Pazīmes, kas ļauj atpazīt ēšanas traucējumus
Anoreksija un bulīmija ir nopietnas psihiskas saslimšanas, ko nepieciešams laikus diagnosticēt un atbilstoši ārstēt. Nesaņemot palīdzību no līdzcilvēkiem, slimnieks var nodarīt neatgriezenisku kaitējumu savai veselībai.
Ēšanas traucējumu cēlonis visbiežāk ir neapmierinātība ar savu svaru, atsevišķām ķermeņa daļām vai ķermeņa formu. Lai iegūtu kāroto figūru, tiek liktas lietā drastiskas metodes – cilvēks mēģina samazināt svaru badojoties, izraisot vemšanu pēc ēdienreizēm un lietojot dažādus palīglīdzekļus, piemēram, urīndzenošus preparātus vai caurejas zāles. Anoreksijai raksturīgas paniskas bailes pieņemties svarā un pastāvīga badošanās, kamēr bulīmijas galvenā iezīme ir kompulsīvas pārēšanās lēkmes, kas mijas ar pastiprinātu svara kontrolēšanu. Ēšanas traucējumus visbiežāk piedzīvo jaunas sievietes, tomēr tie var skart arī vīriešus un cilvēkus dažādās vecuma grupās.
Novērojot ēšanas traucējumiem raksturīgos simptomus sev vai tuviniekiem, ir ārkārtīgi svarīgi nekavējoties vērsties pēc palīdzības pie ārsta. Agrīna saslimšanas diagnostika ir īpaši nozīmīga, lai slimnieks tiktu pilnībā izārstēts un spētu turpmāk dzīvot pilnvērtīgi.
Tomēr ir svarīgi ņemt vērā, ka cilvēks ar ēšanas traucējumiem bieži izjūt spēcīgu kauna vai vainas sajūtu, līdz ar to savus ieradumus viņš centīsies noslēpt no apkārtējiem. Tāpat viņš, iespējams, neatzīs, ka radusies saslimšana – ikdienišķie ieradumi kļuvuši par mehānismu, ar kura palīdzību persona ieradusi reaģēt uz problēmu. Šādā gadījumā saslimušais centīsies slēpt paradumus, uzskatot, ka citi nespēj izprast viņa situāciju.
Tāpat jāatceras, ka katrs saslimšanas gadījums ir unikāls – simptomi var veidot dažādas kombinācijas, iespējams, ka novērojamas tikai atsevišķas pazīmes. Turklāt reizēm tipiskie simptomi nebūt neliecina par ēšanas traucējumiem. Ja tevi māc bažas par savām vai tuvinieku attiecībām ar ēdienu, meklē profesionāļa palīdzību!
Uzvedības izmaiņas
*Pastāvīgi vai bieži ēšanas ierobežojumi – stingra kaloriju uzskaite, ēdienreižu izlaišana, badošanās, izvairīšanās no konkrētām produktu grupām, maltīšu aizstāšana ar šķidrumu.
*Pazīmes, kas liecina par pārēšanās lēkmēm – pēkšņi pazūd liels daudzums produktu, atkritumos parādās ievērojams daudzums iepakojumu papīru, pārtika tiek uzkrāta, tādējādi gatavojoties iespējamajai pārēšanās lēkmei.
*Bieža labierīcību apmeklēšana īsi pirms vai pēc ēšanas var signalizēt par to, ka tiek izmantoti vemšanas vai caurejas līdzekļi.
*Pēkšņa un neveselīga aizraušanās ar fiziskajām aktivitātēm – cilvēkam trūkst zināšanu par to, kādi vingrojumi jāveic, viņš sporto līdz pilnīgam spēku izsīkumam un neatliek nodarbību pat tad, ja guvis traumu vai gadījušies citi nozīmīgi apstākļi.
*Izvairīšanās no visiem komunikācijas veidiem un sociālajām situācijām, kas saistītas ar ēšanu.
*Regulāra izvairīšanās no maltītes, liekot lietā dažādus attaisnojumus, piemēram, apgalvojot, ka nesen jau ēsts, konkrētais produkts negaršo vai izmantojot citu argumentu.
*Slimnieks izstrādā paņēmienus, kas ļauj pārbaudīt ķermeņa stāvokli – regulāri saspiež tauku kārtiņu uz vēdera, pastāvīgi sveras vai izmanto citu veidu, kas šķietami ļauj kontrolēt svaru.
*Saslimušais var atteikties no nodarbēm, kas iepriekš sagādājušas prieku, izolēties no apkārtējiem.
*Pārmērīgi lēna ēšana, piemēram, ēdiena uzņemšana ar tējkaroti, ēdiena sagriešana mazos gabaliņos.
*Pastāvīga izsalkuma noliegšana.
Fiziskas izmaiņas
*Pēkšņs vai straujš svara zudums.
*Biežas svara svārstības.
*Menstruāciju zudums vai menstruālā cikla traucējumi.
*Ģībšana, galvas reiboņi.
*Pastāvīgs nogurums, apātija.
*Jutīgums pret aukstumu, pastāvīga aukstuma sajūta.
Psiholoģiskas izmaiņas
*Pastiprinātas rūpes, apmātība ar ķermeņa svaru, formu, izskatu.
*Intensīvas bailes no pieņemšanās svarā.
*Sakāpināta attieksme pret pārtiku, darbībām, kas saistītas ar pārtiku.
*Neapmierinātība ar savu ķermeni.
*Pastiprināts jutīgums pret komentāriem vai kritiku, kas vērsti pret personas svaru vai ārējo izskatu.
*Depresija un trauksme.
*Garastāvokļa svārstības, uzbudinātība.
*Apziņa, ka pats nespēj kontrolēt savu dzīvi.
