Pieaug pret A hepatītu vakcinēto iedzīvotāju skaits
Analizējot iedzīvotāju vakcinācijas rādītājus Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) epidemiologi secinājuši, kas straujā A hepatīta vīrusa izplatība motivējusi iedzīvotājus arvien aktīvāk vakcinēties pret šo saslimšanu. Dati liecina, ka sākot ar septembra mēnesi vakcināciju skaits pret A hepatītu strauji pieaudzis - oktobrī pirmo poti pret A hepatītu saņēmuši 1754 cilvēki, novembrī – 1631. Iepriekšējo mēnešu laikā vakcinēto iedzīvotāju skaits nesasniedza pat tūkstoti un par labu vakcinācijai izlēma vien vidēji 300 cilvēki mēnesī.
SVA speciālisti uzsver - kaut arī vakcinētie iedzīvotāji no saslimšanas ar A hepatītu ir pasargāti, tomēr kopumā pret A hepatītu imūno personu skaits ir neliels. Šobrīd tikai 20-40 procentiem iedzīvotāju vecuma grupā 20-40 gadi ir antivielas pret A hepatītu. Savukārt cilvēki, kuri ir jaunāki par 20 gadiem gandrīz visi ir neimūni jeb uzņēmīgi pret A hepatīta vīrusu un var saslimst, saskaroties ar vīrusu. Imunitātes trūkums pret A hepatītu bērniem un gados jauniem cilvēkiem skaidrojams ar to, ka pēdējo 15 gadu laikā saslimstība ar šo infekciju Latvijā bija zemā līmenī un vīrusa cirkulācija bija ierobežota. Sakarā ar to, ka pēdējos gados A hepatīta izplatība bija zemā līmenī, cilvēki pret to vakcinējās reti, pārsvarā tikai pirms došanās uz A hepatīta skartām valstīm.
Vakcinācijas kurss, atkarībā no vakcīnas ražotāja, ietver divas līdz trīs potes, kas rada noturīgu imunitāti vismaz uz 10 gadiem. Aizsardzības efekts pret A hepatītu sākas jau 14. – 21. dienā pēc vakcīnas ievadīšanas, bet pilnīga imunitāte pret A hepatītu izveidojas pēc 30 dienām.
A hepatīta epidēmijas laikā vakcinācija pret A hepatītu ieteicama:
A hepatītu nepārslimojušiem bērniem, īpaši tiem, kas apmeklē bērnu kolektīvus un nav spējīgi regulāri un rūpīgi ievērot personīgo higiēnu (mazgāt rokas);
Personām ar augstu komplikācijas risku (iedzīvotājiem ar hroniskās aknu slimībām, ts.k. B un C hepatīta vīrusa nēsātājiem, alkohola un narkotiku atkarīgajām personām, kā arī cilvēkiem, kam ir citas hroniskas slimības, kas novājina imunitāti);
Pārtikas uzņēmumu, sociālas aprūpes centru un veļas mazgātavu darbiniekiem, ūdensapgādes un kanalizācijas dienestu, notekūdeņu attīrīšanas staciju darbiniekiem;
Augsta riska seksuāli aktīvām personām (piemēram, vīriešiem, kam ir dzimumattiecības ar vīriešiem) un narkotisko vielu lietotājiem.
Vakcinācija var pasargāt no saslimšanas ar A hepatītu, arī tad, ja tā veikta divu nedēļu laikā pēc iespējamas inficēšanās, piemēram, pēc kontakta ar A hepatīta slimnieku vai pēc inficētas pārtikas lietošanas uzturā. Ilgstošai aizsardzībai pret A hepatītu jāveic pilns vakcinācijas kurss – divas potes. Ja vakcinācija ir veikta vēlāk nekā divas nedēļas pēc kontakta, tās efektivitāti nevar garantēt.
SVA apkopotie dati par saslimstību liecina, ka pagājušajā nedēļā Latvijā reģistrēts 110 jauni saslimšanas gadījumi ar A hepatītu, līdz ar to no gada sākuma ir reģistrēti jau 2818 apstiprināti A hepatīta gadījumi. No saslimušo skaita 2079 gadījumi reģistrētu Rīgā.
Atgādinām, ka A hepatīts izplatās kā zarnu trakta infekcija (fekāli orālais inficēšanās mehānisms). Galvenie A hepatīta izplatīšanās veidi ir no cilvēka uz cilvēku tieša kontakta ceļā un ar sadzīves priekšmetiem; dzerot piesārņotu ūdeni vai lietojot uzturā produktus, kas inficēti ar vīrusu; dzimumakta laikā ar inficēto personu; peldoties ūdenskrātuvēs, kas piesārņotas ar notekūdeņiem un cilvēku fekālijām.
