Rīgas Austrumu slimnīcā top nacionālais Vēža centrs
Onkoloģiskās slimības ir aktuāla problēma visā pasaulē, tai skaitā Eiropas Savienības (ES) valstīs. Tādēļ Eiropas Komisija 03/02/2021 publicēja Eiropas vēža uzveikšanas plānu, nosakot onkoloģiju kā Komisijas prioritāti veselības jomā. Plāns paredz, ka līdz 2030.gadam 90% onkoloģijas pacientu ir jābūt piekļuvei Nacionālajiem visaptverošajiem vēža centriem, kas būs iekļauti ES vēža centru tīklā.
Imants Paeglītis, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs: “Rīgas Austrumu slimnīcā ārstējas lielākā daļa onkoloģisko pacientu – ne tikai Rīgas un Pierīgas, bet arī visiem Latvijas novadiem. Mūsu mērķis ir skaidrs – nemitīgi pilnveidot un uzlabot vēža pacientu ārstēšanu, lai tuvākajā nākotnē ikviens pacients mūsu slimnīcā saņemtu tādu pat ārstēšanu kā citviet Eiropā. Šobrīd tas šķiet liels izaicinājums, taču kā vēsta latviešu sakāmvārds – darbs dara darītāju! Esam uzsākuši nacionālā vēža centra izveides un akreditācijas procesu, sakārtojot diagnostisko izmeklējumu un ārstēšanas procesus atbilstoši starptautiskām vadlīnijām. Tāpat esam apņēmušies izveidot vairāk nekā 30 pacientu ceļus, kas ļaus pacientam būt informētam un zinošam par katru ārstēšanās posmu. Tas ir svarīgi, lai mazinātu trauksmi vai nevajadzīgu satraukumu. Mūsu slimnīcas ārsti vairākkārt ir teikuši, jo informētāks ir pacients, jo labāka ir sadarbība ārstēšanās procesā – jo labāks ir rezultāts. Mūsu uzdevums ir palīdzēt ikvienam pacientam sasniegt šo rezultātu – uzveikt onkoloģisko slimību!”
Eiropā Vēža centru izveidi reglamentē un akreditē starptautiskā organizācija Eiropas Vēžu Institūtu Organizācija (Organisation of European Cancer Institutes; OECI). ES tikai 2 valstīs joprojām nav neviena OECI akreditēta Vēža centra, un viena no tām ir Latvija. Veselības ministrija vēža centra Latvijā izveidošanas funkcijas ir deleģējusi Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai. Vidēji/aptuveni 85% Latvijas onkoloģisko pacientu un 98% pacientu ar hematoloģiskajām onkoloģiskajām slimībām ārstējas pie Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas speciālistiem. Gada laikā tie ir aptuveni 30 000 pacientu. Tāpat esam vienīgā slimnīca valstī, kas veic perifērisko asiņu cilmes šūnu transplantāciju hematoloģisko un dažu solitāro audzēju gadījumos.
Profesors Haralds Plaudis, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes loceklis: “OECI akreditācijas process, neapšaubāmi ir izaicinājums RAKUS, tomēr ir svarīgi gadu laikā iegūto pieredzi un kompetenci apstiprināt starptautiskā līmenī. RAKUS ārstniecības procesu pielīdzināšana visaugstākiem starptautiskiem standartiem ķirurģijas, ķīmijterapijas, diagnostikas, staru terapijas, patoloģijas, kvalitātes kontroles un arī citās jomās, ļaus onkoloģisko pacientu ārstēšanu ievērojami uzlabot, turklāt tas ļaus RAKUS uzņemties onkoloģijas nozares metodiskās vadības lomu Latvijā.
Multidisciplināra dažādu specialitāšu ārstu sadarbība ir izcila ārstēšanas rezultāta stūrakmens, vienlaikus jāatzīst, ka bez pacienta ciešas līdzdalības rezultāts var izpalikt. Esam izveidojuši multidisciplināru Vēža centra akreditācijas komandu, kuru vada ķīmijterapijas un hematoloģijas klīnikas vadītāja profesore Sandra Lejniece, jau no paša akreditācijas procesa sākuma darbā esam iesaistījuši arī onkoloģisko pacientu organizācijas. ”
Profesore Sandra Lejniece, Projekta vadības grupas vadītāja, Ķīmijterapijas un Hematoloģijas klīnikas vadītāja: “Onkoloģijā arvien vairāk runā par dažādiem ceļiem – diagnostikas un ārstēšanas, pacienta ceļu, rehabilitācijas un citiem. Saskaņā ar definīciju - tas ir konkrēti definētas pacientu grupas konkrēti definēts ārstēšanas posms. Mums šobrīd jāveido vairāk kā 30 šādi ceļi. Diagnostikas un ārstēšanas ceļš ir veidots no medicīniskā viedokļa – kuri izmeklējumi, kādā apjomā un kādā secībā un laika posmā jāveic, pamatojoties uz konkrētu starptautisku vadlīniju rekomendācijām. Pacienta ceļš ir apraksts terminos un valodā, kas ir saprotama pacientam. Tajā brīdī, kad ir radušās aizdomas par audzēju, cilvēkam ļoti svarīgi ir izskaidrot viņam saprotami - kas tiks darīts, kas tas ir par izmeklējumu un kā tam sagatavoties, kādu rezultātu varam iegūt, arī cik dienas būs jāgaida atbilde. Kas notiks tālāk, ja onkoloģiskā slimība apstiprināsies? Par tālāko terapiju lems kopā dažādu speciālistu ārsti - multidisciplinārs ārstu konsīlijs. Šobrīd plānojam veidot pacienta atbalsta vienību, kur būs atbalsta/izglītības māsa, koordinators, rehabilitācijas speciālists un onko-psihologs. Šāds atbalsts mūsu pacientiem līdz šim nav bijis! Šobrīd mūsu slimnīcas Rehabilitācijas klīnika jau sākusi nodrošināt rehabilitāciju tūlītēji - jau no onkoloģiskās slimības diagnostikas brīža.”
Ilze Eņģele, ārste-radioloģe, krūts vēža klīniskā ceļa darba grupas vadītāja: “Ir gandarījums, ka tieši krūts ļaundabīgā audzēja pacienta ceļš ir pirmais pilotprojekts pie kā esam uzsākuši darbu. Gribu uzsvērt, ka onkoloģisko pacientu diagnostikā, ārstēšanā un tālākā rehabilitācijā ir iesaistīta multidisciplināru speciālistu komanda. Mūsdienās neviens lēmums par pacienta tālāku ārstēšanas taktiku netiek pieņemts vienpersoniski, bet gan izdiskutēts multidisciplinārā sanāksmē. Arī krūts vēža klīniskā ceļa rakstīšanā iesaistījās speciālisti, kas pārstāv visas nozares. Radioloģisko diagnostiku pārstāvēju es, Ilze Eņģele, histopatoloģisko diagnostiku ārste Tatjana Zablocka, ķirurģiju ārste Krista Arcimoviča, ķīmijterapiju asoc.prof. Alinta Hegmane, staru terapiju ārste Zanda Liepa, rehabilitāciju ārstes Illa Mihejeva un Kitija Irbe. Klīnisko ceļu izveides darba procesā tika identificētas sistēmas nepilnības un problēmas, kā arī meklēti risinājumi gan slimnīcas iekšienē, gan arī valstiskā mērogā. Vairāki uzlabojumi tika veikti klīnisko ceļu izveides laikā, kā piemēram, tika pilnveidota ārstu apspriežu zāle, kurā jau ir uzstādīta multidisciplinārām sanāksmēm atbilstoša darba stacija, kas ļauj izskatīt visus pacienta izmeklējumus apspriedes laikā. Klīnisko ceļu izveides darba gaitā notika veiksmīgas sarunas ar Nacionālo Veselības Dienestu un tika gūts atbalsts jaunu, papildus manipulāciju izveidei, paplašināti multidisciplināru sanāksmju apmaksas nosacījumi, kā arī izmaiņas ārstēšanas apmaksas nosacījumos.”
Andrejs Pčolkins, Projekta vadības grupas vadītājas vietnieks, Abdominālās un mīksto audu ķirurģijas nodaļas vadītājs: “Ir patiess prieks, ka RAKUS ir uzņēmies onkoloģisko pacientu aprūpes virzību atbilstoši OECI standartiem, kas nodrošinās kvalitatīvu un vienlīdzīgu aprūpi vēža pacientiem Latvijā. Akreditācijas process ir sācies un jau ir sagatavoti 2 ceļi biežākās vēža lokalizācijās. Viens no tiem ir Kolorektālā vēža ceļš, kas pamatā ietver detalizētu informāciju par pacienta virzību aprūpes procesā, sākot ar pirmajām aizdomām par vēzi, līdz pēcārstēšanās novērošanas beigām. Šādi ceļi tiks izstrādāti arī citās lokalizācijās, lai nodrošinātu vēža aprūpi atbilstoši EU kvalitātes prasībām.”
Arī Eiropas Komisijas un OECI uzsver, ka tikai kopā un savstarpēji sadarbojoties ārstniecības personas, slimnieki un viņu ģimenes un sabiedrība sasniegs plānotos rezultātus vēža apkarošanā.
Ilze Pučkure, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Ārstniecības direktore: “Projekta grupa jau šobrīd sadarbojas ar Nacionālā Veselības Dienesta kolēģiem, lai saskaņotu visu nepieciešamo šo diagnostisko un ārstniecisko un, protams, pacienta ceļa nodrošināšanai. Martā plānots saskaņot izstrādāto krūts vēža ceļu ar “zaļā koridorā” ietverto izmeklējumu daudzumu un secību. Tikai kopīgā saskaņotā darbā būs iespējams šos ceļus padarīt onkoloģiskam pacientam vieglāk ejamus.
Papildus vēlamies lūgt onkoloģiskajiem pacientiem, kas ārstējušies vai šobrīd ārstējas - dalīties pieredzē, sniegt ieteikumus un priekšlikumus, aizpildot aptaujas anketu slimnīcas mājaslapā un sociālajos tīklos. Tas ļaus uzlabot un pilnveidot topošos pacientu ceļus un palīdzēs viņiem šo savu dzīves ceļa posmu pārvarēt vieglāk."
Evija Andžāne, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Kvalitātes sistēmu vadītāja: “Projekta vadības grupa sadarbojas ar onkoloģisko pacientu organizācijām, bet mēs gribētu lūgt iesaistīties šo pacienta ceļu veidošanā gan slimniekus, kas šobrīd paši iet šo ceļu, gan arī tos, kas jau ir izgājuši. Ko šajā ceļā vajadzētu atzīmēt un izskaidrot? Būsim pateicīgi par jebkuru ieteikumu. Esam izveidojuši aptaujas anketu, kas no šodienas (8. marta) ir atrodama gan slimnīcas mājaslapā, gan sociālajos tīklos. Aicinām to aizpildīt šeit."
