Par kukaiņu un čūsku kodumiem un to radītām veselības problēmām šogad līdz Jāņiem atlīdzībās izmaksāti jau vairāk nekā 15 000 eiro

Vairums cilvēku vasaru nevar pat iedomāties bez dabas tuvuma, staigāšanas basām kājām un līksmiem piknikiem, reizēm piemirstot, ka šajā gadalaikā pasaule jādala ar dažādiem rāpojošiem un lidojošiem kustoņiem. Apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa) par kukaiņu un čūsku kodumiem un tiem sekojošām veselības problēmām katru gadu izmaksā desmitiem tūkstošu eiro. Pērn tie bija virs 60 000 eiro, bet šogad līdz Jāņiem – jau vairāk nekā 15 000 eiro.

Mošķi uzbrūk pat visnegaidītākajās situācijās 

Katru gadu apdrošinātājs saņem atlīdzību pieteikumus, kas saistīti ar dzīvo radību sagādātām traumām – skrāpējumiem, sasitumiem un pat lūzumiem, kas gūti, neveiksmīgi mēģinot izvairīties no kukaiņa un pakrītot. Kādam apdrošināšanas sabiedrības klientam gadījies iedzīvoties sešu lapseņu dzēlienos, jo, skaldot malku, viņš izkustinājis bluķi, nepamanot uz tā iekārtoto lapseņu pūzni. Tāpat kukaiņu kodums bieži vien izraisa alerģisku reakciju, kas var novest pat pie ārstēšanās slimnīcā. Kādam klientam pēc lapsenes koduma kakla muguras daļā uz visa ķermeņa parādījušies nātrenes tipa izsitumi.

“Iztramdīti kukaiņi ir bīstami, taču ar kukaiņiem ir iespējama arī mierīga līdzāspastāvēšana, cienot to klātbūtni un izturoties rāmi un savaldīgi. Labāk jau, protams, no lapseņu vai iršu pūžņa savā pagalmā atbrīvoties. Sevišķi uzmanīgiem jābūt tiem, kuri dažādus dzērienus malko no pudeles, jo cukuroti dzērieni pievilina lapsenes. Pudelē kukaini ir ļoti grūti pamanīt, bet iedzert šādu malku ir bīstami – lapsenes kodums mutē vai rīklē var beigties ar anafilaktisko šoku. BALTA atlīdzību vēsturē ir šādi gadījumi ar letālu iznākumu. Tāpēc, ja cilvēkam veidojas akūta reakcija uz kukaiņa kodumu, vajadzētu nekavējoties zvanīt neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai,” iesaka BALTA nelaimes gadījumu produkta vadītāja un risku parakstītāja Ludmila Ščegoļeva.

Rāpuļi vasarā arī neguļ! Īpašs stāsts katru gadu ir arī čūsku kodumi – šādu gadījumu nav daudz, taču sakostajiem cilvēkiem vienmēr nākas meklēt ārsta palīdzību. Turklāt iztraucēta čūska var uzbrukt ne tikai rokai vai basai pēdai, kas pēkšņi ielauzusies tās teritorijā: kādam klientam makšķerējot norāvies pludiņš; bridis upē tam pakaļ un pie upju zālēm kājas augšstilbā ieķērusi čūska, kas iztraucēta rīta peldē. Karstā vasarā pieteikumu skaits par čūsku kodumiem parasti dubultojas, līdz ar to arī šogad jābūt īpaši uzmanīgiem.

Tāpat šogad aktīvas ir ērces: jau šobrīd iesniegta gandrīz puse no pagājušā gada kopējā atlīdzību pieteikumu skaita par Laimas slimības gadījumiem, kaut lielākais pieteikumu skaits parasti ir no jūlija līdz oktobrim.

Kuri kukaiņi ir bīstamākie Latvijā?

Entomologs Voldemārs Spuņģis stāsta – no slimību pārnēsātājiem bīstamākās ir ērces, citu bīstamu slimību pārnēsātāju Latvijā nav. Kādreiz bija sastopami ar malāriju inficēti odi, taču malārija Latvijā pilnībā izskausta jau 20. gadsimta vidū.

“No kukaiņiem, kuri slimības nepārnēsā, bīstamākās ir lapsenes, taču tikai vienā konkrētā situācijā – brīdī, kad tās ir ielīdušas pudelē, bundžā, glāzē vai citā dzēriena traukā. Lapsenes ir sastopamas visbiežāk, tās var uzrasties gan mājās, gan – ar garantiju – piknikā vai citā atklātā vietā, kur pieejams ēdiens un dzērieni. Jāatzīmē gan, ka šogad lapseņu ir mazāk nekā pērn: to ietekmējuši dažādi faktori, galvenokārt – šī pavasara un vasaras klimats,” atklāj entomologs.

Viņš norāda, ka atsevišķi būtu jāvērtē riski, kas saistīti ar alerģijām, jo daļai sabiedrības tieši alerģijas ir visbīstamākās. Piemēram, atpūšoties pie dabas, bites ir salīdzinoši retāk sastopamas, taču tieši bites dzēliens visbiežāk izraisa alerģisku reakciju. Savukārt irši ir lielākie no lapseņveidīgajiem, tāpēc cilvēki no tiem vairāk baidās, taču irši paši par sevi nav agresīvi. Irsis uzbrūk tikai tad, ja to provocē, tāpēc, satiekot irsi, jāsaglabā miers, nevajadzētu sākt vicināties ar rokām vai kā citādi biedēt kukaini. Iršu uzbrukuma risks ir lielāks vasaras beigās, kad pūžņi kļuvuši prāvāki, bet paši kukaiņi – tramīgāki.

Kā sevi pasargāt?

“Iespēju sevi pasargāt mūsdienās ir tik daudz, ka ikviens var atrast savai gaumei un dzīvesveidam atbilstošāko. Populārākie ir izsmidzināmie repelenti, kuri atbaidīs gan ērces, gan odus, knišļus un dundurus, taču jāpievērš uzmanība aktīvās vielas koncentrācijai repelenta sastāvā. Spēcīgāki repelenti darbosies pat visu dienu, bet vājāki būs efektīvi vien pāris stundas,” iesaka entomologs. 

Mājsaimniecībā kā repelentus var izmantot gan speciālas ultravioletās gaismas lampas, gan sildāmās ierīces, kas gaisā izdala ķīmisku vielu – tā nav kaitīga cilvēkam, bet insektam gan. Tomēr videi draudzīgākais veids mājokļa pasargāšanai ir sveces ar ēteriskajām eļļām, piemēram, citronzāli.  

“Dzīvā daba ir mums visapkārt, dažādi kukaiņi un rāpuļi nav ienaidnieki, bet dabiska dabas daļa, ar kuru cilvēkam jāmāk sadzīvot. Apdrošināšana ir veids, kā sevi pasargāt, ja neizdodas sadalīt teritoriju ar sakaitinātu čūsku vai niknu lapseni, taču ir jābūt vērīgiem un jāatceras, ka meži, pļavas un upes nepieder cilvēkiem vien,” atgādina apdrošināšanas eksperte.

Lai mierīgi sadzīvotu ar kukaiņiem, apdrošinātājs un entomologs iesaka ievērot dažus vienkāršus noteikumus.

• Lai izvairītos no lapseņu klātbūtnes īpašumā, tas regulāri jāapseko. Ja dārzā ieraugi lapseni, nav iemesla uztraukumam; ja redzi to lidināmies pie mājas, iespējams, netālu atrodas pūznis.
• Pūžņa tuvumā saglabā mieru un izvairies no straujiem žestiem, ej mierīgi garām. Ja lapsene iepinas matos, tad gan mēģini no tās ātri atbrīvoties.
• Visdrošāk likvidēt lapseņu vai iršu pūzni ziemā vai agrā pavasarī, kad tas ir tukšs. Ja blakus vecajam pūznim parādās jauns, iespējams, mātīte ir pārziemojusi tuvumā kādā slēptuvē. Ņem vērā – pūžņi bieži vien ir sastopami neapdzīvotos bēniņos.
• Pašam mēģināt tikt vaļā no lapseņu vai iršu pūžņiem nav ieteicams; labāk šo uzdevumu uzticēt profesionāliem dezinsekcijas uzņēmumiem, kas to paveiks droši un efektīvi. Ja pūznis atrodas sabiedriskā ēkā, var lūgt palīdzību arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam.
• Kafejnīcās ir svarīgi pievērst uzmanību, vai pie dzērieniem nelido kāds kukainis. Tas no dzēriena paša spēkiem izkļūt nevarēs, bet, tam nejauši nonākot mutē, tā kodums var izraisīt smagu alerģisku reakciju. 
• Vasaras laikā, dzerot no skārdenēm, pudelēm un citiem traukiem, ieteicams lietot salmiņus, jo tie gandrīz pilnībā novērš risku kukaiņiem nonākt mutē vai rīklē.
• Bērniem var iegādāties burciņas vai krūzes ar vāciņu un salmiņu, kas ir ne tikai drošas, bet arī vizuāli pievilcīgas.
• Staigājot basām kājām, esi piesardzīgs, īpaši zem augļu kokiem, kur bieži sastopamas lapsenes.
• Dodoties dabā ogot vai sēņot, strādājot un atpūšoties dārzā, velc apģērbu ar garām piedurknēm un bikses, kā arī izmanto repelentus – krēmus un aerosolus pret kukaiņu kodumiem.