Saslimstība ar elpceļu infekcijām nedaudz mazinās, tomēr ārsti aicina ievērot profilakses pasākumus
Aizvadītajā nedēļā turpināja mazināties saslimstība ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām. Kā liecina Latvijas Infektoloģijas centra apkopotie dati, laikā no 1. līdz 7.novembrim Latvijā ar elpceļu infekcijām slimoja 810 cilvēki uz 100 000 iedzīvotāju.
Aizvadītajā nedēļā turpināja mazināties saslimstība ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām. Kā liecina Latvijas Infektoloģijas centra apkopotie dati, laikā no 1. līdz 7.novembrim Latvijā ar elpceļu infekcijām slimoja 810 cilvēki uz 100 000 iedzīvotāju.
Salīdzinoši, pirms divām nedēļām slimoja 871 cilvēks uz 100 000 iedzīvotāju, bet septembrī saslimušo skaits pārsniedza 1000 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju, ko Latvijas Infektoloģijas centra direktore Baiba Rozentāle skaidroja ar straujo temperatūras krišanos pēc karstās vasaras.
Patlaban apkopotie dati liecina, ka visvairāk saslimušo ir Rīgā – 898 cilvēki uz 100 000 iedzīvotāju, kurai seko Gulbene ar 887 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotāju. Vairāk nekā 800 cilvēki uz 100 000 iedzīvotāju ar elpceļu infekcijām slimo arī Rēzeknē un Valmierā.
Tāpat Infektoloģijas centra līdz šim apkopotie dati liecina, ka gripa Latvijā vēl necirkulē.
Līdz šim viszemākā saslimstība reģistrēta Jūrmalā – 389 cilvēki uz 100 000 iedzīvotāju.
Infektoloģijas centrs ziņo, ka elpceļu infekciju un gripas monitoringā iekļautas 10 Latvijas lielākas pilsētas. Datus sniedz 60 ģimenes ārsti, 11 stacionārās ārstniecības iestādes, 34 pirmsskolas izglītības iestādes un 45 skolas.
Lai monitoringa datus uzskatītu par ticamiem, monitoringā piedalās ne mazāk par 5% Latvijas iedzīvotāju. Šajā sezonā gripas monitorings aptver 109 454 jeb 5% Latvijas iedzīvotāju.
Akūtas augšējo elpceļu infekcijas izplatās pilienveidā pa gaisu vai tiešas saskares laikā ar slimnieku, kā arī ar dažādiem priekšmetiem, kurus lietojis vai pieskaroties aptraipījis slims cilvēks, piemēram, atbalsta stieņus vai sēdekļu rokturus sabiedriskajā transportā, durvju rokturus, margas, grozu un ratiņu rokturus veikalos, ūdens krānus, rotaļlietas bērnudārzos u.tml.
Pirmais slimības simptoms bieži ir deguna sausums vai kairinājums. Dažu stundu laikā sākas stipras, ūdeņainas iesnas, aizlikts deguns un šķaudīšana. Bieži simptomi ir arī iekaisusi vai kairināta rīkle, nespēks, galvassāpes, klepus un aizkaitināmība. Zīdaiņiem un pirmsskolas vecuma bērniem biežāk iespējama paaugstināta temperatūra, kas var būt pat virs 38 °C. Pārējiem cilvēkiem drudža parasti nav vai ir nedaudz paaugstināta temperatūra. Aizlikts deguns parasti traucē gulēt un neļauj sajust smaržu un ēdiena garšu.
Slimnieks var inficēt citas personas uzreiz pēc simptomu parādīšanās un vēl 5-7 dienas no saslimšanas sākuma, kad turpina izdalīt vīrusus lielā daudzumā. Bērni parasti vīrusus izdala ilgāk nekā pieaugušie. Smagāk slimo cilvēki ar novājinātu imunitāti.
Lai izvairītos no saslimšanas, pēc iespējas maz vajadzētu uzturēties vietās, kur ir daudz cilvēku, - masveida pasākumos telpās, sabiedriskajā transportā u.c. Nepieciešams vēdināt telpas un mitrināt iekšējo telpu gaisu, ģērbties piemēroti laika apstākļiem. Tāpat rūpīgi jāmazgā rokas ar ziepēm vairākas reizes dienā un vēl biežāk slimošanas laikā, jo vīrusi un baktērijas intensīvi izplatās arī ar rokām. Roku mazgāšanā priekšrocība ir šķidrām ziepēm, jo vīrusi un baktērijas ilgstoši saglabājas uz gabalu ziepēm, informē Infektoloģijas centrā.
Ilze Mežniece
