Rīgas Austrumu slimnīcā pacientiem piedāvā inovatīvu ārstēšanas metodi, kas būtiski samazina hospitalizācijas ilgumu

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Invazīvās radioloģijas nodaļā jau no šī gada februāra ir veiksmīgi ieviesta un tiek pielietota inovatīva ārstēšanas metode - balonizpletošo bioloģiski noārdāmo žultsvadu stentu perkutāna ievadīšana, kas tiek pielietota ārstējot pacientiem labdabīgu žultsvadu sašaurinājumu un/vai pēcoperācijas žultsvadu/zarnu savienojumu (anastomožu) sašaurinājumus. 

Jaunā ārstēšanas metode pacientiem ar labdabīgiem vai pēcoperācijas žultsvadu sašaurinājumiem būtiski samazina hospitalizācijas laiku un atkārtotas stacionēšanas nepieciešamību, kā arī paver iespēju pielietot pasaules līmeņa tehnoloģijas un inovatīvus materiālus, lai ārstētu pacientus Latvijā ļoti sarežģītu veselības problēmu gadījumos.

Dr. Aina Kratovska, Invazīvās radioloģijas nodaļas vadītāja pienākumu izpildītāja: ”Bioloģiski noārdāmo balonizpletošo stentu ieviešana slimnīcas invazīvās radioloģijas nodaļas ikdienas praksē ir nozīmīgs attīstības solis labdabīgu žultsvadu patoloģiju ārstēšanā un ļauj nodrošināt mūsu pacientiem mazāk invazīvu ārstēšanu, kas savukārt nozīmē salīdzinoši ātrāku atlabšanu pēc operācijas. Vienlaikus tiek samazināta vajadzība pēc papildus ārstēšanas procedūrām un arī uzturēšanās laiks slimnīcā." 

Ieskatu vēsturiski pirmā pacienta slimības vēsturē un jaunās metodes pielietošanā sniedz Dr. Veronika Zaiceva. “Pacientam (63 gadi) iepriekš bija veikta taisnās zarnas audzēja ķirurģiska operācija. Metastāžu dēļ viņam izoperēja/izņēma aknu labo daivu, kā arī tika veikta žults ceļu savienošana ar zarnu jeb anastomoze. 2023. gada janvārī, veicot radioloģiskus izmeklējumus, tika konstatēts, ka žultsceļu un zarnu savienojuma vietā ir izveidojies būtisks sašaurinājums un pacientam atkārtoti attīstījās žultsceļu iekaisuma epizodes – holangīts. Ņemot vērā vairākas secīgas (atkārtotas) operācijas anamnēzē, tika pieņemts lēmums, ka anastomozes rekonstrukcija vaļējas operācijas veidā būs saistīta ar ļoti augstu komplikāciju attīstības risku. Tādēļ, lai veiktu anastomozes vietas paplašināšanu  minimāli invazīvā veidā - caur nelielu dūriena vietu caur ādu un aknu sašaurinājuma vietā tika ievadīts pašuzsūcošs balonizpletošs stents, kas pēc noteikta laika uzsūksies, saglabājot anastomozes vietu funkcionējošu. Jau nākamajā dienā pēc pirmoreiz īstenotās mazinvazīvās operācijas metodes - pacienta vispārējais veselības stāvoklis bija stabils, par ko liecināja arī asinsanalīžu rezultāti. Tādēļ, pēc sarunas ar ārstējošo ārstu un ieteikumu saņemšanas, pacients tika izrakstīts un varēja turpināt atveseļošanos mājas apstākļos un ģimenes ārsta uzraudzībā.”

Pirmās operācijas veica invazīvais radiologs Dr. Aina Kratovska un asistēja invazīvā radioloģe Dr. Veronika Zaiceva, kā arī piedalījās radiologa asistenti un medicīnas māsas Aina Niedre, Vera Matute, Jeļena Vasiļevska. Anesteziologi: Dr. Ieva Būce-Šatoba, Dr. Reinis Berezovskis.

Būdamas histoloģiski labdabīgas, žultsceļu striktūras (sašaurinājumi) tomēr var izraisīt pacientiem nopietnas komplikācijas, tostarp - dzelti, atkārtotus un grūti ārstējamus žultsvadu iekaisumus jeb holangītu, aknu abscesus, kā arī sekundāru aknu cirozi. Tradicionāli šī stāvokļa ārstēšanas iespējas bieži vien ietvēra  atkārtotas sašaurinājuma balondilatācijas epizodes ar vienas vai divu nedēļu starplaiku un plastmasas vai evakuējamu metāla stentu izmantošanu. Un kā ierasts – tādos gadījumos pacientam tika veiktas papildus medicīniskās manipulācijas un bija atkārtotas hospitalizācijas epizodes.

Ieviešot un pielietojot balonizpletošos biodegradējamos žultsvadu stentus, pacientiem tagad ir pieejama ārstēšanas metode, kas ļauj viņa veselības problēmu atrisināt vienā etapā, veicot tikai vienu mazinvazīvu manipulāciju, tādējādi pacientam vairs nav  nepieciešams veikt atkārtotas balondilatācijas caur drenu (trubiņu) aknās, kā tas ir bijis līdz šim. 

Bioloģiski noārdāmie stenti ir izgatavoti no materiāliem, kas pakāpeniski un specifiski noteiktā laikā pašsadalās un tiek absorbēti organismā. Tas ļauj stentam nodrošināt atbalstu žultsvada sienai dzīšanas procesa laikā bez nepieciešamības pēc papildu procedūras stenta izņemšanai vai atkārtotai paplašināšanai. 

Dr. Aina Kratovska, Invazīvās radioloģijas nodaļas vadītāja pienākumu izpildītāja: “Bioloģiski degradējamo stentu  pielietojums un  Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Invazīvās radioloģijas nodaļas ārstu profesionālā kvalifikācija un prasmes  atspoguļo virzību uz mērķi -  piedāvāt saviem pacientiem vismodernākās un efektīvākās ārstēšanas iespējas. Šāda veida stenti Baltijas valstīs ir pieejami tikai no 2023.gada sākuma un to pielietojums paver iespējas risināt komplicētas žultsvadu patoloģijas minimāli invazīvā veidā, turklāt būtiski samazinot hospitalizācijas ilgumu.”

No februāra ar jauno ārstēšanas metodi veiksmīgi ir ārstēti vairāki pacienti, kuriem anamnēzē pēc radikālas onkoloģiskas saslimšanas terapijas tika izveidots žultsvada un zarnas savstarpējais savienojums (anastomoze). Šādos savienojumos atsevišķos gadījumos organisma reakcijas dēļ mēdz veidoties sašaurinājumi, kas rada, piemēram – dzelti vai atkārtotus žultsvadu iekaisumus. Savukārt sašaurinājumā ievadot biodegradējamo stentu - mazinvazīvā veidā ar mazu dūriena vietu caur ādu aknu zonā, tiek atjaunots savienojuma caurplūdes diametrs. Manipulācija tiek veikta sedācijā un nav nepieciešama vispārējā narkoze.

Galveno ieguldījumu šo pacientu ārstēšanā nodrošina Rīgas Austrumu klīmiskās universitātes slimnīcas multidisciplināra ārstu komanda, kur augsti kvalificēti ārstējošie ķirurgi, sadarbojoties ar Invazīvās radioloģijas nodaļu, spēj nodrošināt saviem pacientiem optimālāko ārstēšanas veidu. Attiecīgo pacientu ārstēšanu un konsultēšanu ar Invazīvās radioloģijas nodaļu veica profesors Haralds Plaudis, Dr. Andrejs Pčolkins, asoc.prof. Armands Sīviņš, Dr. Jānis Pāvulāns.