SIFFA direktors: Kompensējamo medikamentu finansējumam jābūt proporcionālam pret kopējo veselības budžetu
Vidējais kompensējamo medikamentu finansējuma līmenis Eiropas Savienībā ir aptuveni viena piektā daļa no kopējiem veselības aprūpes izdevumiem. Diemžēl Latvijā šis finansējuma līmenis nesasniedz šādu apmēru, turklāt finansējums nevis proporcionāli ar katru gadu pieaug, bet samazinās. Lai veselības aprūpes sistēma Latvijā spētu pienācīgi funkcionēt, pacientiem neuzliekot papildu finansiālo slogu, būtu jāievieš proporcionāla budžeta sadales pieeja, norāda Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) direktors Valters Bolevics.
Šogad medikamentu kompensācijai no kopējā Veselības ministrijas budžeta tiek atvēlēti 13,76% jeb 172 miljoni eiro, taču 2021.gadā kompensācijai atvēlētais finansējums samazināsies. No kopējā Veselības ministrijas budžeta, kas ar papildu finansējumu mediķu atalgojuma celšanai sastāda 1,402 miljardus eiro, kompensējamo medikamentu finansējumam paredzēts atvēlēt aptuveni 11,95% jeb 168 miljonus eiro. Rezultātā finansējums nevis proporcionāli ar katru gadu pieaug, bet samazinās, radot tiešu negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju dzīves ilgumu un dzīves kvalitāti, kas savukārt būtiski ietekmē valsts ekonomisko attīstību un izaugsmi.
1. aprīļa izmaiņas kompensējamo medikamentu aprites kārtībā ir devušas pozitīvas, taču nelielas izmaiņas uz kopējā fona un ar tām diemžēl nav pietiekami. Turpina V. Bolevics: "Ņemot vērā, ka zāļu ražotāji samazinājuši medikamentu cenas, tostarp daļai to medikamentu, kas ir iekļauti kompensējamo medikamentu sarakstā, valsts izdevumi vidēji samazinājušies par aptuveni 120 tūkstošiem eiro mēnesī, kas šo ietaupījumu ļauj novirzīt inovatīvo medikamentu kompensācijai. Taču brīdī, kad tiek samazināts kopējais medikamentu kompensācijai atvēlētais budžets, tiek radīta situācija, ka ar vienu roku tiek dots, bet ar otru – ņemts nost, un pacients tiešu labumu diemžēl neizjutīs."
Latvijas pacientu izdevumi veselības aprūpei 3 reizes pārsniedz Eiropas rādītājus
Zemā finansējuma dēļ Latvijas pacientu tiešie izdevumi veselības aprūpei ir ļoti augsti - aptuveni 40% no veselības aprūpes izmaksām pacientiem ir jāsedz no savas "kabatas" (eng. out of pocket expenditure). Vērtējot šo izdevumu sadaļu attiecībā pret Eiropas Savienības rādītājiem, pacientu tiešie izdevumi veselības aprūpei Latvijā pārsniedz Eiropas vidējos rādītājus 3 reizes, liecina Eurostat dati par 2018.gadu. Turklāt lielākā daļa no šiem maksājumiem ir tieši izdevumi par medikamentiem.
"Lai kritisko situāciju uzlabotu un veselības aprūpe Latvijā spētu atbilstoši funkcionēt, ir nepieciešama proporcionālas pieejas īstenošana budžeta sadalei. Viennozīmīgi mediķu algas ir jāpalielina, taču no sistēmiskā plānošanas viedokļa nav absolūti pieņemami tas, ka netiek nodrošināta kaut neliela, bet tomēr izaugsme pakalpojumu pieejamībā, pacientu rindu samazināšanā, kompensējamo medikamentu finansējumā un pacientu līdzmaksājumu samazināšanai. Tieši proporcionāla izaugsme ir pamats ilgtspējai, kas nepieciešama Latvijas veselības aprūpei," uzsver V. Bolevics.
