Pētījums: 7 no 10 Latvijas iedzīvotājiem mēdz sāpēt locītavas
Lai pilnībā izbaudītu kustību brīvību un saglabātu fiziski aktīvu dzīvesveidu visa mūža garumā, viens no priekšnosacījumiem ir veselas locītavas. Vienlaikus BENU Aptiekas jaunākie rezultāti atklāj, ka 68% aptaujāto mēdz sāpēt locītavas, kamēr tikai 30% ar locītavu sāpēm nesaskaras. Tāpat pētījuma rezultātos secināts, ka ar locītavu sāpēm biežāk saskaras vecāka gada gājuma cilvēki, kā arī trūcīgākie Latvijas iedzīvotāji.
Pētījumā iegūtajos rezultātos veidojas sakarība starp iedzīvotāju vecumu un to, cik bieži sāp locītavas. Starp iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem 6% snieguši atbildi, ka bieži saskaras ar locītavu sāpēm, kamēr vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem šādu atbildi snieguši 8%, savukārt visbiežāk no locītavu sāpēm cieš iedzīvotāji vecumā no 64 līdz 75 gadiem (30% snieguši atbildi "bieži"). Viens no pētījuma atklājumiem ir, ka, samazinoties iedzīvotāju ienākumu līmenim, palielinās to iedzīvotāju īpatsvars, kas saskaras ar locītavu sāpēm. Starp respondentiem ar zemu ienākumu līmeni 28% snieguši atbildi, ka viņiem bieži sāp locītavas, starp iedzīvotājiem ar vidējiem ienākumiem šis rādītājs ir 17%, savukārt vismazāk ar locītavu sāpēm saskaras iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem – tikai 11% aptaujāto atzīmēja, ka bieži izjūt locītavu sāpes.
Kas ir galvenie locītavu sāpju iemesli?
Ģimenes ārste Zane Zitmane skaidro, ka pēc izcelsmes locītavu sāpju galvenos iemeslus var iedalīt trīs grupās:
- ar slodzi saistītas sāpes – locītavu traumatiski bojājumi, pārāk liela fiziskā slodze darbā vai kāda no sporta veidiem, kā arī liekais svars, kas pārlieku noslogo locītavas,
- specifiskas iekaisīga rakstura saslimšanas – tās locītavās veidojas iekaisuma rezultātā, piemēram, dažādu autoimūnu saslimšanu (kad organisms sāk veidot antivielas pret paša audiem) vai reimatoīdā artrīta gadījumos. Tāpat sāpes locītavās var rasties pēc kāda vīrusa vai bakteriāla iekaisuma jeb reaktīvais artrīts, kā arī sāpes locītavās var būt kā pirmais simptoms akūtu saslimšanu gadījumā,
- deģeneratīvas jeb ar locītavas skrimšļa nodilumu saistītas sāpes, kas ir visbiežāk sastopamās pārmaiņas locītavās jeb tas, ko pacienti visbiežāk dzird no speciālistiem, – osteoartrīts vai osteoartroze.
Savlaicīgi atpazīsti locītavu sāpju riskus!
Ja ilgstošu locītavu sāpju gadījumā netiek meklēta ārsta palīdzība, tad, pirmkārt, tas ir liels diskomforts pašam pacientiem, jo sāpes ir traucējošas un ierobežo kustības, līdz ar to traucējot arī vienkāršu ikdienas aktivitāšu veikšanu, piemēram, celšanos no gultas, apģērbšanos, ēšanu vai staigāšanu. Otrkārt, ģimenes ārste uzsver, ka, ilgstoši nevēršoties pie ārsta, locītavās iestājas neatgriezeniskas izmaiņas, ko sauc par locītavas deformāciju, kad locītava vairs neveic savu funkciju vai arī veic to tikai daļēji. Tas nozīmē, ka tas var novest pie nopietnām dzīves kvalitātes problēmām un ikdienas kustību ierobežojumiem. Tāpēc, sākoties locītavu sāpēm, pacientam vispirms vajadzētu vērsties pie sava ģimenes ārsta, kurš ievāks saslimšanas anamnēzi, pēc iespējas precīzāk noskaidros locītavas sāpju cēloni, nosūtīs pacientu uz papildu izmeklējumiem – asins analīzēm, rentgenu un sāpošās locītavas ultrasonogrāfiju un nepieciešamības gadījumā pacientu nosūtīs arī pie ārsta speciālista, kas locītavu saslimšanu gadījumos būs traumatologs vai reimatologs. Ģimenes ārsts noteikti būs arī pirmais, kurš pacientam izrakstīs arī kādus medikamentus sāpju mazināšanai, skaidro ģimenes ārste.
Riska grupas un izplatītākās locītavu slimības
Veselības monitoringa dati liecina, ka ar locītavu sāpēm biežāk saskaras tieši seniori. Pētījuma rezultātus apstiprina arī ģimenes ārste, norādot, ka dzīves laikā vielmaiņas procesi organismā kļūst lēnāki. Tas iespaido arī locītavas – to skrimšļi sāk nodilt un novecojot tās kļūst trauslākas, līdz ar to vecāka gadagājuma cilvēki biežāk saskaras ar sāpēm locītavās. Eksperte skaidro, ka locītavu slimību biežums ir saistīts ar pacientu vecumu. Piemēram, jauniem cilvēkiem, arī bērniem, visbiežāk tās būs dažādas traumas (sasitumi, lūzumi), savukārt veciem cilvēkiem biežāk tās būs locītavu deģeneratīvās saslimšanas – osteoartrīts vai kāda no specifiskajām saslimšanām (piemēram, reimatoīdais artrīts).
Locītavu veselības profilakse
Lai locītavas ilgāk saglabātu veselas, ārste iesaka sekojošas aktivitātes:
- pamatnoteikums locītavu veselībai ir kustības. Lai locītavas būtu veselas, katru dienu ieteicams veikt mērenas, sabalansētas slodzes aktivitātes, piemēram, vismaz 20 līdz 30 minūšu pastaigas svaigā gaisā,
- ja darbs saistīts ar ilgstošu sēdēšanu, ik pa laikam vajadzētu piecelties un izstaipīties vai pastaigāties,
- nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm, jāatceras par drošību, lai izvairītos no dažādām traumām, kā arī katram jāizvērtē savs sagatavotības līmenis un jāpiemēro atbilstoša slodze,
- jālieto sabalansēts uzturs, iekļaujot piena produktus, kas ir dabīgs kalcija avots. Katru dienu vajadzētu izdzert vismaz divus litrus ūdens,
- lietot D vitamīnu vecumam atbilstošās profilaktiskās devās,
- parādoties locītavu sāpēm, laicīgi meklēt ārsta palīdzību, lai saprastu sāpju cēloni un iespējami novērstu locītavu funkciju zudumu.
