Politiķi uzsver nepieciešamību uzlabot slimnīcu menedžmentu
Latvijā nepieciešams uzlabot slimnīcu menedžmentu, lai liktu tām efektīvāk saimniekot, biznesa portāla "Nozare.lv" rīkotajā diskusijā par problēmām veselības aprūpē atzina lielāko politisko partiju pārstāvji.
Diskusijā piedalījās Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Dagnija Staķe (ZZS), Saeimas deputāti Vitālijs Orlovs (SC) un Ilze Viņķele (V) kā arī veselības ministra amata kandidāti no Šlesera reformu partijas LPP/LC un Zatlera reformu partijas - Jānis Zaržeckis un Dins Šmits. Uz diskusiju neieradās uzaicinātie pārstāvji no "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.
Staķe norādīja, ka budžeta tērēšana slimnīcās esot ļoti dažāda - no 46% līdz 123%. "Neesam novērojuši, ka šajās vietās būtu bijusi kāda epidēmija. Budžeta sadalījumam ir vienādi noteikumi. Līdzekļus sadalīsim nevis tiem, kuri būs vairāk iztērējuši, bet gan pēc vienādiem principiem. Protams, ir arī vietas, kur slimnīcas vadītājs ir ekonomists, un slimnīcai veicas labāk," sacīja Staķe.
Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre piebilda, ka ir slimnīcas, piemēram, Talsos, kuras ar analogu finansējuma daudzumu apkalpojušas daudz vairāk pacientu nekā tās, kurām līdzekļu pietrūkst.
Pēc Zaržecka teiktā, esot skaidrs, ka slimnīcām saimniekošana nevedas, jo tās gadu no gada tiekot finansētas pēc viena modeļa.
"Pienāk gada beigas, un sāk parādīties dažādi brīnumi - dažas slimnīcas ir ļoti labi tikušas ar visu galā, ir samaksāti visi rēķini par siltumu, ūdeni, ir samaksāts piegādātājiem, bet ir dažas slimnīcas, kuras regulāri sūdzas, ka ir parādā dažādās pozīcijās, kaut arī nav saimniekojušas efektīvi un nav pratušas rūpēties par racionālu darbu, taču vienalga iet uz Saeimu, brēcot par parādiem. Stradiņus taču nedrīkst vērt ciet - tas ir veselības aprūpes flagmanis! Un kas notiek? Slimnīcas par šo ne īpaši labo saimnieciskumu saņem Ziemassvētku dāvanas - cik miljoni trūkst, tik pieliek klāt. Tad rodas jautājums - vai šīm slimnīcām vispār ir kāds iemesls sākt domāt un mēģināt kaut ko optimizēt savā saimniekošanā," retoriski vaicā Zaržeckis.
Arī Orlovs norādīja uz vairākiem piemēriem, kuros vienādas slimnīcas saimnieko dažādi. "Liepājā un Daugavpilī ir vienāda projekta slimnīcas. Daugavpilī savulaik visas nodaļas tika apvienotas zem viena jumta nepietiekama finansējuma dēļ. Pērn, apciemojot visu Latviju, pamanījām, ka Daugavpils slimnīca nopelnījusi 500 000 latus, kamēr Liepājā, kad to vēl vadīja Bārzdiņš, bija viena miljona latu parāds," klāsta deputāts.
Šmits piebilda, ka reģionālajās slimnīcās lēmumus par visiem kapitāla un infrastruktūras ieguldījumiem esot jāpieņem centralizēti, izslēdzot vietējo pašvaldību lomu, pat ja tām pieder daļa no šīs iestādes, ņemot vērā, ka valsts ir pasūtītājs. Tas ļautu izvairīties no situācijas, kurā parādās infrastruktūras objekti, kas pēc tam jāfinansē caur valsts tarifiem. Arī zāļu, materiālu un tehnoloģiju iepirkumiem esot jānotiek absolūti centralizētā veidā.
"Tāpat slimnīcām jāsaņem nauda nevis par gultu dienu vai manipulāciju, bet gan par izārstētu epizodi. To, protams, ne vienmēr var noteikt 100% precīzi, bet ir virkne lietu, kur to iespējams piemērot. Tas nozīmētu, ka slimnīcas būtu ieinteresētas cilvēku izārstēt iespējami lēti un ātri, bet vienlaikus arī kvalitatīvi," uzskata Šmits.
Viņķele atgādināja, ka slimnīcas esot tādas pašas kapitālsabiedrības neatkarīgi no tā, vai pieder valstij vai pašvaldībai.
"Tas, ka tām piemēro pilnīgi citus vērtēšanas kritērijus, ir nepareizi. Ideālā modelī valdes priekšsēdētājam nav jābūt ārstam, kurš turklāt strādā ar pacientiem un vēl pasniedz universitātē," pārliecināta ir Viņķele.
Jau ziņots, ka politiķiem nebija vienprātības par veselības aprūpes finansējuma modeļiem.
Kā ziņots, šovasar vairākās reģionālajās slimnīcās notika streiki, pieprasot lielāku finansējumu otrajam pusgadam, izskanot pat draudiem neapkalpot neatliekamās medicīniskās palīdzības pacientus.
Veselības aprūpes budžets 2011.gadā ir 3,5% no iekšzemes kopprodukta jeb 486,5 miljoni latu, kas ir par 15,6% mazāk nekā 2008.gadā, kad veselības aprūpes budžets bija 576,5 miljoni latu.
Visu diskusiju par problēmām veselības aprūpē attīstību lasiet biznesa portāla "Nozare.lv" sadaļā "Viedokļi, intervijas"
Rīga, 16.sept., NOZARE.LV.
