SEKRĒCIJA
bioloģisks process, kurā specializētas dziedzeru šūnas veido un izdala sekrētu. Tajā ietilpst bioloģiski aktīvas vielas (hormoni, fermenti, mediatori), ūdens, minerālvielas, dažādas organiskās vielas. Sekrēta specifisko olbaltumvielu sintēze notiek dziedzeru šūnu citoplazmas organoīdos - ribosomās; mitohondriji nodrošina sintēzes procesu ar enerģiju; regulācijas norisēs izšķiroša nozīme ir šūnas kodolam. Izšķir ārējo (eksokrīno) un iekšējo (endokrīno) sekrēciju. Ārējā sekrēcija ir process, kurā sekrēts (ekskrēts) pa dziedzera izvadkanālu nonāk kāda orgāna dobumā vai arī uz ķermeņa virsmas. Plaši sekretorisko šūnu sakopojumi ir gremošanas kanāla gļotādā. Šīs šūnas ražo fermentus un izdala tos kuņģa un zarnu sulā, nodrošinot uzņemto barības vielu sašķelšanu. Iekšējā sekrēcija - dziedzeru šūnu sekrēta (inkrēta) izdalīšana tieši asinīs. Iekšējās sekrēcijas funkcija piemīt arī nervu šūnām un nervu šķiedrām. Tajās sintezējas un šķiedru galos izdalās speciālas vielas - mediatori. Sekretorisko šūnu darbību regulē veģetatīvā nervu sistēma.
