Pasniegtas balvas par mūža ieguldījumu psihiatrijas un narkoloģijas jomas attīstībā un Psihiatrijas un narkoloģijas centra darbā

Šī gada 21. septembrī Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs (RPNC) atzīmēja savu 200. gadadienu, tādēļ piektdien, 20. septembrī Latvijas Nacionālajā teātrī, iestādes draugiem un darbiniekiem klātesot, tika godināti un apbalvoti bijušie kolēģi, kuri ir ieguldījuši savu mūžu psihiatrijas un narkoloģijas jomas attīstībā un Psihiatrijas un narkoloģijas centra darbā.

Foto: RPNC valdes priekšsēdētāja Sandra Pūce

Svinīgos vārdus teica un apbalvojumus svinīgajā pasākumā pasniedza valdes priekšsēdētāja Sandra Pūce un veselības ministrs Hosams Abu Meri. Apbalvojumu, kurš tikai veidots kā stilizēta seratonīna molekula (jo kā mēs visi zinām, tad serotonīns ir viela, kas ir atbildīga par laimes izjūtas un labsajūtas ierosināšanu), veidoja stikla meistares no mākslas studijas “Glass Point”.

Foto: Veselības ministrs Hosams Abu Meri

Agrākajai Psihiatriskās palīdzības dienesta virsārstei Lūcijai Arājai apbalvojums tika pasniegts par nozīmīgu ieguldījumu Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra ārstu darbā un Latvijas sabiedrības psihiskās veselības veicināšanā. 

Foto: Lūcija Arāja

Lūcija Arāja 1962. gadā kā medicīnas māsa uzsāka darbu toreizējā Rīgas psihoneiroloģiskajā slimnīcā, vēlāk, nepametot darbu ārstniecības iestādē, Rīgas Medicīnas institūtā izstudējusi par psihiatri, 1977. gadā iecelta par 9. stacionāra nodaļas vadītāju, 1993. gadā kļuvusi par galvenā ārsta vietnieci medicīnas darbā, 1998. gadā sākusi pildīt arī ārsta psihiatra-eksperta pienākumus, bet 2001. gadā nozīmēta par psihiatrijas stacionāro nodaļu virsārsti. Pavisam Lūcija Arāja RPNC ārstniecības iestādē nostrādājusi turpat 60 gadus. Lai gan psihiatrija ir smaga ārstniecības joma, viņai tas bijis vislabākais darbs, viņas īstais un vienīgais visa mūža sirdsdarbs. Visaugstāk cilvēkos Lūcija Arāja vienmēr ir vērtējusi godīgumu un bērniem vienmēr mācījusi nekad, nekad nepadoties! Pati arī par sevi teikusi, ka diezgan neatlaidīgi darījusi, ja kaut ko ir iecerējusi – “pielieku visus spēkus, lai iecerēto īstenotu, sasniegtu, un man liekas, ka tas man ir izdevies”.  Arāja 27 reizes saņēmusi ārstniecības iestādes pateicību, par ko liecina ieraksts darba grāmatiņā. Kā savu lielāko sasniegumu min klīnisko izaugsmi – no māsiņas  pār ārsti – psihiatri, tad virsārsti, virskonsultanti – konsiliju priekšsēdētāju, tiesu eksperti un psihiatrijas rezidentūras vadītāju.

Profesoram Mintautam Caunem tika pasniegts apbalvojums par mūža veltīšanu darbam Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrā, kā arī ieguldījumu Latvijas psihiatrijas zinātnes jomas attīstībā un jauno psihiatru izglītošanā.

Mintauts Caune dzimis 1929. gada 24. septembrī Rīgā, ārsta ģimenē. 1948. gadā viņš ar izcilību pabeidzis vidusskolu, bet Rīgas Medicīnas institūtu beidzis 1954. gadā. Pēc nostrādāta laika Daugavpils apvienotajā slimnīcā viņš 1956. gadā atgriezās Rīgā un sāka strādāt Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrā, atgriezās Rīgā un sāka strādāt  Rīgas medicīnas institūtā. Rīgas psihoneiroloģiskajā slimnīcā (agrākais RPNC nosaukums) prof. Caune sāka strādāt 1993. gadā par ārstu psihiatru un nostrādāja 26 gadus, līdz pat 2019. gadam. Šajā laika posmā viņš slimnīcā darbojās arī kā galvenais speciālists augstākā medicīniskā personāla kvalifikācijas un pēcdiploma izglītības jomā. Kā arī pēdējos gadus bija valdes priekšsēdētāja padomnieks ārstniecības jautājumos. Mintautu Cauni interesējis zinātniskais darbs, ievērojams ir viņa ieguldījums psihiatrijas zinātnē, viņš ir vairāk nekā 170 zinātnisku publikāciju autors, galvenokārt par šizofrēniju, depresiju, sociālo psihiatriju un psihofarmakoterapiju, vadījis arī citu kolēģu zinātniskos, viņš bijis zinātniskais konsultants un redaktors pētniecisku darbu krājumiem un grāmatām, konsultējis kolēģus sarežģītās psihiatriskās ārstniecības situācijās - spējis izcili formulēt un pamatot konsīliju slēdzienus. Līdz 2009. gadam viņš vadīja aspirantu un rezidentu apmācību psihiatrijā. Viņš vienmēr bijis ļoti prasīgs pret sevi un jaunajiem kolēģiem, rosinot psihiatrijā meklēt jaunus ceļus un atziņas. Studentu un plašās psihiatru aprindās ir iemantojis kvalificēta speciālista autoritāti.

Foto: Biruta Kupča

Profesorei Birutai Kupčai apbalvojums tika pasniegts par darbu Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrā un nozīmīgu ieguldījumu Latvijas psihiatrijas jomas attīstībā mūža garumā.

Biruta Kupča dzimusi 1939. gada 18. decembrī Rīgā. 1958. gadā viņa iestājās Rīgas Medicīnas institūtā un to pabeidza 1964. gadā. Pēc studijām aizsūtīta strādāt uz Strenču psihoneiroloģisko slimnīcu, kur nostrādāja trīs gadus. Studijas turpinājusi Medicīnas institūta aspirantūrā un to pabeigusi 1973. gadā. Visu savu darba mūžu strādājusi ārstniecībā Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrā un privātajā praksē. Padomju laikā strādājusi slimnīcas 20. nodaļā,   strādājusi par ārsti Ambulatorajā centrā “Veldre” un pēc tam16. nodaļā.  Papildus darbam veikusi arī zinātnisko un pētniecisko darbu un bijusi RSU pasniedzēja - no 1993. līdz 2006. gadam Biruta Kupča bijusi Psihiatrijas katedras docente, no 2006. līdz 2018. gadam – asociētā profesore, bet 2020. gadā viņa kļuva par emeritēto profesori. Birutas Kupčas pētniecības darbības virziens bijis saistīts ar psihiskās veselības afektīvo, bipolāro traucējumu, depresijas klīniku un ārstēšanu un atsevišķu medikamentu efektivitātes noskaidrošanu, 1995.–1996. gadā veikts arī pētījums par Černobiļas AES reaktora avārijas seku likvidatoru psihiatriskām un psihosociālām problēmām. Biruta Kupča ir izstrādājusi un vadījusi studiju kursus “Psihiatrija”, “Psihiatrija un narkoloģija”, “Psihiatrija un psihofarmakoloģija”, ir bijusi vadītāja un recenzētāja promocijas un maģistra darbiem, kā arī studentu pētnieciskiem un rezidentu zinātniskiem darbiem.  Viņa ir parādījusi lielu māku iedziļināties cilvēku  pārdzīvojumos, taktu, prasmi apieties ar cilvēkiem, rast optimālus psiholoģiskus un psihoterapeitiskus risinājumus sarežģītās situācijās, ir pacientu un slimnieku cienīta un mīlēta, bija iecienīta pedagoģe, laba kolēģe, zinoša ārste un kolēģu vidū izpelnījusies plašu atzinību un popularitāti.

Rasmai Klotiņai tika pasniegts apbalvojums par darbu Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrā, veidojot nozīmīgu ieguldījumu tiesu medicīnas attīstībā mūža garumā.

Rasma Klotiņa dzimusi 1947.gada 6. aprīlī.  Mācījusies Pēterburgas medicīnas institūtā, kur interese par psihiatriju tomēr ir bijusi noteicošā un 1978. gadā viņa uzsākusi darbu toreizējā Republikas Rīgas psihoneiroloģiskajā slimnīcā  un jau pēc pus gada iecelta par stacionāra 15. nodaļas vadītāju, vienlaikus pildot arī tiesu psihiatrijas ekspertes pienākumus. 

Var teikt, ka tiesu psihiatrija ir viena no sarežģītākajām psihiatrijas jomām, bet tieši tajā Rasma saskata savu aicinājumu. No 2002. gada  viņa ir iestādes galvenā tiesu psihiatrijas eksperta, bet 2004. gadā sāk vadīt Tiesu psihiatrisko ekspertīžu dienestu. Pavisam Rasma Klotiņa darbam Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrā veltījusi 41 sava mūža gadu. Papildus darbam no 2012. gada veikusi arī jauno ārstu apmācību un vadījusi rezidentu praktisko apmācību. Izstrādājusi Stradiņa universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedras mācību programmas tiesu psihiatrijā ārstiem rezidentiem, izstrādājusi medicīnisko terminoloģiju “Tiesu psihiatriskā ekspertīze”, kā arī apmācības programmu tiesu psihiatrijas ekspertiem. Kolēģi Rasmu raksturo kā cilvēku, kurš pateicoties savam stingrajam, kārtību un precizitāti mīlošajam raksturam, bija īstajā vietā. Šerpa un nelokāma – tāda viņa esot bijusi ikdienas gaitās, un viesusi visos lielu respektu gan pret sevi, gan darbu.  Rasma vienmēr ir bijusi ārkārtīgi godīga pret sevi un apkārtējiem, bez nekādiem kompromisiem.  

Foto: Ināra Zaiga Lintmane

Inārai Zaigai Lintmanei tika pasniegts apbalvojums par nozīmīgu ieguldījumu Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra māsu darbā un Latvijas sabiedrības psihiskās veselības veicināšanā.

Ināra Zaiga Lintmane dzimusi 1943.gada 11. oktobrī, mācījusies Rīgas 1. medicīnas skolā. 1966. gada 1. augustā pieņemta darbā par medicīnas māsu tolaik Rīgas psihoneiroloģiskajā slimnīcā, no 1998. gada 1. janvāra - galvenā medicīnas māsa un strādājusi RPNC līdz 2017. gadam. Vairāk nekā 40 gadus sava darba mūža veltījusi māsas darbam RPNC. Inārai slimnīcā bija iedota iesauka – sniegbaltīte – blondo un čirkaino matu dēļ; kolēģi visi kā viens apgalvo, ka viņa bijusi empātiska, labas komunikācijas prasmes, gaišs cilvēks, laba draudzene un atsaucīga kolēģe uz kuru var paļauties; personība, kas apveltīta ar augstu intelektu, atsaucīga, kolosāls cilvēks, kas prot atrast labo jebkurā situācijā. Ināra Lintmane ir liels ieguldījums māsu izglītībā, ieviesusi daudz jaunas lietas pacientu aprūpē.

Foto: Dmitrijs Suļžics