Veselības ministrija (VM) vēlas Ortopēdijas un traumatoloģijas slimnīcā (TOS) izveidot mikroķirurģijas centru kā alternatīvu jau esošajam SIA "Latvijas Plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centram", kura pakalpojumus pērk Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca.

Šādu informāciju aģentūrai LETA apstiprināja gan veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS), gan Mikroķirurģijas centra valdes loceklis Mārtiņš Kapickis.

Belēvičs uzskata, ka "tā nevar būt, ka slimnīca vienu pakalpojumu dāsni pērk uz citu pacientu rēķina". Šādus secinājumus ministrs izdarījis, balstoties uz savulaik veikto Valsts kontroles (VK) revīziju Austrumu slimnīcā. Viens no VK secinājumiem ir, ka mikroķirurģijas pakalpojumu veikšanai slimnīcai pašai ir pietiekami daudz materiāltehnisko un cilvēku resursu. Nenodrošinot pakalpojumu pašu spēkiem, slimnīca no 2008.gada sākuma līdz 2009.gada aprīlim nav ieguvusi peļņu 1,7 miljonu eiro apmērā, kura līdz ar to nav investēta slimnīcas attīstībā, bet nonākusi trešo personu rīcībā.

Viņš pastāstīja, ka VK šobrīd "atkal ir" Austrumu slimnīcā un ministrs ir pārliecināts, ka slimnīcai ir jāveic pasākumi zaudējumu novēršanai.

Belēvičs sacīja, ka "ir absolūti skaidrs, es organizēšu lietu tā, lai valsti nevar šantažēt". Viņš norādīja, ka tiek meklētas iespējas mikroķirurģiju attīstīt arī TOS. Šobrīd šajā slimnīcā strādājot četri mikroķirurgi. "Ja mēs iekārtosim zāli, tad viņi tiks noslogoti divas dienas nedēļā. Un, kad nāks jauni mikroķirurgi darbā, tad trīs dienas nedēļā, četras dienas nedēļā, līdz būs noslodze". Ministrs piebilda, ka apzināti tiek radīta iespēja valsts iedzīvotājiem mikroķirurģijas pakalpojumus saņemt arī ārpus Austrumu slimnīcas.

Savukārt, kā aģentūrai LETA sacīja Kapickis, pēc tikšanās ar Belēviču pagājušajā nedēļā ne ministrija, ne Austrumu slimnīca nav izvirzījusi līguma laušanas nosacījumus ar Mikroķirurģijas centru. "Situācija ir tāda, ka līgums ir un turpinās". Austrumu slimnīca līgumu ar Mikroķirurģijas centru noslēgusi līdz 2017.gadam.

Viņš stāstīja, ka TOS tiek veidota mikroķirurģijas vienība, kas būtu tieši mērķēta uz šīs slimnīcas traumu apkalpošanu. Šobrīd pacienti no TOS vajadzības gadījumā tiek vesti uz Mikroķirurģijas centru. Kapickis gan atzīmēja, ka centra darbība ir plašāka un tas nodarbojas ar onkoloģijas, perifēro nervu ķirurģiju, kā arī bērnu ķirurģiju.

Vaicāts, vai, ņemot vērā, ka mikroķirurģijas pakalpojumi varētu tik nodrošināti vairākās vietās, centram nesamazinātos sniegto pakalpojumu daudzums, Kapickis norādīja, ka varētu samazināties "vienkāršā mikroķirurģija".

Mikroķirurģijas centra valdes loceklis gan mēģinājumu veidot jaunu vietu, kur tiktu sniegti mikroķirurģijas pakalpojumi, nevērtē negatīvi. "Pēc būtības, tas nav nekas slikts un nepareizs". Viņš gan atzīmēja, ka šāda centra "izdzīvošana" TOS būs atkarīga no tā, "kādu finansējumu viņi tiem piedāvās".

Mikroķirurgs arī sacīja, ka Veselības ministrija (VM), iespējams, labticīgi nesaprot, ka multinozaru mikroķirurģijas centra izveidei nepieciešams pietiekami ilgs laiks. Viņš stāstīja, ka Mikroķirurģijas centrs ir veidojies no 2000.gada un TOS šādu pakalpojumu gada laikā izveidot nevarēs. "Tas ir tā, kā āboli aug, viņiem ir noteikts laiks nogatavoties".

Viņš arī piebilda, ka šobrīd nav skaidrs, kā mikroķirurgi TOS strādās divas dienas, bet pārējās nedēļas dienas pakalpojums tiks nodrošināts Mikroķirurģijas centrā.

Komentējot VK secināto, ka, uzticot pakalpojumu Mikroķirurģijas centram, slimnīca nav guvusi iespējamo peļņu, Kapickis norādīja, ka tā tas ir. "Ja mēs ārstiem samaksājam lielāku algu, nekā slimnīca maksā saviem ārstiem, tad viss tas, ko mēs samaksājam, slimnīcai neaiziet". Tomēr to paredz līgums, kurš noslēgts konkursa kārtībā.

Kapickis arī norādīja, ka tas ir jautājums par to, "kā mēs noturam speciālistus". Viņš uzsvēra, ka VK savos aprēķinos neņem vērā speciālista izglītībā ieguldītos līdzekļus.

"Es savā izglītībā esmu ieguldījis gandrīz 100 000 eiro. Un to varēju atļauties tikai tāpēc, ka strādāju centrā un varēju atļauties braukt mācīties. Ja cilvēkā tā nauda netiek ieguldīta, jūs nevarat dabūt ne augstas kvalitātes ķirurģu, ne augstas kvalitātes juristu. Par "Depo" menedžera algu augsti profesionāls ķirurgs nestrādās," uzsvēra Kapickis un piebilda, ka par 800 eiro "uz papīra neviens no mums strādāt neies".

Komentējot radušos zaudējumus slimnīcai, Kapickis sacīja, ka "runa ir par apmaksu, ko centrs saņem". Šī problēma izkristalizējusies nesen. No janvāra Latvijā darbojas DRG sistēma, pēc kuras par konkrētu medicīnas pakalpojumu valsts visām slimnīcām maksā vienādi pēc tā, kādas izmaksas par šo pakalpojumu ir aprēķinātas. "Diemžēl šai sistēmai nav nekāda ekonomiska pamata" un pakalpojuma izmaksu bāze jau sākotnēji ir aprēķināta neatbilstoši reālajām izmaksām, skaidroja Kapickis.

"Mūsu manipulācijas, kas ir augsta tehnoloģija, tiek novērtētas zemāk nekā traheostomija jeb "trubiņas" ielikšana rīklē," sacīja mikroķirurgs. "Un tad nav jautājumu, kāpēc slimnīca nes zaudējumus."

Zaudējumi gan rodas tikai slimnīcai, jo ar Austrumu slimnīcu noslēgtais līgums paredz konkrētu summu par katru pakalpojumu, ko centrs sniedz. Savukārt "slimnīca pēc līguma turpina maksāt, bet pati no valsts ar DRG saņem 10 reizes mazāk," skaidroja Kapickis.

Viņš uzsvēra, ka sākotnēji ir jāatrisina ar DRG sistēmu radušās problēmas un jāaprēķina, cik patiešām maksā konkrēts pakalpojums.

LETA