Pētījums: 70% Latvijas iedzīvotāju izjūt satraukumu pirms došanās ārpus mājām
Covid-19 ierobežojumu mazināšana nozīmē, ka liela daļa iedzīvotāju vismaz daļēji atgriezīsies ierastajā ikdienas ritmā. Tomēr arī atgriešanās darbā un nelielu grupu pulcēšanās turpinās radīt veselības riskus, vienlaikus paaugstinot arī stresu un uztraukumu par savu un tuvinieku veselību. Iedzīvotāju uztraukumu par došanos uz sabiedriskām vietām apstiprina arī jaunākie BENU Aptiekas Stresa termometra rezultāti. Tajos secināts, ka 70% iedzīvotāju joprojām uztraucas brīžos, kad dodas ārpus mājām (9% ļoti uztraucas, 61% mazliet uztraucas), 25% par došanos ārpus mājām neuztraucas, bet 5% konkrētu atbildi sniegt nevarēja. Tomēr salīdzinājumā ar marta beigās veikto aptauju jaunākie rezultāti liecina, ka kopējais sabiedrības uztraukuma līmenis samazinās. Ja martā savu satraukumu kā ļoti augstu vērtēja 18% respondentu, tad maijā veiktajā aptaujā šādu atbildi snieguši 10% aptaujāto.
Vai esam saraduši ar Covid-19?
Jaunākajā pētījumā iedzīvotājiem tika lūgts 10 baļļu skalā sniegt pašvērtējumu par sava satraukuma līmeni saistībā ar Covid-19 izplatību Latvijā un pasaulē (atzīme 1 – vispār neuztraucas, 10 – ļoti uztraucas). Rezultāti atklāj, ka 10% par slimības izplatību izrāda ļoti lielu satraukumu (snieguši vērtējumu 9 vai 10), lielākā vai mazākā mērā satraucas 52% respondentu (vērtējumi no 5 līdz 8), savukārt sava uztraukuma līmeni zemāk par 4 novērtējuši 30% pētījuma dalībnieku. Tikmēr marta beigās veiktajā pētījumā 18% par Covid-19 izplatību izjuta ļoti lielu satraukumu, vidēji lielu satraukumu (vērtējumi no 5 līdz 8) izjuta 60% aptaujāto, savukārt sava uztraukuma līmeni zemāk par 4 novērtēja 21%. BENU Aptiekas pētījuma rezultāti parāda, ka apmēram mēneša laikā iedzīvotāju uztraukums par Covid-19 izplatību ir samazinājies. Tāpat interesants ir secinājums, ka jaunākajos datos par Covid-19 izplatību vairāk uztraucas krievvalodīgie. Kopumā 20,9% krievvalodīgo norādījuši, ka izjūt ļoti lieku satraukumu, kamēr latviešu vidū šis rādītājs ir tikai 9,3%. Dr. A. Veselovskis skaidro, ka krīzes sākumā pirmā cilvēku reakcija bija šoks sajaukumā ar bailēm un apjukumu, tomēr šobrīd satraukums ir mazinājies, jo situācija tiek lielā mērā kontrolēta. Cilvēki to jūt, iemācās sadzīvot ar ierobežojumiem un spēj pieņemt racionālākus lēmumus. Šobrīd uz veikalu pēc griķu masveidīgas iegādes neviens vairs nedodas. Vienlaikus speciālists norāda, ka stresa līmenis joprojām saglabājas augsts, jo ir daudz biedējošas informācijas un nezināmā.
Galvenie satraukuma cēloņi nemainīgi
Lielāko uztraukumu Covid-19 sakarā iedzīvotājos joprojām rada tuvinieku veselības riski (60%), atsevišķas sabiedrības daļas bezatbildība pret valstī noteiktajiem ierobežojumiem (52%), kā arī situācija darbā (36%) – potenciālā darba zaudēšana, algas samazināšanās vai sava biznesa zaudēšana. Salīdzinājumā ar marta beigās veiktā pētījuma rezultātiem jaunie rezultāti atklāj, ka iedzīvotājus šobrīd vairāk uztrauc ilgstoša atrašanās mājās. Ja marta beigās par to uztraucās 9% iedzīvotāju, tad pašlaik 18% respondentu ir norādījuši, ka ilgstoša atrašanās mājās viņiem rada satraukumu. Dr. A. Veselovskis stāsta, ka, ilgstoši atrodoties mājās, cilvēki ar problēmām sāk saskarties arī tur. Sākumā mājās daudzi labprāt atpūtās, tomēr pakāpeniski parādījās grūtības palīdzēt bērniem ar skolas lietām, saasinājās konflikti, kā arī, protams, saglabājās riski, kas skar savu un tuvinieku veselību. Šobrīd, skatoties ilgākā perspektīvā, viens no lielākajiem izaicinājumiem ir tas, ka cilvēki ir iesprostoti mājās un tā nav viņu brīva izvēle. Tieši brīvības ierobežošana pastiprina vēlmi pēc socializēšanās un "agrākās dzīves".Daļai iedzīvotāju ir sarežģīti pieņemt vienveidīgus dzīves apstākļus, tāpēc ilgstoša sēdēšana ir starp galvenajiem uztraukumu izraisošajiem faktoriem.
Kā izturēt?
Stresa termometra rezultāti atklāj, ka iedzīvotājiem vislabāk pret Covid-19 izraisīto stresu palīdz pastaigas svaigā gaisā, piemēram, mežā vai gar jūru (56%). Uztraukumu mazina arī pastiprināta roku un virsmu dezinfekcija (48%), stingra sociālās distancēšanās ievērošana (46%) un sevis nodarbināšana ar ikdienas darbiem (42%). Savukārt vēl daļa iedzīvotāju stresa mazināšanai skatās filmas un seriālus (41%), pavada laiku ar ģimeni (37%), informācijas ieguvei izmanto tikai uzticamus avotus (33%), kā arī lasa grāmatas (19%) un meditē (7%). Dr. A. Veselovskis uzsver, ka, samazinoties saslimšanas riskiem, ir jāturpina domāt par ierobežojumu mazināšanu, bet tiem jābūt saprotamiem un reālistiskiem. Cilvēki ir noilgojušies pēc sportošanas, pulcēšanās un mūzikas klausīšanās. Tāpat šobrīd ir svarīgi, ka iedzīvotāji jūt atbalstu no valsts, jo pretējā gadījumā viņi apzināti sabotēs valsts noteiktos ierobežojumus, tādējādi atkal pastiprinot veselības riskus.
Pētījums veikts sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, laika posmā no 30. aprīļa līdz 3. maijam aptaujājot 1751 respondentu.
