Pēc trīs gadu pārtraukuma Latvijā reģistrēts difterijas saslimšanas gadījums

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) saņēmis informāciju par  apstiprinātu difterijas gadījumu pagājušajā nedēļā un uzsācis epidemioloģisko izmeklēšanu. Laika periodā no 2009. līdz 2019. gadam Latvijā reģistrēti 119 difterijas gadījumi,  deviņi no tiem jeb 7,6 % beigušies letāli.  

Vakcinācijai ir izšķiroša nozīme difterijas profilaksē. Vakcinācija pret difteriju no 2020. gada samazinājusies, 2021. gada SPKC dati liecina, ka vakcinācijas aptvere pret difteriju un stingumkrampjiem bijusi augstāka tikai zīdaiņiem 2 mēnešu vecumā 95,9 % (1. pote) un bērniem 12–15 mēnešu vecumā 97,3 %, taču pieaugot personas vecumam vakcinācijas aptvere samazinās: zīdaiņiem 6–11 mēnešu vecumā tā bija 94,4 %, bērniem 7 gadu vecumā – 89,3 % (2022.gadā – 89,5 %), pusaudžiem 14 gadu vecumā – 68,3% (2022. gadā 81,8%), bet pieaugušiem – 52,8% (2022. gadā 51,7%). SPKC uzsver, ka nepietiekama vakcinācijas aptvere rada difterijas uzliesmojuma izcelšanās un infekcijas izplatīšanās risku.  

!Vakcinācija pret difteriju ir valsts apmaksāta.  

To var saņemt pie sava ģimenes ārsta. Lai pārliecinātos par vakcinācijas statusu – jāpārbauda ieraksti Vakcinācijas pasē un jāsazinās ar sava ģimenes ārsta praksi.  

No saslimšanas ar difteriju pasargā laikus veikta vakcinācija un balstvakcinācijas. Dažādu kombinēto vakcīnu sastāvā ir difterijas toksoīds jeb padarīts par nekaitīgu difterijas toksīns. Vakcinētas personas organismā ir antivielas, kuras inficēšanās gadījumā neitralizē difterijas izraisītāja izstrādāto toksīnu un infekcija nenodara kaitējumu cilvēkam. Tomēr ar laiku antivielu daudzums samazinās, tāpēc ir nepieciešamas regulāras balstvakcinācijas. 

Bērniem Latvijā vakcināciju pret difteriju veic divu, četru, sešu un 12 līdz 15 mēnešu vecumā, bet pēc tam – 7 un 14 gadu vecumā. Lai pagarinātu imunitāti  mūža garumā, pieaugušajiem ik pēc 10 gadiem ir nepieciešams veikt balstvakcināciju.  

Pēc difterijas pārslimošanas neveidojas pilnvērtīga imunitāte pret difteriju, tāpēc arī cilvēkiem, kuri kādreiz ir slimojuši ar difteriju, regulāri ir jāveic balstvakcinācija.  

Atceries, ka neviena vakcinācija no saslimšanas nepasargā 100%. Gadās, ka ar difteriju saslimst arī vakcinētie, taču šajā gadījumā slimība noris vieglā formā, ar angīnai līdzīgām pazīmēm – rīklesgala apsārtumu, kakla sāpēm. Šādi slimnieki izveseļojas pāris dienās, un viņiem nav difterijas toksīna izraisīto komplikāciju. 

Kas ir difterija? 

Difterijas infekcijas avots var būt gan ar difteriju slims cilvēks, gan arī vesels cilvēks, kurš neslimo ar difteriju, bet ir difterijas baktērijas nēsātājs. 

Visbiežāk cilvēka organismā difterijas nūjiņas nokļūst caur mandelēm, rīkles un deguna gļotādu. Ar difteriju var inficēties ieelpojot gaisu, kas satur mikroskopiskus pilienus ar baktērijām, kuras runājot, klepojot vai šķaudot izplata difterijas slimnieks vai baktēriju nēsātājs. Tādā veidā var inficēties darbavietā, veikalā, sabiedriskā transportā, kafejnīcā, klubā, kinoteātrī, u.c. sabiedriskās vietās. 

Infekcijai ir arī ādas forma, kad cilvēks inficējas caur brūci, un šādus bojājumus ir grūtāk atpazīt. 

Slimības inkubācijas periods ir no 2 līdz 5 dienām, bet dažos gadījumos tas var būt pat līdz 10 dienām. Dažkārt slimības sākumā var novērot nedaudz paaugstinātu ķermeņa temperatūru, nespēku, svīšanu. Šie simptomi pakāpeniski progresē, un attīstās difterijai raksturīgās pazīmes: 

• vispārējs vārgums; 
• temperatūras paaugstināšanās; 
• kakla sāpes, apsārtums, tūska, rīšanas grūtības; 
• uz mandelēm parādās netīri pelēks aplikums, kas var izplatīties pa visu rīkli. Aplikums ir biezs, ādai līdzīgs, bāli pelēcīgā krāsā; 
• maziem bērniem aplikums var sākties no balsenes, šādā gadījumā rodas klepus, balss aizsmakums un apgrūtināta elpošana; 
• iespējamas arī galvassāpes un apetītes zudums. 

Vienlaicīgi ar citām pazīmēm difterijas toksīns uzsūcas asinīs un ar asins plūsmu izplatās pa visu organismu. Tas iedarbojas toksiski uz sirds muskuli, radot muskuļu iekaisumu jeb miokardītu; skar nervu sistēmu, bojājot nervu šķiedras, kā arī rada nieru, aknu un virsnieru audu bojāeju jeb nekrozi. 

Ja cilvēkam tiek konstatētas jebkuras difterijai raksturīgās pazīmes, viņš nekavējoties ir jāievieto slimnīcā, jāizolē un jāuzsāk specifiskā ārstēšana. Ja novērojat difterijas pazīmes, nekavējoties sazinieties ar savu ģimenes ārstu. Difterija tiek uzskatīta par apstiprinātu, kad laboratoriski tiek izdalīts tās izraisītājs.  

Visbiežāk var saslimt pret difteriju vispār nevakcinēti cilvēki, no tiem visuzņēmīgākie ir nevakcinēti bērni līdz 10 gadu vecumam; cilvēki, kuriem kopš pēdējās potēšanās pagājuši vairāk nekā 10 gadi. 

Ar difteriju var saslimt jebkurā gadalaikā, cilvēki slimo pat gada siltajos mēnešos. Tas izskaidrojams ar to, ka vasarā cilvēki biežāk dodas atvaļinājumā, satiekas cits ar citu. Tomēr visbiežāk ar difteriju slimo aukstajos gada mēnešos – ziemā, rudenī, pavasarī. 

Epidemioloģiskā situācija ar difteriju ES

Pasaules Veselības organizācija vērš uzmanību, ka Eiropā ir pieaudzis difterijas gadījumu skaits. No 2022. gada sākuma līdz 2023. gada 2. februārim tika ziņots par 371 difterijas gadījumu: Vācijā (147), Apvienotajā Karalistē (73), Austrijā (72), Šveicē (25), Beļģijā (25), Francijā (14), Norvēģijā (7), Nīderlandē (5), Itālijā (2), Spānijā (1).  Lielākā daļa tika konstatēta migrantu vīriešiem vecuma grupā no 8 līdz 49 gadiem no Vidusāzijas reģiona valstīm, visbiežāk noteikta difterijas ādas forma. 

Gada sākumā SPKC speciālisti uzrunāja ārstu profesionālās organizācijas un ārstniecības iestādes ar mērķi vērst uzmanību difterijas izplatībai Eiropā un nepieciešamībai izvērtēt ārstu un pacientu vakcinācijas statusu, īpaši riska grupās. Veselības aprūpes darbiniekus apsvērt difterijas iespējamību un izmantot individuālos aizsardzības līdzekļus izmeklējot vai aprūpējot pacientus, kuriem ir elpceļu difterijas simptomi vai ādas bojājumi, piemēram, čūlas, īpaši saistībā ar iespējamu infekcijas izplatīšanos starp patvēruma meklētājiem, patvērumu meklētāju centru darbiniekiem un citiem darbiniekiem, kuri saskaras ar patvēruma meklētājiem, savukārt, ģimenes ārstus turpināt apzināt nevakcinētos pacientus un aicināt uz vakcināciju.