RSU profesore Ancāne: psihosomatiskā pieeja - veselības aprūpes nākotne
RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras vadītājas profesores Guntas Ancānes viedoklis par psihosomatiskās pieejas nākotni veselības aprūpē Latvijā.
"Veselība tiek definēta kā trīs veidu labsajūta - fiziska, sociāla un emocionāla. Emocionālo vai psihisko veselību Pasaules Veselības organizācija (PVO) definē kā tādu labsajūtas stāvokli, kas cilvēkam ļauj labāk īstenot savu potenciālu, tikt galā ar stresa situācijām, produktīvāk strādāt, būt veiksmīgākam kā bērnu vecākam un veiksmīgākam attiecībās kopumā. No šīs PVO definīcijas izriet, ka psihiskā veselība paaugstina cilvēka dzīves kvalitāti visdažādākajos aspektos, tai skaitā uzlabojot fizisko veselību. Ārstiem ir svarīgi šo psihiskās un fiziskās veselības mijiedarbību izprast, atzīt un ieviest veselības aprūpes praksē.
Šajā ziņā Latvija ir viena no piemēra valstīm Eiropā, kur līdzīgi kā Vācijā, psihosomatiskā medicīna un psihoterapija ir atsevišķa ārstu specialitāte. Tāpat RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedrā 20 gadu laikā ir izveidotas apmācību programmas psihosomatiskajā medicīnā studentiem, rezidentiem un ārstiem.
Emocionālās jeb psihiskās veselības trūkuma vai pārlieku lielas spriedzes gadījumā fiziskā veselība pasliktinās. Psihosomatiskā medicīna ir veselības nozare - kura pēta emocionālo faktoru nozīmi fizisko slimību novēršanā jeb profilaksē, diagnostikā un ārstēšanā. Psihosomatiskās medicīnas speciālists, ārsts psihoterapeits ārstē cilvēku kā vienotu veselumu, pievērš uzmanību ne tikai sūdzībām par ķermeņa simptomiem, bet arī emocionālā stāvokļa sūdzībām. Psihosomatiskās pieejas jautājumu iekļaušanai tik augsta līmeņa sanāksmē kā EFMA (Eiropas medicīnas asociāciju foruma) organizētā konference, kas notiek Rīgā, šā gada 21.martā un 22.martā, apstiprina jautājumu aktualitāti, nepieciešamību pacientu veselības aprūpes uzlabošanā un sola labas perspektīvas pacientiem.
Problēma ir tā, ka psihisko traucējumu skaits pasaulē pieaug. Psihisko traucējumu biežums Eiropā šobrīd sasniedz 38% populācijā.
Psihosomatiskā medicīna iet kopsolī ar moderniem veselības aprūpes konceptiem - tādiem kā personalizēta medicīna, uz pacientu centrēta medicīniskā aprūpe. Šie jaunie koncepti ir pretēji līdzšinējai uz slimību vērstajai pieejai, kas, ignorējot pacienta personību, fokusējās tikai uz atsevišķu orgānu funkciju uzlabošanu. Saprotams, ka šāda pieeja ilgtermiņā nevar būt ne profesionāli veiksmīga, ne pacientus apmierinoša."
Informāciju sagatavoja Edijs Šauers, Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs
Gunta Ancāne/ Foto: Edijs Pālens/ LETA
