Šigeloze: Simptomi, cēloņi, ārstēšana
Šigeloze ir akūta bakteriāla zarnu infekcija, kas ietekmē gremošanas sistēmu. To izraisa baktēriju ģints, ko sauc par Shigella. Galvenais infekcijas avots ir ar šigelozi slims cilvēks, no kura šī baktērija tālāk var izplatīties ar inficēta ūdens un pārtikas starpniecību; tā izdala toksīnus, kas kairina zarnas, tādējādi izraisot caureju, vemšanu un citus simptomus. Šigeloze, ja netiek laicīgi ārstēta, var būt arī letāla.
Cēloņi
Shigella ģintī ir četras sugas, no kurām Latvijā izplatītas divas: S.flexneri un S.sonnei. Galvenokārt infekcijas avots ir slims cilvēks, kurš izdala slimības ierosinātāju no organisma ar fekālijām. Inficēšanās iespējama, tieši kontaktējoties ar citiem cilvēkiem, tieši vai netieši inficējot ūdeni vai pārtiku, kā arī sadzīves priekšmetus. Visbiežāk inficēšanās riskam pakļauti mazi bērni līdz desmit gadu vecumam, kas saistāms ar nepietiekamu personīgās higiēnas ievērošanu.
Cilvēks inficējas, baktērijai nokļūstot gremošanas traktā, lietojot uzturā ar baktērijām piesārņotu pārtiku vai ūdeni, vai ar inficētu sadzīves priekšmetu starpniecību vai arī tieša kontakta ceļā ar slimnieku. Inkubācijas periods ilgst vidēji līdz trim dienām, tomēr var svārstīties no 12 stundām līdz pat nedēļai.
Simptomi
Galvenais šigelozes simptoms ir biežas ūdeņainas caurejas lēkmes. Var rasties arī vēdera krampji, slikta dūša un vemšana. Slimība sākas pēkšņi ar augstu ķermeņa temperatūru, tipiskos gadījumos izkārnījumi bieži ir ar asins piejaukumu un gļotām. Slimības smaguma pakāpe ir atkarīga no organisma vecuma, vispārējā veselības stāvokļa, kā arī baktērijas paveida.
Simptomi parasti parādās aptuveni vienas divu dienu laikā pēc saskarsmes ar baktēriju; dažos gadījumos infekcijas simptomi var parādīties pat 12 stundu laikā pēc inficēšanās. Starp caurejas lēkmēm ir būtiski uzņemt daudz šķidruma. Ja caureja ilgst vairāk par trim dienām un slimnieks nespēj uzņemt pietiekami daudz pārtikas un ūdens, tūdaļ jāvēršas pēc medicīniskās palīdzības ārstniecības iestādē.
Caureja un citas šigelozes pazīmes parasti ilgst piecas līdz septiņas dienas. Šigelozes slimnieks ir infekciozs līdz četrām nedēļām, reizēm – vairākus mēnešus ilgi.
Ārstēšana
Profilaksei nepieciešams stingri ievērot higiēniskā un pretepidēmiskā režīma pamatprasības, lai novērstu infekcijas tālāku izplatīšanos. Vecākiem, pedagogiem un audzinātājiem jānodrošina bērnu izglītošana personīgās higiēnas jautājumos, uzsverot rūpīgas roku mazgāšanas nozīmi, kā arī jāseko, lai bērniem būtu nodrošināta iespēja mazgāt rokas ar ziepēm.
Dehidratācijas novēršana ir galvenā ārstēšanas metode vairumam šigelozes gadījumu. Ir būtiski dzert daudz šķidruma, īpaši elektrolītu šķīdumus, kas īpaši paredzēti uztura papildināšanai ar minerālvielām, kad ķermenis dehidratējas.
Parasti nav ieteicams lietot nekādus medikamentus caurejas mazināšanai, jo tas var aizturēt baktērijas slimnieka organismā. Smagas infekcijas gadījumā nepieciešama hospitalizācija, un ārstēšana parasti ietver antibiotikas, lai baktērijas izvadītu no gremošanas trakta.