Pētījums: Iedzīvotāju pašnovērtējums par savu veselību un dzīvesveidu pasliktinās

Lai gan vairums jeb 63 % Latvijas iedzīvotāju savu dzīvesveidu novērtē kā veselīgu, joprojām katrs trešais jeb 35 % iedzīvotāju atzīst, ka viņu dzīvesveids nav veselīgs, liecina "Mana Aptieka & Apotheka" jaunākais Veselības indeksa pētījums. Lielākā daļa jeb 57 % iedzīvotāju savu veselību novērtē kā labu, tomēr šo iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar pērnā gada pētījuma rezultātiem, ir būtiski – par 12 % samazinājies, kas norāda uz negatīvu tendenci. Būtiski sliktāk savu veselību iedzīvotāji vērtē pēc 45 gadu vecuma. Joprojām iedzīvotāji nepietiekamu uzmanību velta preventīvai veselības aprūpei.

Veselīga dzīvesveida ievērošana un arī regulāras preventīvas rūpes par savu veselību ir svarīgi priekšnoteikumi veselības saglabāšanai, kā arī savlaicīgai dažādu saslimšanas risku faktoru identificēšanai. Lai gan Veselības indeksa pētījuma rezultāti liecina, ka 71 % iedzīvotāju norāda, ka preventīvi rūpējas par savu veselību, diemžēl tikai 15 % iedzīvotāju to dara regulāri.

“Preventīvi rūpēties par savu veselību nozīmē ne tikai ievērot veselīgu dzīvesveidu, tai skaitā veikt regulāras fiziskās aktivitātes – ne tikai zemas fiziskās slodzes, bet arī augstas aerobās slodzes fiziskās aktivitātes, censties uzņemt veselīgu un sabalansētu uzturu, ievērot kvalitatīvu un regulāru miegu, bet arī regulāri veikt profilaktiskos pasākumus, tai skaitā izmeklējumus, un savlaicīgi noteikt riska faktorus pirms slimības rašanās. Diemžēl iedzīvotāju izpratne par to, ko nozīmē preventīvas rūpes par savu veselību, nav pietiekama – tikai 39 % iedzīvotāju preventīvas rūpes par veselību saista arī ar savlaicīgu riska faktoru noteikšanu pirms slimības rašanās un nepieciešamo pasākumu veikšanu saslimšanas risku mazināšanai. Ņemot vērā, ka saskaņā ar Veselības indeksa pētījuma rezultātiem joprojām salīdzinoši ļoti maz – tikai katrs septītais iedzīvotājs regulāri preventīvi rūpējas par savu veselību, tam jāpievērš lielāka uzmanība, turpinot izglītot sabiedrību par preventīvo pasākumu nozīmi saslimstības risku mazināšanā,” norāda Māris Lūks, aptieku tīkla “Apotheka” izpilddirektors.

Preventīvi par veselību vairāk rūpējas sievietes un gados vecāki cilvēki

Veselības indeksa pētījuma dati rāda, ka sievietes vairāk preventīvi rūpējas par savu veselību. Kopumā 78 % pētījumā aptaujāto sieviešu norādīja, ka preventīvi rūpējas par savu veselību. Turpretī no visiem aptaujātajiem vīriešiem pozitīvas atbildes šajā jautājumā kopumā sniedza 64 % vīriešu, kas ir par 13 % mazāk salīdzinājumā ar sieviešu sniegtajām atbildēm.

Pašnovērtējums par savu veselību pasliktinās pēc 45 gadu vecuma

Satraukumu raisa iedzīvotāju sniegtais pašnovērtējums par savu veselību. Ja 2021. gada Veselības indeksa pētījuma rezultāti rādīja, ka savu veselību kā labu vai drīzāk labu novērtē 69 % respondentu, tad šogad šādu vērtējumu sniegušo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 12 %, un tikai 57 % iedzīvotāju atzīst, ka viņu veselība ir laba vai drīzāk laba. Attiecībā uz savas veselības pašnovērtējumu šī gada rezultāts ir viszemākais vērtējums kopš šī jautājuma iekļaušanas Veselības indeksa pētījumā.

Likumsakarīgi, ka veselības pašvērtējums korelē ar iedzīvotāju vecumu, proti, pieaugot vecumam, veselības pašnovērtējums pasliktinās. Vecuma grupā 18-24 gadi deviņi no desmit respondentiem piekrīt apgalvojumam “Man ir laba veselība”, vecuma grupā 35-44 gadi šim apgalvojumam piekrīt divas trešdaļas respondentu, savukārt vecuma grupā 55-75 gadi – mazāk nekā viena trešdaļa respondentu. Savu veselību būtiski sliktāk iedzīvotāji sāk vērtēt pēc 45 gadu vecuma.

Joprojām sievietes savu dzīvesveidu vērtē pozitīvāk

Salīdzinājumā ar 2021. gadā veiktā pētījuma rezultātiem šogad iedzīvotāji savu dzīvesveidu novērtējuši nedaudz sliktāk, proti, par kopumā veselīgu to atzīst 63 % iedzīvotāju, kas ir par 2 % mazāk nekā pērn. Jāatzīmē, ka savos vērtējumos Latvijas iedzīvotāji ir diezgan kritiski, jo par ļoti veselīgu savu dzīvesveidu šogad atzina vien 2 % aptaujāto respondentu, par veselīgu – 20 % un par drīzāk veselīgu – 41 %. Līdzīgi kā pērn, arī šogad sievietes salīdzinājumā ar vīriešiem savu dzīvesveidu biežāk vērtē kā veselīgu: 67 % sieviešu uzskata, ka viņām ir ļoti veselīgs, veselīgs vai drīzāk veselīgs dzīvesveids, tikmēr šādi domājošo vīriešu skaits sasniedz 60 %.

“Šī gada pētījuma dati iezīmē arī kādu pozitīvu tendenci. Pērnā gada pētījuma dati rādīja, ka 49 % iedzīvotāju, kuri paši atzina, ka viņiem ir neveselīgs dzīvesveids, tomēr savu veselību novērtēja kā labu. Šī gada pētījuma rezultāti jau rāda, ka tikai 29 % iedzīvotāju, kuri savu dzīvesveidu novērtējuši kā neveselīgu, uzskata, ka viņiem ir laba veselība. Šie dati, iespējams, norāda uz to, ka cilvēki apzinās, ka dzīvesveids ietekmē arī cilvēka veselību. Iespējams, ka arī Covid-19 pandēmija lika šo aspektu pārdomāt un vairāk izprast veselīga dzīvesveida nozīmi,” piebilst aptieku tīkla izpilddirektors.

Par pētījumu

Veselības indekss ir daudzveidīgs Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un dzīvesveida tendenču mērījums, kas tiek veikts jau septiņus gadus. Indekss tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Katru gadu tiešās intervijās tiek aptaujāts reprezentatīvs iedzīvotāju skaits, proti, 1016 cilvēki, vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Pētījuma mērķis ir veicināt sabiedrību aizdomāties par savu veselības stāvokli un mudināt vairāk pievērsties veselīgam dzīvesveidam. Pētījums veikts 2022. gada aprīlī – maijā.