Rīgas 1. slimnīcas valdes priekšsēdētāja: Streiks medicīnā nav atbalstāms
Raksta autore: Rīgas 1. slimnīcas valdes priekšsēdētāja, Biznesa augstskolas "Turība" absolvente Natālija Zlobina
Finansējums veselības aprūpei ir nepietiekošs
Ir skaidrs, ka finansējums veselības aprūpei ir nepietiekošs un tas nav attiecināms tikai uz primāro palīdzību, kas ir ģimenes ārsti. Liela daļa tarifu, ne tikai par ģimenes ārstu veiktajām manipulācijām, bet arī par speciālistu un stacionāros veiktajam manipulācijām, ir zem pakalpojuma pašizmaksas. Skatot jautājumus par tarifu paaugstināšanu un kapitācijas naudu, būtu jāņem vērā, ka veselības aprūpe ir vienota sistēma un jautājums par šo būtu jāskata šajā kontekstā. Būtu nepieciešams pārskatīt visus valsts noteiktus tarifus.
Ir jādomā par sniegto pakalpojumu kvalitāti
Bet, nauda nav vienīgais, par ko būtu jādomā. Ir jādomā par sniegto pakalpojumu kvalitāti, par pacientu un sabiedrības ieguvumiem no veselības aprūpes sistēmas kopumā. Mēs visi zinām, ka ir labi ģimenes ārsti, kas ir godīgi, apzinīgi un labi profesionāļi, bet, diemžēl, pastāv arī tāda daļa ģimenes ārstu, kas pārvērtušies par lietvežiem, izraksta tikai nosūtījumus pie speciālista, nosūtījumus uz analīzēm, līdz ar to šeit vajadzētu, pirmkārt, runāt par kvalitāti. Skaidrs, ka veselības aprūpes finansējums ir neadekvāti zems, kā rezultātā Latvijas ārstu – ne tikai ģimenes ārstu, bet arī ārstu speciālistu- atalgojums, būtiski atpaliek no atalgojuma mūsu kaimiņvalstīs, piemēram Igaunijā. Bet, tieši tāpēc, nedrīkst izraut no sistēmas tikai ģimenes ārstu atalgojumu, ir jāskatās uz sistēmu kopumā.
Neviens pacients streika gadījumā nepaliks bez medicīnas aprūpes
Streiks medicīnā nav atbalstāms. Slimība nav prognozējama, un to nevar atlikt uz vēlāku laiku, sagaidot, kad beigsies streiks. Ārstēšana ir jāsaņem pēc iespējas ātrāk, no tā ir atkarīga ārstēšanas efektivitāte, cilvēka dzīve un tās kvalitāte. Tāpēc sistēmai būs jānodrošina, ka neviens pacients streika gadījumā nepaliks bez medicīnas aprūpes. Tas nozīmē, ka streikojošo ģimenes ārstu darba apjomu uzņemsies citi ārsti, tātad, ārstniecības personām būs jāstrādā dubultā, lai neciestu neviens pacients. Domāju, ka ģimenes ārsti, kas streikos, nedomā par saviem kolēģiem. Ir procesi, kas ir uzticēti ģimenes ārstiem un viņi ir parakstījuši par to līgumu, tāpēc ir jautājums, kādas ir tiesības viņiem nepildīt savu pienākumus, zem kā viņi paši ir parakstījušies. Vienmēr ir jādomā par pacientu.
Medicīna nav viennozīmīga, cilvēks nav mehānisms. Mēs nevaram veselības iestādes,- kā rūpnīcu uz kādu brīdi aizslēgt ciet un neražot produktu. Arī streika laikā, pakalpojums būs pieejams. Palīdzība tiks sniegta visiem. Veselības ministrija iesaista visas veselības iestādes, slimnīcas, ārstus, kas nestreikos, ārstus, kas ir speciālisti, lai streika laikā neciestu neviens pacients, neviens bērns, neviens pensionārs.
E-veselības sistēma ir nepieciešama, lai paaugstinātu veselības aprūpes sistēmas efektivitāti
Mēs, Rīgas 1. Slimnīcā, izmantojam e veselības sistēmu, un caur šo sistēmu ārsti izraksta slimības lapas, lēnām pārejam arī uz recepšu izrakstīšanu. Diemžēl, pašlaik, sistēmā ir daudz nepilnību, sistēmas pilnveidošana notiek paralēli darba procesam, kas nav viegli. Bet sistēma ir, un pateikt, ka sistēma nedarbojās, nevar. E-veselības sistēma ir nepieciešama, lai paaugstinātu veselības aprūpes sistēmas efektivitāti – nodrošināt datu apmaiņu par pacientu un tam veiktajiem izmeklējumiem un analīzēm, neatkarīgi no tā, kuras ir tās veiktās, tādējādi, izvairoties no pakalpojuma dublēšanās un atbrīvojot naudu lielākai pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai. Salīdzinājumā ar citām valstīm, mēs esam atpalikuši ar šo sistēmu ieviešanu, un tas mums rada liekus izdevumus, nevajadzīgi atkārtotas analīzes, dublējošas diagnostikas izmeklējumus, informācijas nepilnību. Veselības ministrija un Nacionālais veselības centrs šo e-sistēmu laicīgi nebija sagatavojuši un tagad pie tā strādā, tāpēc vairāki jautājumi parādās tikai ieviešanas laikā – strādājot ar sistēmu. Ģimenes ārstu prasība bija atlikt šīs sistēmas ieviešanu, gadu un vēl vairāk. Bet, domājot par pacienta interesēm, sistēmai būtu jau jāstrādā! Atliekot sistēmas ieviešanu, visvairāk cietīs pacients. Ir saprotams, ka tās ir lielas pārmaiņas un tāpēc izraisa pretestību. Pretestība būs vienmēr, pretestība bija arī tad, kad slimnīcās sāka ieviest iekšējo IT sistēmu. Sarežģījumi ir vienmēr, it sevišķi sākumā.
Protams, sistēmas ieviešana sākumā apgrūtina un, ja mēs runājam par ģimenes ārstu, protams, ir vajadzīgs ilgāks laiks, lai ievadītu visu caur datoru, bet viņiem ir medmāsa, citiem divas, kas var palīdzēt darbos. Bet, uzkrājot datus par pacientu sistēmu, nākotnē ieguvēji būs arī ģimenes ārsti. Sistēmai būtu jāatvieglo darbs arī viņiem.
Domāju, ka ģimenes ārsti par e-veselību varētu runāt ar Veselības ministriju, kā par atsevišķu punktu. Manuprāt, visu jautājumu sasaistīšana kopā nav konstruktīva. Ģimenes ārsti ir veselības aprūpes sistēmas daļa, nevis atsevišķa nozare, problēmas sistēmā visiem ir kopīgas, un tām ir jāmeklē kopīgi risinājumi.
Foto: pixabay.com
