Pētījums: Latvijā smēķēt pamēģinājuši 78% jauniešu

Latvijā ESPAD pētījumā piedalījušies 7627 8.–10.klašu jaunieši, no kuriem 2622 bija 15–16 gadus veci.

ESPAD pētījuma rezultāti liecina, ka smēķēšanas izplatības rādītāji jauniešu vidū pēdējo četru gadu laikā mainījušies minimāli. Tradicionāli smēķēt pamēģinājušo jauniešu īpatsvars Latvijā ir viens no augstākajiem Eiropā, tāpat kā Francijā, Bulgārijā, Čehijā, Slovākijā, Horvātijā (ESPAD valstīs vidēji – 54%, Latvijā 78%).

2011.gada Latvijas dati liecina, ka smēķēt pamēģinājušo 15–16 gadus vecu jauniešu īpatsvars kopš 2007. gada ir samazinājies par 2% un tagad tas ir 78%. Samazinājums vērojams, jo smēķēt pamēģināšana zēnu vidū tā kļuvusi retāka (rādītājs samazinājies par 6%), savukārt meiteņu vidū vērojams neliels pieaugums (par 2%).

Kaut arī joprojām augsts, tomēr samazinās cigarešu pieejamības indekss (cigaretes ir viegli un ļoti viegli pieejamas), kas no 79% 2007.gadā samazinājies līdz 74% 2011.gadā. Šīs izmaiņas lielā mērā saistāmas arī ar cigarešu cenu pieaugumu.

Cigaretēm jaunietis mēnesī tērējis aptuveni 10 latus. Smēķējušie Latvijas 8.–10. klašu skolēni mēnesī tabakai tērē aptuveni 133 tūkstošu latu. Jāatzīmē, ka valsts zaudējumi ilgtermiņa no tabakas lietošanas vairākkārtīgi pārsniedz akcīzes nodokļa ieņēmumus.

Smēķēt pamēģinājušo un regulāro smēķētāju skaita samazinājums kopš 2007.gada pārsvarā vērojams Rīgā un lielajās pilsētās, taču ne citās pilsētās un laukos. Tas liecina par nepieciešamību pēc plašākām profilakses aktivitātēm tieši mazpilsētās un lauku reģionos.

Attiecībā uz alkohola lietošanas tendencēm, ESPAD rezultāti liecina, ka tā lietošanas izplatība nedaudz samazinājusies.

Apskatot rādītāju alkohola lietošana pēdējo 30 dienu laikā, Latvijai priekšā aizsteigušās Horvātija, Čehija, Dānija, Igaunija, Malta, u.c. valstis, tomēr arī Latvijā 49% aptaujāto 15–16 gadus veco jauniešu atzinuši, ka alkoholu lietojuši vismaz vienu reizi pēdējo 30 dienu laikā. Salīdzinājumā ar 2007.gadu, vērojams neliels šī indikatora samazinājums (2007.gadā – 54%).

Nedaudz samazinājušies arī alkohola subjektīvās (alkoholiskie dzērieni ir viegli/ļoti viegli pieejami) un objektīvās (jebkādu alkoholu iegādājušies veikalā pēdējo 30 dienu laikā) pieejamības rādītāji – attiecīgi par 6% un 7%. Šie dati liecina par nepieciešamību turpināt uzsāktos alkohola un tā reklāmas ierobežošanas un kontroles pasākumus, kā arī nepieciešamību turpināt celt akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem (t.sk. alum), kas ir viens no efektīvākajiem līdzekļiem jauniešu alkohola lietošanas ierobežošanai.

Meitenes Latvijā alkoholu lietojušas biežāk dzīves laikā un pēdējā mēneša laikā nekā zēni, taču zēni – regulāri (vairāk reižu).

Dzīves laikā vismaz vienu reizi piedzērušies 65% 15–16 gadus veco jauniešu, pēdējā gada laikā – 45%, bet katrs piektais – pēdējā mēneša laikā. Salīdzinājumā ar 2007.gadu rādītājs ir nemainīgs.

Savukārt nedaudz samazinājies riskantās alkohola lietošanas rādītājs – 60 un vairāk gramus absolūtā alkohola (aptuveni 1,5 litrus alus, 750 ml vīna, 200 ml degvīna) vismaz vienu reizi pēdējo 30 dienu laikā lietojuši 49% jauniešu, 2007.gadā – 54%.

Alkoholam 8.–10.klašu jaunieši (tie, kas alkoholu lieto) tērējuši vidēji 9 latus mēnesī jeb Latvijā mēnesī – aptuveni 182 tūkstošus latus. Pētījumi pasaulē rāda, ka alkohola lietošana ir galvenais riska faktors, kas saistīts ar jauniešu traumatismu, pašnāvībām, vardarbību un citām vairāk kā 60 dažādām slimībām un stāvokļiem, kas naudas izteiksmē viennozīmīgi pārsniedz ieņēmumus, ko valsts iegūst jauniešu alkohola lietošanas rezultātā.

Narkotisko vielu izplatības jomā Latvijas jaunieši ir vidējā narkotiku pamēģināšanas līmenī Eiropas valstu vidū.

2011.gadā, salīdzinājumā ar 2007.gadu, vērojams marihuānas/hašiša pamēģinājušo skaita pieaugums – par 6%, kas ir viens no lielākajiem šo vielu pamēģinājušo skaita pieaugumiem ESPAD valstu vidū. Pētījums rāda, ka marihuāna/hašišs ir visbiežāk pamēģinātā viela Eiropā un Latvijā 15–16 gadus vecu jauniešu grupā.

Zēni marihuānu lietojuši biežāk un vairākas reizes, nekā meitenes. 16% minētās vecuma grupas jauniešu marihuānu un hašišu lietojuši pēdējā gada laikā, bet 6% pēdējā mēneša laikā.

2011.gadā aptaujā iekļauts arī jautājums par smēķējamo maisījumu jeb tā saucamo Spice produktu pamēģināšanu – tos dzīves laikā vismaz vienu reizi pamēģinājis katrs desmitais 15–16 gadus vecs jaunietis.

Pēc marihuānas un hašiša nākamās izplatītākās pamēģinātās vielas 15–16 gadus veco jauniešu vidū ir ekstazī (4,3%), amfetamīni (3,8%), LSD un citi halucinogēni (3,7%), kokaīns (3,5%).

SPKC pētnieks Mārcis Trapencieris uzsver, ka kopumā Latvijas skolēnu alkohola, smēķēšanas un narkotiku lietošanas rādītāji salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm vērtējami kā vidēji augsti – no 36 pētījuma ziņojumā iekļautām valstīm Latvijas skolēni ierindojas (augstāks rādītājs nozīmē augstāku lietošanas izplatību):

1. vietā – par pēdējo 30 dienu laikā smēķēšanu,
12. vietā – par pēdējo 30 dienu laikā alkohola lietošanu,
9. vietā – par pēdējo 30 dienu laikā riskantu alkohola lietošanu,
17. vietā – par pēdējā alkohola lietošanas reizē izdzertā alkohola daudzumu,
9. vietā – par marihuānas/hašiša pamēģināšanu dzīves laikā,
5. vietā – par citu narkotiku, izņemot marihuānu/hašišu, pamēģināšanu
23. vietā – par trankvilizatoru lietošanu bez ārsta norādījuma dzīves laikā
2. vietā – par inhalantu (benzīns, šķiltavu gāze, aerosoli jeb "lētais kaifs") pamēģināšanu apreibināšanās nolūkā.
Šeit aplūkoti tikai daži no psihoaktīvo vielu lietošanas izplatību raksturojošiem rādītājiem, taču ESPAD projekta mājas lapā www.espad.org, no 12:00 būs pieejams pilns 2011. gada pētījuma ziņojums. Pētījums pieejams tikai angļu valodā.

Pie detalizētas Latvijas situācijas analīzes SPKC pētnieki strādās vēl tuvākos mēnešus un līdz nākamā mācību gada sākumam ESPAD ziņojums latviešu valodā tiks izplatīts skolu valdēm un skolām, lai pedagogiem būtu pieejama aktuālākā informācija par atkarību izraisošo vielu lietošanu skolēnu vidē un par iespējamiem problēmas risinājumiem, ko izmantot ikdienas darbā ar skolēniem.

Kā atzīst Mārcis Trapencieris, lai nodrošinātu atkarību izraisošo vielu lietošanas izplatības samazināšanu skolēnu vidū, jāturpina darboties vairākos virzienos. Jāturpina uzsāktā cenu paaugstināšana tabakas produktiem un alkoholam, kas pasaulē pierādīts kā efektīvākais veids, kā jauniešu vidū ierobežot atkarības vielu lietošanas izplatību. Jāievieš uz pierādījumiem balstītas un jauniešu mērķa auditorijai piemērotas universālās un selektīvās profilakses programmas pašvaldību līmenī ar adekvātu valsts finansiālu un kompetenču atbalstu. Viennozīmīgi jāturpina pastiprināti kontroles pasākumu alkohola un tabakas tirdzniecības vietās, kā arī jāievieš visaptveroši alkohola un tabakas reklāmas ierobežojumi. Tāpat svarīgi turpināt izglītojošo darbu, ieviešot skolās veselības mācību. Jāatceras, ka informēšana un izskaidrojošais darbs jāveic arī pilngadīgo personu mērķa grupā, jo nereti tieši pieauguši ir tiek, kuri piegādā nepilngadīgajiem jauniešiem cigaretes un alkoholu.

Informāciju sagatavoja Laura Ševčenko, Slimību profilakses un kontroles centra Komunikācijas nodaļas pārstāve
Foto: Stock.XCHNG