Pavasara sēnes ir ēdamas?
Vai nav tā, ka katrā ģimenē ir savs ēdamo sēņu grozs? Mēs, piemēram, vienmēr esam metuši līkumu cūcenēm, savukārt alksnenes lasījām un marinējām. Mana vīra ģimenē savukārt alksnenes nekad nelasīja, un kad kopā gājām sēņot, nespēju saprast, kāpēc viņš šīm sēnēm iet garām, un vēl tik lieliem klajumiem, ka pilns grozs būtu ar alksnenēm vien. Izrādās, tieši tā iemesla dēļ viņš šīs sēnes nelasa – citādi nebūšot grozā vietas citām, kā arī – alksnenes viņa ģimenē nekad nav ēstas.
Papētot ēdamo sēņu sarakstu, acis jāiepleš – kas to būtu domājis, ka tik daudzas sēnes ir ēdamas. Tiesa, man gribētos arī teikt – sēnes ir jāmāk ēst. Vai es to māku? Diez vai... Ņemot vērā manu īso sēņu ēšanas pieredzi, kā arī to, ka ēdu tikai gailenes.
Liels bija mans pārsteigums pagājušo pavasari atklāt, ka tā kā citi ar trīsošu sirdi gaida pirmās gailenes, dažiem sēņu sezona iesākas jau pavasarī, līdz ar pirmajām sēnēm – murķeļiem. Kaut gan laikam šis vārds neskaitās īsti pareizs, kaut tautā iegājies. Pavasarī visbiežāk sastopamās ēdamās sēnes ir parastās bisītes.
Vispirms jau tiešām jāuzsver – NEĒD TO, KO NEPAZĪSTI! Tāpc es nopirku sēņu grāmatu, lai varētu izpētīt un saprast, kas tieši par sēni manā grozā gatavojas nokļūt. Ar sēnēm eksperimentēt virtuvē var sākt tikai tad, kad esi pārliecinājies, ka gatavojies ēst ēdamu sēni.
Bet ar bisītēm tomēr grūti.... Ir atrodami informācijas avoti, kur šo sēni pie ēdamām nepieskaita. Savukārt ir cilvēki, kas jau gadiem katru pavasari šīs sēnes gatavo, un bez tām nespēj iztēloties pavasari. Izrādās ir tā – šīs sēnes patiešām satur indīgus toksīnus, kas var novest pie letāla iznākuma, BET – šie toksīni karsējot izdalās no sēnes, un sēne kļūst ēdama. Vispār jau lielāko daļu sēņu pirms ēšanas ir jānovāra, tāpēc tas nav nekāds jaunums. Sēne ir jānovāra, pirms to likt uz šķīvja.
Ēst? Neēst? Šīs pavasara pirmās vietējās sēnes... Izvēle katra paša ziņā. Bet katrā ziņā – neēdīsim daudz, un pirms ēšanas – izvārīsim.
Foto: Ilze Lipska
