Skaņu vibrācijas organisma līdzsvara atjaunošanai. Vibroakustiskā mūzikas terapija
Publicitātes foto
Dzintra Zariņa
Mg. sc. scal. mūzikas terapeite, supervīzore
Ir pierādīts, ka cilvēka ķermenis atrodas nepārtrauktā vibrācijā. Atomiem, molekulām, šūnām, audiem, orgāniem piemīt tiem raksturīgas vibrāciju frekvences, kas absorbē un emitē skaņu. Ja diviem vibrējošiem objektiem piemīt līdzīgs vibrāciju raksturojums, kas ļauj to frekvencēm nonākt savstarpējā saskaņā un rezonēt līdzīgās frekvencēs, starp šiem objektiem izveidojas simpātiskā rezonanse un tie veido rezonanses sistēmu. Ķermeņa molekulārās sistēmas atomu struktūra arī ir rezonanses sistēma.
Veselā ķermenī sadarbība starp visa līmeņa sistēmām (no šūnu līdz orgānu) atrodas līdzsvarā. Tā ir harmoniska. Stresa, vīrusu, baktēriju, pārslodžu un citu kaitīgo ārējo faktoru rezultātā, organisma enerģijas bioloģiskās rezonanses sistēmas līdzsvars tiek izjaukts, izraisot imunitātes pazemināšanos un saslimšanu. Organisma sistēmu sadarbība kļūst disharmoniska.
Ķermenim raksturīgos enerģijas vibrāciju paternus var harmonizēt un palīdzēt tiem atgriezties to dabiskajā līdzsvara stāvoklī ar zemas frekvences skaņas stimula veidotās simpātiskās rezonanses palīdzību.
Pētījumi radioelektronikā pierāda, ka cilvēki skaņu uztver net tikai ar dzirdi, bet sajūt ar visu ķermeni, un mūzika var darboties kā to ķermenī vibrējošo frekvenču "pārslēdzēja", kas kaut kādu iemeslu dēļ (fizioloģisks vai psiholoģisks stress, saslimšanas, traumas utt.) atrodas ārpus rezonanses. (Crowe, 2004, atsaucoties uz Scartelli, 1991, un Koepchen, 1992)
Atomi, šūnas un orgāni satur tiem raksturīgus vibrāciju paternus, kurus var harmonizēt ar ārējiem stimuliem, radot simpātisko vibrāciju ķermeņa molekulās un šūnās. Tādējādi skaņas, kas ir saskaņā ar ķermeņa pamata vibrāciju paterniem, var sniegt dziedinošu ietekmi uz emocijām, orgāniem, enzīmu un hormonu sistēmām un šūnām.
Tātad fenomens, kas nodrošina mūzikas ietekmi uz cilvēka organismu, ir mūzikas un organisma bioloģisko ritmu sinhronizēšanās spēja, caur savstarpējo sinhronizāciju jeb rezonanses sistēmas veidošanas procesu, pateicoties cilvēka organisma bioloģiskā ritmiskuma un vibrāciju vidējā diapazona saskaņai ar mūzikas skaņu frekvenču un ritma diapazonu.
Uz šo atzinumu pamata balstās vibroakustiskā mūzikas terapija, kur mūzika un skaņa tiek lietota kā audiālais un vibrācijas stimuls, kas tiek pārraidīts uz ķermeni, lai sasniegtu fiziskus un psiholoģiskus terapeitiskos mērķus. (Wigram & Dileo 1997, atsaucoties uz Eagle,1996 )
Kā zināms, cilvēka auss spēj uztvert skaņu frekvences diapazonā no 16 līdz 25 000 Hz. Vibroakustiskajā terapijā tiek izmantotas zemās skaņas 30–120 Hz robežās.
Vibroakustiskās terapijas pamatlicējs ir norvēģu terapeits un pedagogs Olafs Skille (1968). Viņš, strādājot ar bērniem, kas cieta no smagiem fiziskās un garīgās veselības traucējumiem, kuru pavadošie simptomi bija spēcīga traumējoša muskuļu spasticitāte, atklāja, ka ar zemas frekvences skaņas vibrāciju var panākt muskuļu spastikas mazināšanos un visa organisma relaksētu stāvokli. Viņš sāka konstruēt iekārtas, ko pats nodēvēja par "skaņu vannām" un 1982. gadā šo metodi definēja kā sinusoidālas (tīra, vienas frekvences skaņa bez virstoņiem), zemas frekvences (30–120 Hz) ritmiska, skaņas-spiediena viļņa un mūzikas miksa pielietojumu terapeitiskiem mērķiem. O. Skille apgalvoja, ka "zemās frekvences skaņas" masāža var palīdzēt sāpju, muskuļu spastikas un citu, tai skaitā ar stresu saistītu, simptomu mazināšanai. (Punkanen M., Ala-Ruona E. 2012, atsaucoties uz Skille O., Wigram T., 1995)
Šodien zemas frekvences skaņas vibrācijas terapija jeb vibro akustiskā terapija (VAT) tiek plaši praktizēt visā pasaulē ar modernu, ērtu iekārtu (VAT krēslu, gultu vai pārvietojama aprīkojuma) palīdzību, un tā ir balstīta multimodālā pieejā, kas nozīmē, ka terapeits strādā gan ar klienta fizioloģisko, gan psiholoģisko pieredzi, apvienojot trīs terapeitiskās komponentes:
- zemas frekvences skaņas vibrāciju,
- mūzikas klausīšanos un
- terapeitisko interakciju.
Šo trīs komponenšu savienojums ļauj sasniegt klienta emocionālās, kognitīvās un sociālās problēmas ciešā saistībā ar ķermeņa funkcijām un sajūtām, lai terapeitiskā procesa rezultātā rastu tām risinājumu. (Punkanen M., Ala-Ruona E. 2012)
Apkopotie klīniskie ziņojumi un pētījumi par vibroakustikas pozitīvo iedarbību norāda šādas galvenās klīnisko indikāciju jomas:
1) hroniskas un akūtas sāpes – muguras sāpes, kakla un plecu sāpes, poliartrīts, reimatisms, fibromialģija, migrēna, galvassāpes, menstruālās sāpes,
2) muskuļu spastika, rigiditāte u.c. stāvokļi – bērnu cerebrālā trieka, multiplā skleroze, reta sindroms, muskuļu spriedze un muskuļu pārslodze,
3) elpošanas grūtības – astma, cistiskā bibroze, hroniski obstruktīva plaušu slimība,
4) pēcoperāciju rehabilitācija, piemēram, locītavu aizstāšana u.c.,
5) hroniskas neiroloģiskas saslimšanas – Parkinsona slimība, Alcheimera slimība,
4) miega traucējumi,
5) ēšanas traucējumi,
6) hronisks stress, nogurums, izdegšanas sindroms,
7) psiholoģiskas problēmas – trauksme, garastāvokļa svārstības, uzvedības traucējumi, mācīšanās grūtības u.c.,
8) psihiatriskas saslimšanas – depresijas u.c.
Vibroakustisko terapiju neiesaka, ja klientam/ pacientam ir
1) akūti iekaisuma stāvokļi,
2) psihotisks stāvoklis,
3) grūtniecība,
4) hemorāģija, asiņošana (izņemot menstruālo),
5) tromboze,
6) hipotensija – asinsspiediens regulāri nesniedzas augstāk par 90/60 Hg,
7) elektrokardiostimulatori.
Latvijā vibroakustiskā terapija kā nemedikamentozs papildinošās terapijas veids pieejama profesora Jāņa Ķīša estētiskās dermatoloģijas klīnikā Rīgā, mūsdienīgi iekārtotā mūzikas terapijas kabinetā. Vairāk informācijas par pakalpojumu un pieraksta iespējām atradīsiet www.dermatologs.com.
Izmantotie literatūras avoti:
1. Crowe, B. J. (2004). Music and Soul Making: Toward a New Theory of Music Therapy. USA, Scarecrow Press Inc., 437
2. Punkanen, M., Ala-Ruona, E. (2012). Contemporary Vibroacoustic Therapy: Perspectives on Clinical Practice, Research, and Training. Music and Medicine, 4 (3) 128-135
3. Wigram, T., Dileo, C. (1997). Music Vibration. USA, Cherry Hill: Jeffrey Books, 248
Prof. J. Ķīša estētiskās dermatoloģijas klīnika
Rīga, F.Sadovņikova 20-413, LV 1003
Mobilais tālrunis 28699111
E-pasts: info@dermatologs.com
Komentāri
-
23.11.2017 14:20 Esmu bijusi pie viņiem uz mūzikas terapiju. Lieliski speciālisti un tiešām vērtīga procedūra. Viņu lapā daudz jaunāka tagad informācija, nekā te rakstīts. http://dermatologs.com/muzikas-terapija -
23.11.2017 14:20 Esmu bijusi pie viņiem uz mūzikas terapiju. Lieliski speciālisti un tiešām vērtīga procedūra. Viņu lapā daudz jaunāka tagad informācija, nekā te rakstīts. http://dermatologs.com/muzikas-terapija
