Pētniece: HIV pacientu ārstēšanu mēdz kavēt aizspriedumi mediķu vidū

Rīga, 10.maijs, LETA. HIV pozitīvu pacientu ārstēšanu mēdz kavēt aizspriedumi mediķu vidū, izriet no pētījuma "Cilvēku, kuri dzīvo ar HIV, stigmas indekss" autores, Rīgas Stradiņa universitātes docētājas Andas Ķīvītes-Urtānes paustā žurnālistiem.

Viņa norādīja, ka atminas stāstu, kurā cilvēks ticis trīs reizes nogādāts slimnīcā saistībā ar nepārtrauktām zarnu infekcijām, bet neviens no mediķiem neiedomājās, ka šim cilvēkam vajadzētu izpildīt HIV testu. "Un tad, kad pēc gada viņam uztaisa HIV testu, viņam vairs atlikusi viena imunitātes šūna. Cilvēks principā jau ir beigts, bet tad viņam atklāj HIV," atminas pētniece.

Pēc viņas paustā, Latvijā nav sliktākā veselības aprūpe, tomēr ārstiem joprojām liekas, ka HIV ir maz izplatīta, ņemot vērā, ka HIV ir jauna saslimšana, un tās pirmais gadījums tika reģistrēts 1987.gadā. "Ja tā ir skolotāja no laukiem - diez vai viņai var būt HIV, vai, ja tā ir 17 gadus jauna meitene, diez vai viņai var būt HIV. Tomēr šie ir reāli gadījumi, par kuriem dakteri stāsta," sacīja Ķīvīte-Urtāne.

Viņa uzsvēra, ka 21.gadsimtā, kad pieejama perfekta ārstēšana, tā nevajadzētu būt, tāpēc ārstiem jāatgādina, ka ar noteiktām indikācijām cilvēkam jāveic HIV tests, jo infekcija ir diezgan izplatīta.

Pētījumā atklājies, ka trešā daļa pētījuma dalībnieku vilcinās vērsties pēc HIV ārstēšanas vai citiem veselības aprūpes pakalpojumiem, baidoties, ka medicīnas personāls, uzzinot viņu HIV statusu, izturēsies slikti vai kādam izpaudīs šo informāciju.

Turklāt sestajai daļai pētījuma dalībnieku jau bijusi slikta pieredze ar veselības aprūpes darbiniekiem - 7% cilvēku, kuri dzīvo ar HIV, saņēmuši rekomendāciju neradīt pēcnācējus, bet 16% sieviešu - pārtraukt grūtniecību, kaut gan medikamenti nodrošina, ka HIV pozitīvai sievietei var piedzimt vesels bērns.

Pētījumā 7,1% respondentu norādījuši, ka veselības aprūpes personāls par viņiem slikti runājis vai baumojis, 8,2% mediķis ieteicis nenodarboties ar seksu, 6,7% personu gadījies, ka mediķis bez piekrišanas atklāj citiem viņa HIV statusu. Vēl 6,1% respondentu saskārušies ar situāciju, kurā mediķi izvairījušies no fiziska kontakta ar HIV pacientu vai, piemēram, vilkuši dubultus cimdus personas aprūpē.

Tāpat 4,3% HIV pozitīvu personu saskārušies ar mutisku aizskaršanu, bet 2,1% respondentu HIV statusa dēļ pat liegti veselības aprūpes pakalpojumi.

Ķīvīte-Urtāne norādīja, ka nepieciešams līdzdiploma un pēcdiploma sistemātisks izglītojošais darbs HIV, tostarp konfidencialitātes, jautājumos ģimenes ārstiem, zobārstiem, ārstiem-speciālistiem, medicīnas māsām un citiem veselības aprūpes darbiniekiem.

Arī biedrības "Agihas" pārstāvis Andris Veiķenieks norādīja, ka patlaban Latvijā pieejama izcila ārstēšana, kurā kādreizējo daudzo tablešu vietā jādzer tikai tablete dienā. Tāpat Veiķenieks uzsvēra, ka pazīst pirmo Latvija diagnosticēto HIV pacientu, kurš joprojām ir dzīvs, kas apliecina ārstēšanas efektivitāti.

Līdzīgs HIV stigmas pētījums tapis arī Lietuvā, un patlaban iecerēts, ka Latvija un Lietuva apvienos pētījumā atklāto un rakstīs kopīgu publikāciju starptautiskā zinātniskā žurnālā, ņemot vērā, ka mediķi izvēlas lasīt šādu literatūru.

Tāpat nākammēnes, 4.jūnijā, iecerēts, ka Latvijas Ārstu biedrības telpās notiks profesionāļu diskusija par HIV, lai meklētu risinājumus tālākai rīcībai. Plānots, ka uz to tiks aicināti klīniku pārstāvji, ģimenes ārsti, speciālisti, kā arī Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Savukārt, runājot par plašāku sabiedrību, Veiķenieks norādīja, ka vienīgais ceļš, kā mazināt pret HIV pacientiem vērsto diskrimināciju sabiedrībā, vienīgais ceļš ir nepārtraukta sabiedrības informēšana. "Agihas" sapnis ir, lai Latvijas sabiedrība kļūtu informēta par veselības jautājumiem, piebilda biedrības vadītājs.

Viņš uzsvēra, ka svarīgi kliedēt mītus par to, ka ar HIV iespējams inficēties ar skūpstiem, pieskārieniem, tetovēšanas salonos, ar insektu kodieniem un līdzīgos veidos. Turklāt sabiedrības interesēs būtu, ka jebkurš seksuāli aktīvs cilvēks reizi gadā veiktu HIV testu.

Biedrība "Agihas" no 2018. līdz 2019.gadam Latvijā veica starptautiski atzītu pētījumu "HIV Stigmas indekss", kura laikā pēc principa "līdzīgs jautā līdzīgam" tika izjautātas personas, kuras dzīvo ar HIV. Pētījuma vajadzībām 409 respondenti tika iztaujāti par pieredzi veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā, darba vietā, attieksmi ģimenē un draugu lokā, kā arī par virkni citu aspektu, kas ataino dzīves kvalitāti, sociālo statusu un pašstigmatizāciju.

Pēc vienotas metodoloģijas pētījums "HIV stigmas indekss" veikts vairāk nekā 100 pasaules valstīs, un pirmais šāds pētījums tika veikts 2008.gadā. Pētījuma veikšanu Latvijā atbalstīja SIA "GlaxoSmithKline Latvia".