Pētījums: Katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs bieži izjūt muguras sāpes
Viena no mūsdienu dzīvesveida pazīmēm ir ilgstoša laika pavadīšana pie datora, kas negatīvi ietekmē spranda, mugurkaula un acu veselību, kā arī var radīt liekā svara problēmas. Jaunākie BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultāti atklāj: 24% Latvijas iedzīvotāju bieži saskaras ar muguras sāpēm, 39% tās izjūt dažkārt, 25% reti, bet tikai 12% ar muguras sāpēm ikdienā nesaskaras. Tāpat pētījumā secināts, ka 78% aptaujāto mēdz sāpēt arī sprands (bieži – 17%, dažkārt – 34%, reti – 27%).
Aptaujas rezultāti parāda, ka salīdzinājumā ar vīriešiem muguras sāpes biežāk izjūt sievietes, jo atbildi "bieži" norādīja 29% aptaujāto sieviešu, kamēr vīriešu vidū šis rādītājs bija tikai 19%. Biežāk ar muguras sāpēm saskaras vecāka gadagājuma cilvēki, kā arī cilvēki ar zemākiem ienākumiem. Piemēram, starp iedzīvotājiem ar augstu ienākumu līmeni 16% pauduši viedokli, ka bieži saskaras ar muguras sāpēm, savukārt iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem šādu atbildi sniedza 36% gadījumu. Raugoties reģionālā griezumā, par muguras sāpēm visbiežāk sūdzības ir Latgales iedzīvotājiem (36% snieguši atbildi "bieži"), kam seko zemgalieši (28%), kurzemnieki (26%), kā arī Rīgas iedzīvotāji (21%) un vidzemnieki (20%).
Mugura – mūsdienu dzīvesveida upuris
Ģimenes ārste Zane Zitmane skaidro, ka mūsdienās ļoti daudziem ir sēdošs un mazkustīgs dzīvesveids, kas var izraisīt ilgstošas muguras un spranda sāpes. Tāpat mugurkaula sarežģījumus var radīt arī liekais svars, ilgstoši smags fiziskais darbs, nepareiza stāja, nepiemērots matracis vai spilvens, stress, mugurkaula deformācijas, kā arī onkoloģiskas slimības, nierakmeņi, reimatoloģiskas un citas saslimšanas.
Kā mazināt sāpes?
Veselības monitoringa dati liecina, ka muguras un spranda sāpju mazināšanai aptaujātie Latvijas iedzīvotāji visbiežāk nodarbojas ar sportu, piemēram, veic stiepšanās vingrinājumus (45%). Tāpat ievērojams respondentu īpatsvars (37%) norāda, ka lieto ārsta izrakstītus vai ieteiktus medikamentus vai pretsāpju līdzekļus (tabletes, gelus vai plāksterus). Savukārt akūtu sāpju gadījumā respondenti visbiežāk lieto pretsāpju vai pretiekaisuma ziedes (šādi rīkojas 38% respondentu), kamēr 33% pauž viedokli, ka šādās reizēs vēršas pie speciālista. Ģimenes ārste atgādina, ka pretsāpju medikamenti nenovērš sāpju cēloni. Ja muguras sāpes ilgstoši nepāriet, pastiprinās vai ir neizturamas, arī lietojot pretsāpju medikamentus, steidzami jāmeklē ārsta palīdzība. Speciāliste uzsver, ka tik ilgi, kamēr nav zināms sāpju cēlonis, nav ieteicams sildīt sāpīgo muguras vietu, jo, iespējams, ka tas tikai pastiprinās iekaisumu un sāpes padarīs vēl spēcīgākas. Sildīšanu drīkst izmantot tikai gadījumos, kad to ir ieteicis ārsts. Steidzami jādodas pie ārsta arī tad, kad kopā ar muguras sāpēm parādās arī citas problēmas, piemēram, paaugstināta temperatūra, neizskaidrojams svara zudums, urinācijas traucējumi u. c. Ģimenes ārsts nozīmēs nepieciešamo ārstēšanu vai nosūtīs uz tālākiem izmeklējumiem, piemēram, pie neirologa vai vertebrologa.
Lai rūpētos par muguras un spranda veselību, ārste aicina veselīgi ēst, regulāri nodarboties ar fiziskām aktivitātēm (piemēram, peldēšanu), pielāgot krēsla un galda augstumu darba vietā, kā arī izvēlēties atbilstošu matraci un spilvenu.
Veselības monitorings veikts sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, 2019. gada decembrī aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
