Pērn Latvijā dubultojies bērnu elektrotraumu skaits
2023. gadā Latvijā reģistrēti 12 gadījumi, kad bērni sadzīvē guvuši elektrotraumas, un tas ir divreiz vairāk nekā 2022. gadā, kad reģistrētas sešas bērnu elektrotraumas, liecina AS "Sadales tīkls" apkopotā elektrotraumu statistika. Jaunākais bērns, kas pērn guvis elektrotraumu, bija vien nepilnus divus mēnešus vecs.
Pērn nedaudz, par divām, palielinājies arī pieaugušo elektrotraumu skaits – ja 2022. gadā fiksētas 25 pieaugušo elektrotraumas, tad aizvadītajā gadā 27, turklāt divas – ar letālām sekām.
Ja pieaugušie spēj paši sevi pasargāt no potenciālas elektrotraumas, bērnu drošība primāri ir atkarīga no vecāku rīcības – vai bērni netiek atstāti nepieskatīti elektroierīču tuvumā, vai mājoklī kopumā ir elektrodroša vide un vai, bērniem augot, viņi tiek iepazīstināti ar elektrodrošības principiem. Galvenie bērnu elektrotraumu cēloņi bijuši nemainīgi – pieskaršanās neizolētiem vadiem un sīku priekšmetu ievietošana rozetēs. Jaunākais bērns, kas cieta no elektrotraumas, bija vien nepilnus divus mēnešus vecs. Viņš pieskārās elektrības vadiem dzīvoklī un pēc traumas tika nogādāts slimnīcā. Kāds cits bērns elektrotraumu guva, mēģinot iebāzt šķēres rozetē, vēl kāds – raujot ārā no kontaktligzdas bojātu viedierīces lādētāju.
"Elektrotraumu skaits Latvijā pēc vairāku gadu lejupejošās tendences pērn diemžēl ir palielinājies. Sevišķi satraucoši, ka tas dubultojies bērnu vidū. Bērni traumas visbiežāk gūst tad, kad tiek atstāti bez pieaugušo uzraudzības – vadi un kontaktligzdas piesaista mazo pasaules izzinātāju uzmanību. Tāpēc ieteikums pašu vecāku sirdsmieram un bērnu drošībai ir parūpēties par drošām rozetēm, izvēloties risinājumu ar aizsargmehānismu vai vāku, vai iegādājoties kontaktligzdu ieliktņus, un raudzīties, lai bērniem aizsniedzamā attālumā nebūtu pieejami elektrības vadi, nedrošas rozetes, spriegumam pieslēgtas elektroierīces un lādētāji," teic "Sadales tīkla" Mācību centra elektrozinību eksperts Artūrs Šmats.
Lai mājoklis būtu pavisam drošs gan bērniem, gan pieaugušajiem, nedrīkst aizmirst arī par vadiem un kabeļiem mājokļa sienās. Vismaz reizi 10 gados svarīgi pārbaudīt īpašuma iekšējā elektrotīkla tehnisko stāvokli, saucot talkā elektrospeciālistu. Bojāti vadi var būt ne tikai elektrotraumu, bet arī ugunsgrēku cēlonis.
Lai paaugstinātu bērnu un jauniešu zināšanas elektrodrošības jautājumos, "Sadales tīkls" ikgadēji īsteno dažādas informatīvas elektrodrošības kampaņas, tostarp uzņēmumā jau vairākus gadus ir izveidota Elektrodrošības vēstnešu kustība – darbinieki ar elektrodrošības lekcijām brīvprātīgi dodas uz izglītības iestādēm visā Latvijā. Vērtīgs materiāls bērnu un jauniešu izglītošanai elektrodrošībā ir vietne https://arelektribuneriske.lv/, kurā atrodami izglītojoši materiāli dažāda vecuma bērniem un jauniešiem. Šos materiālus var izmantot gan mācību procesā skolās, gan arī vecāki sarunās ar bērniem.
Par rīcību elektrotraumas gadījumā
Ja gūta elektrotrauma telpās, vispirms nekavējoties jāpārtrauc elektrības padeve, atslēdzot elektrības drošības slēdžus vai atvienojot bojāto elektroierīci no kontaktligzdas. Neatslēdzot strāvas padevi un metoties glābt cietušo, traumu var gūt arī pats glābējs. Kad elektropadeve atslēgta, nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, zvanot 113. Jāatceras, ka cilvēks pats ne vienmēr spēj novērtēt gūtās elektrotraumas nopietnību, tāpēc, ja ir saņemts elektriskās strāvas trieciens, vislabāk ir konsultēties ar mediķiem. Ja cietušais ir bez samaņas, pirms mediķu ierašanās iespēju robežās jāsniedz pirmā palīdzība.
Ja elektrotrauma gūta ārpus telpām izvietotajā elektroapgādes infrastruktūrā, nekādā gadījumā nedrīkst tuvoties cietušajam un pieļaut citu personu tuvošanos notikuma vietai. Vienīgais veids, kā palīdzēt, ir zvanīt glābējiem pa tālruni 112 – operatīvie dienesti darīs visu iespējamo, lai notikuma vietā pēc iespējas ātrāk atslēgtu spriegumu un sniegtu palīdzību cietušajam.
