Pētījums: Par 10% pieaugusi iedzīvotāju pārliecība par savu veselību
Par desmitdaļu pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka tiem ir laba veselība, liecina jaunākais “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indeksa” pētījums. Pārliecība par savu veselību visstraujāk pieaugusi to cilvēku vidū, kuri savu dzīvesveidu vērtē kā kopumā neveselīgu, kādēļ eksperti iezīmē satraucošu tendenci – iedzīvotāji nesaista savu dzīvesveidu un paradumus ar savu veselību.
69% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju piekrīt apgalvojumam (46% drīzāk piekrīt, 23% pilnībā piekrīt), ka tiem ir laba veselība – tas ir par 10% vairāk nekā gadu iepriekš. Pieaugums novērojams visās sabiedrības grupās neatkarīgi no vecuma, dzimuma, dzīvesvietas un labklājības līmeņa. Biežāk jeb 78% gadījumu sevi par veseliem uzskata tie iedzīvotāji, kuri savu dzīvesveidu kopumā vērtē kā veselīgu, tomēr, salīdzinot ar 2020. gadu, strauji pieaudzis arī iedzīvotāju ar neveselīgu dzīvesveidu veselības pašvērtējums. Šogad savu veselību kā labu novērtējusi teju puse jeb 49% iedzīvotāju ar neveselīgu dzīvesveidu, kamēr pagājušajā gadā tie bija vien 30%.
“Darbs no mājām un izvairīšanās no dažādu publisku vietu apmeklēšanas daudziem iedzīvotājiem pērnā gada rudens, ziemas sezonā ļāva izvairīties no tādām tradicionālām saslimšanām kā saaukstēšanās, infekciju slimības un vēdera vīruss. Tas varētu būt viens no iemesliem, kādēļ cilvēki savu veselību vērtē kā labāku, salīdzinot ar gadu iepriekš. Proti, cilvēks domā, ja man šogad izdevās izvairīties no saslimšanas, tai skaitā no Covid-19, tad man ir stipra veselība, neraugoties uz to, ka cilvēks, iespējams, ir juties emocionāli sliktāk vai viņam piemīt kāds veselībai kaitīgs ieradums vai hroniska kaite,” norāda "Mana Aptieka" farmaceite un "Tukuma aptiekas" vadītāja Agnese Ritene.
Cilvēki savu dzīvesveidu nesaista ar veselību
Pētījums atklāj, ka aptuveni trešdaļa (32%) iedzīvotāju savu dzīvesveidu vērtē kā neveselīgu, biežāk tie ir vīrieši (42%), retāk – sievietes (28%). Savukārt 65% aptaujāto uzskata, ka tiem ir veselīgs dzīvesveids. Visbiežāk savu dzīvesveidu kā veselīgu vērtē cilvēki vecumā no 18 līdz 34 gadiem (74%), sievietes (72%) un iedzīvotāji ar augstāko izglītību (75%). Tajā pašā laikā novērots, ka lielākā daļa aptaujāto (62%) ikdienā neveic pietiekami daudz fizisko aktivitāšu, kas ir neatņemama veselīga dzīvesveida sastāvdaļa.
“Pētījums, manuprāt, iezīmē diezgan satraucošu tendenci, kas norāda uz to, ka cilvēki neuzskata, ka viņu veselība ir saistīta ar pašu dzīvesveidu un paradumiem. Ja cilvēks jūtas labi, tad viņš, visticamāk, arī uzskata, ka viņa dzīvesveids paša veselību nekā neietekmē. Pārliecība par savu veselību, ja tā ir pamatota, protams, ir labi, taču te man ir bažas, ka tā, dažādu apstākļu ietekmēta, drīzāk ir nepamatota un var radīt arī nopietnus veselības riskus,” norāda "Veselības centra 4" ģimenes ārste Ilze Skuja.
Nepamatota pārliecība vai pat optimisms par savu veselību var radīt dažādas ilgtermiņa veselības problēmas, piemēram, ielaistas saslimšanas, kas visbiežāk tiek novērotas gadījumos, kad slimība norit bez jebkādiem redzamiem simptomiem. Neatkarīgi no tā, ka cilvēks jūtas vesels, ikvienam pacientam ieteicams pie ģimenes ārsta uz vispārējo veselības pārbaudi doties reizi gadā, negaidot kādas sūdzības un lieki neriskējot ar savu veselību.
Ģimenes ārste norāda uz vēl vienu pandēmijas laika problēmu, kad daudzi cilvēki nav meklējuši palīdzību pie ģimenes ārsta, jo jutušies neērti vai nav gribējuši traucēt ārstu ar savām veselības problēmām, tostarp pacienti ar hroniskām saslimšanām.
“Pēdējo gadu laikā gan tendence uzlabojas, jo cilvēki arvien biežāk apmeklē arī aptieku un uzdod vairāk jautājumu farmaceitam, lai profilakses nolūkos parūpētos par savu veselību. Cilvēki nāk mērīt asinsspiedienu, noteikt cukura un holesterīna līmeni vai ierodas, lai saņemtu farmaceita konsultāciju par savu veselību un labsajūtu,” piebilst farmaceite.
Par pētījumu
Veselības indekss ir ikgadējs Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un profilakses tendenču mērījums. Indekss tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, ik gadu tiešās intervijās tiek aptaujāts reprezentatīvs iedzīvotāju skaits – 1018 cilvēki vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Šis ir jau sestais Veselības indekss. Aptauja veikta 2021. gada martā.
