde, šī jautājuma aktualizēšanai," stāstīja Gūtmanis, piebilstot, ka tā arī jautājums par atalgojumu sācis raitāk risināties.

Viņš akcentēja, ka darbinieki lieliski izprot situāciju un neviens streikot netaisās, jo jāaprūpē cilvēki, kuri nevar palikt ne mirkli bez zālēm uzraudzības un ēdiena.

Arī valsts sociālās aprūpes centra "Vidzeme" direktora vietniece - pakalpojumu nodrošināšanas nodaļas vadītāja Rudīte Kleinberga cer, ka Labklājības ministrijas paustie solījumi tiks pildīti. Arī pēc viņas domām ikviens saprot, ka aprūpē strādājošajiem ir zemes atalgojums.

Ņemot vērā to, ka šodienas akciju rīko arodbiedrība, tad Kleinberga pieļauj iespēju, ka ir arī darbinieki, kuri no valsts sociālās aprūpes centra "Vidzeme" piedalās šajā akcijā.

Jau ziņots, ka šodien valsts sociālās aprūpes centru darbinieki īsteno astoņas stundas ilgu badastreiku, aģentūrai LETA pavēstīja Latvijas Valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrības vadītājs Andrejs Jirgensons.

Valsts sociālās aprūpes centru darbinieki piedalīsies astoņu stundu badastreikam, jo vēlas, lai zemāk atalgotajiem darbiniekiem, kuri patlaban saņem tikai 430 eiro lielu bruto algu, atalgojums tiktu palielināts vismaz par 100 eiro.

Viņš sacīja, ka darbinieki nav apmierināti ar savu zemo atalgojumu, kurš ilgstoši nav mainījies. Pēc viņa paustā, arodbiedrība mēģinājusi saprast, kā varētu nodrošināt, lai darbinieki tiktu sadzirdēti, tomēr nevēlējās sākt streiku, jo tādā gadījumā ciestu viņu aprūpētie cilvēki. Šī iemesla dēļ arodbiedrība nolēma pieteikt vienas dienas badastreiku, lai pievērstu politiķu un Finanšu ministrijas uzmanību.

Labklājības ministrija nākamgad budžetā jau ir pieprasījusi papildu 6,4 miljonus eiro atalgojuma palielināšanai valsts sociālās aprūpes centru darbiniekiem.

Reirs trešdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē pastāstīja, ka šādu pieprasījumu Labklājības ministrija iesniegusi kā prioritāru pasākumu nākamā gada budžetam. Labklājības ministrija rosina nākamgad piešķirt 6,4 miljonus eiro, 2020.gadā - 8,1 miljonus eiro, bet 2021.gadā un turpmāk ik gadu 16 miljonus eiro atalgojuma palielināšanai sociālās aprūpes centros.

Tāpat ministrija rosina paredzēt atbalstu valsts sociālajiem aprūpes centriem, kuros uzturas bērni. Tas paredz 0,6 miljonus eiro atlīdzībai ik gadu, sākot ar 2019.gadu.

Kopumā Latvijā ir pieci valsts sociālās aprūpes centri ar 27 filiālēm, kur kopumā ir 4103 vietas. Sākot ar 2013.gadu sociālās aprūpes centru darbinieku atalgojums ir pakāpeniski palielināts, uzsver Labklājības ministrija.

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "heise marketing" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "heise marketing" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Laika trūkums vai uzmanības deficīts?

Laika trūkums vai uzmanības deficīts?

Mūsdienās uzmanība kļuvusi par vienu no vērtīgākajiem cilvēka resursiem. Taču paradoksāli – jo vairāk mums ir informācijas un tehnoloģiju, kas palīdz ietaupīt laiku, jo vairāk mūsu uzmanība tiek saraustīta. 

Aktuālie piedāvājumi

57. paralēle: ko Baltijas rudens nozīmē imunitātei

57. paralēle: ko Baltijas rudens nozīmē imunitātei

Rudens Latvijā nozīmē ne tikai īsākas dienas un mazāk saules gaismas, bet arī pārmaiņas ikdienas pašsajūtā. Kāpēc aukstajā sezonā īpaša uzmanība tiek pievērsta D vitamīnam, un kāda ir tā nozīme organismā? Aplūkosim D vitamīna nozīmi un tā uzņemšanu gada tumšajā periodā!

Otrās smadzenes zarnās: kā mikroflora var ietekmēt mūsu pašsajūtu

Otrās smadzenes zarnās: kā mikroflora var ietekmēt mūsu pašsajūtu

Zarnu mikroflora ir daudz vairāk nekā tikai gremošanas sistēmas sastāvdaļa – tās saistība ar mūsu pašsajūtu, imunitāti un vielmaiņu kļūst par arvien plašāk pētītu tēmu. Kādas ir “otro smadzeņu” funkcijas un ko par to saka pētījumi?

Hidratācija kā ikdienas veselības pamats

Hidratācija kā ikdienas veselības pamats

Miegs, uzturs, fiziskās aktivitātes, stresa līmenis un atjaunošanās tiešā veidā ietekmē pašsajūtu un dzīves kvalitāti. Tomēr starp šiem faktoriem ir viens pamatelements, ko daudzi joprojām mēdz novērtēt par zemu – pietiekama organisma hidratācija. 

Video

Raidieraksts ''Inovācijas veselībā'': veselības tehnoloģijas un to pieejamība

Raidieraksts ''Inovācijas veselībā'': veselības tehnoloģijas un to pieejamība

Kā notiek veselības tehnoloģiju izvērtēšana? Kādas Eiropas labās prakses veselības jomā būtu vērtīgi ieviest Latvijā? Un vai Latvija aktīvi pārņem dažādas inovācijas, tai skaitā veselības tehnoloģiju jomā? Uz šiem un citiem jautājumiem raidieraksta "Inovācijas veselībā" sērijā atbildēja Zāļu valsts aģentūras direktorei Indra Dreika.

Produktu testi

Kvadrobiotika ikdienas uzturā

Kvadrobiotika ikdienas uzturā

Medicine.lv redakcija septembrī un oktobrī sadarbībā ar zīmolu Coral Club piedāvā testēt Kvadrobiotiku – uztura bagātinātāju ar četru pienskābo baktēriju celmu kompleksu.

Testa rezultāti: augu kolagēna dienas un nakts sejas krēms ar mežrozīšu eļļu

Testa rezultāti: augu kolagēna dienas un nakts sejas krēms ar mežrozīšu eļļu

Augustā Medicine.lv sadarbībā ar SIA "Eirobaltik" zīmolu "MARUSHA Nord Ecosmetic" piedāvāja testēt atjaunojošu, mitrinošu, barojošu pretgrumbu sejas krēmu ar vegānu kolagēnu sejai un ādai ap acīm. 

Atjaunojošs un kopjošs serums nagiem

Atjaunojošs un kopjošs serums nagiem

Septembrī Medicine.lv sadarbībā ar SIA "ZAptieka" piedāvā testēt serumu, kas izstrādāts ikdienas kopšanai sausiem, trausliem, blāviem un šķelšanās tendencei pakļautiem nagiem. Tā formula ir 100% aktīvo augu eļļu koncentrāts – bez ūdens un silikoniem. 

Testa rezultāti: OceanMin – minerālvielu komplekss ūdenim

Testa rezultāti: OceanMin – minerālvielu komplekss ūdenim

Medicine.lv redakcija jūlijā sadarbībā ar zīmolu Coral Club piedāvāja testēt OceanMin – dabīgu dziļūdens minerālvielu koncentrātu jonu formā. Šis minerālvielu komplekss ūdenim ir izstrādāts ikdienas hidratācijas un organisma ūdens un minerālvielu līdzsvara atbalstam. 

Izstāsti Latvijai veselības receptes

Vītola klīnika: Izstāsti Latvijai – veselības receptes

Vītola klīnika: Izstāsti Latvijai – veselības receptes

Iegurņa orgānu noslīdējums ir izplatīta problēma, ar ko sievietes var saskarties dažādos dzīves posmos, taču tā nav jāpieņem kā neizbēgama novecošanas vai dzemdību sekas. Vītola klīnikas ārsti skaidro, kā atpazīt prolapsa pazīmes un kādas mūsdienīgas ārstēšanas iespējas pieejamas!

Dr. Jura Rīta vēnu klīnika – pacientes pieredze: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

Dr. Jura Rīta vēnu klīnika – pacientes pieredze: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

Vēnu veselība ir būtiska mūsu pašsajūtai un dzīves kvalitātei. Regulāra diagnostika, savlaicīga profilakse un atbilstoša ārstēšana palīdz par vēnu veselību rūpēties ilgtermiņā. Uzziniet vairāk par vēnu aprūpes iespējām Dr. Jura Rīta vēnu klīnikā!