Pētījums: Pārmērīga aizraušanās ar virtuālo vidi pēdējo piecu gadu laikā dubultojusies

Teju katrs sestais (18 %) Latvijas iedzīvotājs atzīst, ka pārmērīgi aizraujas ar virtuālo vidi, bet katrs septītais (15 %) pārāk daudz skatās dažādus seriālus un filmas, liecina jaunākā "Mana aptieka & Apotheka Veselības indeksa" pētījuma dati. Pēdējo piecu gadu laikā pārmērīga aizraušanās ar “sērfošanu” internetā, sociālajiem tīkliem un datorspēlēm ir dubultojusies. Kritisks pieaugums vērojams jauniešu grupā, kur tas sasniedz gandrīz 20  procentpunktus. Speciālisti lēš, ka reālā situācija varētu būt vēl dramatiskāka.

Kamēr kino skatīšanās ir vienlīdz izteikta visās vecuma grupās, izņemot jauniešus un pensionārus, virtuālā vide vairāk saista jaunus cilvēkus vecumā no 18 līdz 24 gadiem.

Pieaugums visās vecuma grupās

Līdz ar interneta izplatības un pieejamības paplašināšanos divas reizes vairāk respondentu nekā pirms pieciem gadiem atzīst, ka pārmērīgi daudz uzturas virtuālajā vidē, turklāt pieaugums ir vērojams visās vecuma grupās. Kamēr 2018. gadā jauniešu vidū atkarību no virtuālās vides atzina 21 % jauniešu, šobrīd tie jau ir 40 %. Lai gan joprojām vismazāk virtuālās vides izklaides interesē vecāka gadagājuma cilvēkus 55–74 gadu vecumā, arī viņu vidē pieaugums ir dubultojies un šobrīd sasniedz 8 %.

Kā skaidro Bērnu slimnīcas Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centra galvenā psiholoģe Svetlana Zaslavska, katrā vecumposmā cilvēkam ir savas vajadzības un mērķi. Veltot daudz laika tam, kas bērnam patiesībā nav nepieciešams, tiek atņemts laiks miegam, fiziskām aktivitātēm, sarunām un citām svarīgām lietām, kas būtiski ietekmē bērna fizisko un psihisko veselību.

“Bērniem līdz divu gadu vecumam Pasaules Veselības organizācija vispār nerekomendē pavadīt laiku pie ekrāniem. Vecākiem nav jābūt tik kategoriskiem, nekas slikts nenotiks, ja bērniņš piecas minūtes kaut ko piemērotu savam vecumam paskatīsies telefonā, kamēr mamma vai tētis nedaudz atpūtīsies vai izdarīs ko svarīgu savā vai ģimenes labā. Patiešām nav nekā ļauna, ja tā notiks reti un pavisam īsu brīdi. Bērnam no divu līdz piecu gadu vecumam laiks pie ekrāniem varētu būt līdz vienai stundai dienā. No sešu gadu vecuma rekomendētais laiks pie ekrāniem nav precizēts, bet ir svarīgi, lai vecāki patur prātā, ka bērniem un pusaudžiem ir nepieciešams laiks, lai izgulētos, ir nepieciešama strukturēta mācību vide, fiziskās aktivitātes, sociālo un komunikācijas prasmju attīstīšana reālajā vidē ar vienaudžiem, kas nav tas pats, kas saskarsme virtuālajā vidē vai komunikācija ar pieaugušiem cilvēkiem,” stāsta S. Zaslavska.

Viedierīces – cēlonis dažādām saslimšanām un sociālām problēmām

Pētījumi liecina, ka to, cik daudz laika bērns līdz piecu gadu vecumam pavada pie ekrāniem, būtiski ietekmē vecāku ieradumi ekrānierīču lietošanā. Psiholoģe norāda, ka pētījumu secinājumi par grūtībām, kas saistītas ar ekrānierīču pārmērīgu lietošanu, ir dažādi, bet teju visos parādās nozīmīga saikne starp ekrānierīču izmantošanu un miega traucējumiem. Tāpat vērojama saistība ar dažāda veida redzes problēmām, acu asarošanu, sausās acs sindromu u. c., kā arī sāpēm un saspringumu dažādās ķermeņa daļās.

Atklāta saikne arī starp pārmērīgu ekrānierīču izmantošanu un uzvedības un emocionālām grūtībām no 6 līdz 14 gadu vecumā. Savukārt jaunākiem bērniem ir ietekmēta valodas un runas attīstība, rodas grūtības ar emociju regulēšanu, pasliktinās komunikācijas prasmes.

“Pārmērīgi spēlējot datorspēles, sekas var būt nopietnas: mācīšanās traucējumi, miega traucējumi, psihosociālas problēmas, piemēram, traucēta ikdienas funkcionēšana, pat izslēgšana no skolas. Pusaudžiem ar atkarību no datorspēlēm ir ļoti grūti atrauties no iemīļotās nodarbes, tāpēc ir vērojamas dusmu lēkmes, lamāšanas vai agresija. Ir arī izteiktas grūtības kontrolēt spēlēšanas ilgumu vai biežumu. Taču atkarību no datorspēlēm diagnosticēt var tikai speciālisti, novērtējot un analizējot lielo simptomu kopumu. Šī atkarības veida izplatība pasaulē ir no 2 līdz 3 %,” informē S. Zaslavska.

Viņa atzīst, ka īpaši pēc pandēmijas virtuālajā vidē atrodamas arī dažādas jēgpilnas aktivitātes, piemēram, dažādi kursi, programmas utt., tāpēc ir ļoti grūti noteikt līdzsvaru starp veselīgu un neveselīgu laika pavadīšanu pie ekrāniem.

“Mēs nezinām visus ietekmes faktorus, tādēļ ģimenē saprātīgākais risinājums ir meklēt līdzsvaru starp dažādām nodarbēm, zinot, kas ir nepieciešams bērna attīstībai katrā vecumposmā,” rekomendē psiholoģe.

Jauniešiem mazāka interese par filmām un seriāliem

Attīstoties un kļūstot pieejamākām dažādām filmu un seriālu straumēšanas platformām, kā arī pilnveidojoties vietējo telekomunikāciju uzņēmumu piedāvājumam, pēdējo gadu laikā audzis arī pārmērīgs kino patēriņš. Kamēr 2019. gadā 8 % respondentu atzina, ka skatās pārāk daudz filmu un seriālu, šobrīd tie ir 14 %. Ja vecuma grupās no 25 līdz 54 gadiem rādītāji ir ļoti līdzīgi un svārstās no 14 līdz 16 %, tad jauniešu vidū līdz 24 gadu vecumam šis rādītājs ir tikai 7 %, bet senioru vidū vecumā virs 65 gadiem – 10 %.

"Jauniešu mazāko interesi par filmām un seriāliem varētu skaidrot ar to, ka mūsdienās gados jauni cilvēki biežāk dod priekšroku īsāka formāta saturam sociālajos medijos, kas ir ātri patērējams un viegli pieejams, kā arī interaktīvākām izklaides formām, piemēram, videospēlēm un virtuālajai realitātei. Turklāt jaunieši biežāk cenšas apvienot vairākas paralēlas darbības, kas ierobežo viņu spēju ilgstoši koncentrēties uz tradicionāliem medijiem. Jauniešu satura izvēle ir vairāk saistīta ar tūlītēju atgriezenisko saiti, ko ne vienmēr piedāvā tradicionāla formāta filmas un seriāli,” skaidro Pusaudžu resursu centra  jauniešu mentore un projektu vadītāja Austra Straume.

Par pētījumu: “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” ir Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un dzīvesveida tendenču mērījums, kas tiek veikts jau astoņus gadus. Indekss tapis sadarbībā ar SKDS. Katru gadu tiešās intervijās tiek aptaujāti vairāk nekā 1000 iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Foto: freepik.com