Saeimas apakškomisijā diskutē par nepieciešamību ieslodzītajiem nodrošināt bezmaksas prezervatīvus un šļirces
Rīga, 5.febr., LETA. Otrdien Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijā deputātu un nozares profesionāļu vidū raisījās diskusija par nepieciešamību ieslodzītajiem nodrošināt bezmaksas prezervatīvus un vienreizlietojamās šļirces, lai mazinātu dažādu infekcijas slimību izplatību ieslodzījuma vietās.
Viedokļi par to bija atšķirīgi, tomēr komisijas sēdē vairākums sliecās norādīt, ka tas diez vai būtu iespējams, kaut arī citās valstīs tāda prakse esot novērojama.
Sarunu par iespējamu nepieciešamību ieslodzītos nodrošināt ar bezmaksas prezervatīviem un šļircēm sāka Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) Medicīnas daļas vadītāja Irēna Rimša, kura norādīja, ka tādējādi varētu samazināt dažādu infekcijas slimību izplatīšanos ieslodzīto starpā.
Tikmēr Tieslietu ministrijas (TM) pārstāve Kristīne Ķipēna norādīja, ka šādiem lieliem risinājumiem, kas gan nebūtu finansiāli ietilpīgi, sabiedrība nav gatava, turklāt viņa ir pārliecināta, ka daudz iebildumu par šādu rīcību nāktu tieši no ieslodzījuma vietu darbiniekiem, tostarp saistībā ar narkotiku lietošanas leģitimizēšanu.
Ķipēna atzina, ka Eiropas kontekstā ir vairāki cietumi, kuros anonīmā veidā tiek dalītas vienreizlietojamās šļirces, tomēr no viņas teiktā varēja noprast, ka šāda risinājuma ieviešana Latvijā būtu ļoti sarežģīta.
Veselības ministrijas (VM) parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis (AP) norādīja, ka pirms šāda risinājuma izvērtēšanas būtu svarīgi saprast, cik bieži ieslodzītie ar dažādām slimībām inficējas tieši cietumā un kādā veidā. IeVP gan šādu datu neesot.
Dūrītis uzsvēra, ka valsts uzdevums ir nodrošināt, ka, nonākot ieslodzījuma vietā, cilvēks iestādē ir pasargāts no inficēšanās ar kādu no slimībām.
TM pārstāve piebilda, ka nejauša inficēšanās ieslodzījuma vietās ir diezgan reta, jo visbiežāk inficēšanās notiek, vīriešiem nodarbojoties ar seksu, atkārtoti izmantojot šļirces, kā arī tetovējoties. Nevilši biežāk inficējas cietuma darbinieki, pārmeklējot mantas vai izšķirot kautiņus, skaidroja Ķipēna.
Viņa arī piebilda, ka ieslodzītie savas antisociālās uzvedības dēļ ir ar ļoti sliktu veselības stāvokli, kā rezultātā arī infekcijas un psihiatrisku slimību izplatība ieslodzīto vidū ir biežāka nekā vidēji sabiedrībā kopumā.
