Pētījums: Katrs ceturtais pārmērīgi aizraujas ar virtuālo vidi, arvien biežāk arī seniori
Pēdējā gada laikā par 7% (no 10% uz 17%) pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri pārmērīgi aizraujas ar virtuālo vidi, liecina "Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss". Visstraujākais pieaugums novērots jauniešu vidū (vecumā no 18 līdz 24 gadiem), taču eksperti norāda, ka arī aizvien vairāk senioru ieslīgst virtuālās vides atkarībā.
Pētījums rāda, ka pārmērīga aizraušanās ar virtuālo vidi visbiežāk skar jauniešus vecumā no 18 līdz 24 gadiem – ja pērn tas bija katrs ceturtais jaunietis, tad šogad jau katrs trešais. Pieaugoša tendence novērota arī citās vecuma grupās – lai arī joprojām statistiski salīdzinoši maz senioru atzīst, ka mēdz pārāk daudz laika pavadīt virtuālajā vidē, arī tur vērojams kāpums par 4%, sasniedzot 5% atzīmi (pagājušajā gadā – 1%). Kopumā saglabājas tendence, ka līdz ar vecuma pieaugumu samazinās arī internetā pavadītais laiks, tāpat joprojām biežāk ar virtuālo vidi aizraujas vīrieši – 20% (+7%), bet retāk – sievietes – 14% (+6%).
“Šobrīd un nu jau pēdējo teju pusotru gadu mūsu ikdiena ciešāk nekā jebkad iepriekš ir saistīta ar tehnoloģijām, tāpēc ir ļoti svarīgi atrast alternatīvas brīvā laika pavadīšanai bez ekrāniem. Tas nozīmē, ka pēc tam, kad ir paveiktas darba lietas vai citas ikdienas nepieciešamības, kas prasa pieslēgšanos virtuālajai videi, ir ieteicams veltīt laiku citām aktivitātēm, piemēram, kopā ar ģimeni vai draugiem sarunājoties, spēlējot galda spēles, veicot sportiskas aktivitātes vai vienkārši ejot kopigās pastaigās. Sekas pārmērīgai laika pavadīšanai virtuālajā vidē var nopietni kaitēt gan fiziskajai veselībai, piemēram, izraisot mazkustību, galvassāpes un muguras un sprandas problēmas, gan emocionālajai labsajūtai,” saka "Mana Aptieka" farmaceite un "Tukuma Centra aptiekas" vadītāja Agnese Ritene.
Virtuālās vides slazdā arvien vairāk senioru
"Apotheka & Mana aptieka" rīkotajā ekspertu diskusijā “Kā atgūt fiziskās un garīgās veselības līdzsvaru” "Veselības centra 4" ģimenes ārste Ilze Skuja dalījās ar novērojumu, ka pandēmijas laikā ar virtuālo vidi arvien biežāk aizraujas seniori. Arī dažādi ārvalstu pētījumi un vietējo mobilo sakaru operatoru novērojumi liecina, ka šā brīža dzīves apstākļi teju spiež internetu patērēt vairāk, jo viedierīces ir veids, kā dažādu ierobežojumu laikā sazināties ar tuvajiem, pasūtīt pārtiku vai sazināties ar ģimenes ārstu. Vienlaikus tieši tehnoloģijas ļāva ne tikai vecāka gadagājuma cilvēkiem, bet visai sabiedrībai kopumā vieglāk izturēt pandēmijas laika izolēšanos.
Preventīvas darbības – jo agrāk, jo labāk
Jomas pētnieki ir secinājuši, ka tas, kādi panākumi būs preventīviem pasākumiem, ir ļoti atkarīgs no laika, kad tie tiek veikti. Tāpēc, lai mazinātu risku attīstīties atkarībai no virtuālās vides arī pieaugušo vecumā, ieteicams tam pievērsties jau kopš bērnības.
Pagājušā gada rudenī, sākoties otrajam Covid-19 saslimstības vilnim, Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijās pusaudžiem, ņemot vērā attālināto mācību situāciju, pat bija ieteikts vecākiem veidot atkāpi, kas ļautu vairāk laika pavadīt internetā, lai uzturētu komunikāciju ar vienaudžiem, kas ir tik ļoti nepieciešama. Vienlaikus ar radušos situāciju ir saistīti divi riski. Viens no tiem – ja vēl pirms pandēmijas varēja izmērīt un saprast, cik daudz brīvā laika būtu ieteicams veltīt sērfošanai internetā, tad šobrīd to izdarīt ir daudz grūtāk. Otrs, kā diskusijas laikā norādīja ģimenes ārste, jau šobrīd daudzi vecāki stāsta, ka bērni vairs nevēlas doties ārā un tikties ar draugiem, jo viņiem virtuālajā vidē ir kļuvis pārmēru ērti. Tāpēc vecāku uzdevums šobrīd ir palīdzēt bērniem, piemēram, izvēloties viņu interesēm atbilstošu pulciņu, brīvā laika nodarbi vai sportisko aktivitāti.
Par pētījumu
Veselības indekss ir ikgadējs Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un profilakses tendenču mērījums. Indekss tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, ik gadu tiešās intervijās tiek aptaujāts reprezentatīvs iedzīvotāju skaits – 1018 cilvēki vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Šis ir jau sestais Veselības indekss. Aptauja veikta 2021. gada martā.
