Pērn sākti četri kriminālprocesi par ārstu profesionālo pienākumu nepienācīgu pildīšanu
Valsts policijā (VP) pagājušā gadā sākti četri kriminālprocesi par ārstu profesionālo pienākumu nepienācīgu pildīšanu, aģentūra LETA noskaidroja VP.
2014.gadā policijā tika sākti pieci kriminālprocesi, bet 2015.gadā ierosinātas divas lietas.
VP preses pārstāvis Dairis Anučins aģentūrai LETA skaidroja, ka izteiktas vai kādas jaunas tendences pagājušā gadā šajā jomā nav iezīmējušās. Runājot par šo kriminālprocesu specifiku un sarežģītību, Anučins norādīja, ka pārsvarā ir runa par situācijām, kad mirušās personas tuvinieki vēršas policijā, jo uzskata, ka ārsts darbojies neprofesionāli un tā rezultātā cilvēks nomiris.
Savukārt policijai izmeklēšanas laikā ir jākonstatē tieša cēloņsakarība starp ārstniecības personas rīcību un kaitīgajām sekām, kas iestājušās cietušajai personai. Tātad tieši ārsta rīcībai vai bezdarbībai ir jābūt tam faktoram, kas cietušajam nodarījis būtisku veselības kaitējumu vai izraisījis cietušā nāvi, skaidroja policijas pārstāvis.
"Protams, parasti tas nav uzreiz acīmredzami konstatējams un prasa salīdzinošu ilgstošu izmeklēšanu un dažādu medicīniska rakstura dokumentu izpēti. Tādēļ šādu kriminālprocesu izmeklēšanā policijai parasti ir jāsadarbojas arī ar citām kompetentām institūcijām, piemēram, Veselības inspekciju, kas var sniegt izmeklēšanai nepieciešamo informāciju un atzinumus tieši specifiskos medicīniska rakstura jautājumos un citos specifiskos ar ārstniecības jomu saistītos jautājumos," norādīja Anučins.
Krimināllikums par ārstniecības personas profesionālo pienākumu nepienācīgu pildīšanu atkarībā no pacientam radītā nodarījuma smaguma paredz cietumsodu līdz pieciem gadiem, piespiedu darbu vai naudas sodu.
Pagājušā gadā ievērību guva gadījums, kad Rēzeknes policija izbeidza kriminālprocesu pret Rēzeknes slimnīcas ārstu, kurš nespēja objektīvi izvērtēt iedzīvotāja veselības stāvokli un aizsūtīja pacientu ar miokarda infarktu mājās, kur viņš mira. Mirušā vīrieša ģimenei no Ārstniecības riska fonda tika izmaksāti vairāk nekā 100 000 eiro.
Televīzijas kanāls LNT pagājušā gada nogalē vēstīja, ka trīs gadu laikā kopš Latvijā darbojas Ārstniecības riska fonds, pacienti saņēmuši atlīdzību par ārstēšanas laikā nodarītu kaitējumu veselībai aptuveni trīs miljonu eiro apmērā. Visbiežāk ārstu kļūdas konstatētas ķirurģijā, traumatoloģijā, dzemdniecībā un neiroloģijā.
LETA
2017.gada 2.janvārī
