Palielinājusies saslimstība ar ērču encefalītu un Laima slimību
Mežs rudenī vilina sēņotājus, ogotājus, dabas mīļotājus. Prieku par pastaigu mežā var sagandēt ērce. Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) speciālisti uzskata, ka risks saslimt pēc ērces piesūkšanās joprojām ir ievērojams. LIC informē, ka šogad Latvijā kopumā cilvēki vairāk nekā pērn saslimuši ar ērču encefalītu un Laima slimību.
"Šā gada 8 mēnešos reģistrētie iedzīvotāju saslimstības rādītāji ar ērču encefalītu un Laimas slimību liecina, ka salīdzinot ar iepriekšējā gada analogu periodu kopumā iedzīvotāju saslimstība ir nedaudz pieaugusi", situāciju vērtē LIC direktore, profesore Baiba Rozentāle.
Salīdzinoši vairāk saslimšanas gadījumu ar abām Ixodes ērču (Latvijas mežos un krūmājos sastopamas divas ārēji līdzīgas ērču sugas – suņu ērces (Ixodes ricinus ) un taigas ērces (Ixodes persulcatus). Suņu ērces sastopamas gandrīz visā Latvijas teritorijā, bet retāk austrumu daļā, kur izplatītas taigas ērces) pārnestajām infekcijām uz 100 000 iedzīvotājiem reģistrēts Rīgas reģionā.
"Ērču encefalīta gadījumu skaits šogad pieaudzis arī Kurzemes reģionā, savukārt Laima slimības gadījumu skaits – Zemgales reģionā", informē B.Rozentāle. Viņa norādīja, ka Vidzemes un Latgales reģionā vērojama saslimšanas samazināšanās ar abām slimībām, Kurzemes reģionā samazinājies saslimušo skaits ar Laima slimību.
LIC epidemiologi uzskata, ka šā gada pavasarī ērču vidējā aktivitāte to pastāvīgās novērošanas vietās kopumā bija nedaudz zemāka nekā iepriekšējā gadā, savukārt jūnijā, īpaši mitrākās vietās un vietās ar bagātīgu augu segu, pieaugušās ērces bija sastopamas ievērojami biežāk.
Šī gada vasara atkal bija viena no siltākajām pēdējos gados, un, ja ir pietiekams mitrums, temperatūras paaugstināšanās tikai veicina ērču aktivitāti.
Profesore Baiba Rozentāle informē, ka līdz šim šogad LIC ārstējušies 116 cilvēki, kuri inficējušies ar ērču encefalītu. Ērču izmeklējumi LIC virusoloģijas laboratorijā liecina - katra piektā ērce ir inficēta ar ērču encefalīta vīrusu. Profesore norāda, ka pareiza un ātra ērces noņemšana samazina inficēšanās risku ar Laima slimību, bet gan ne ar ērču encefalītu. Laima slimības pārnesējas var būt abu Latvijā sastopamo sugu ērces. Profesore atgādina, ja pēc ērces piesūkšanās trīs līdz 32 dienu laikā uz ādas parādās sīks, sārts plankums, kas dažu dienu vai nedēļu palielinās, ja plankuma vidus kļūst gaišāks, veidojas gredzenveida forma, ja vērojama nedaudz paaugstināta temperatūra, nespēks, galvassāpes, nelaba dūša, svara zudums, sāpes roku un kāju locītavās, pakausī un mugurā, tad noteikti nekavējoties jādodas pie ārsta. Ja slimību agrīni diagnosticē un ārstē, tad inficētais cilvēks var izvairīties no centrālās nervu sistēmas bojājumiem (meningīts, sejas nerva parēze, neirīti u. c.), sāpēm un iekaisuma locītavās, kā arī sirdsdarbības traucējumiem un miokardīta, kas novēlotā ārstēšanas variantā var apdraudēt cilvēka veselību.
LIC speciālisti atgādina par drošības pasākumiem, lai izvairītos no ērču piesūkšanās un samazinātu inficēšanās risku:
* ērces visbiežāk pieķeras garāmejošiem cilvēkiem 15 cm augstumā no zemes (bet karstākā laikā arī augstāk), tāpēc dodoties mežā vai staigājot pa krūmainām vietām apģērbs jāpielāgo tā, lai ērces nevarētu zem tā pakļūt, - bikšu gali jāieliek zeķēs vai zābakos, aprocēm un apkaklei jābūt cieši pieguļošai, blūze vai krekls jāieliek biksēs;
* pastaigas laikā ik pa brīdim jāaplūko apģērbs, lai laicīgi pamanītu un notrauktu pa to rāpojošas ērces;
* pārnākot no pastaigas pa mežu, rūpīgi jāpārbauda, vai uz drēbēm vai ķermeņa nav ērces.
Ja ērce tomēr piesūkusies, tā jānoņem. Vēlams, lai to darītu medicīnas darbinieks. Tomēr ar tās izvilkšanu nedrīkst kavēties, jo Laima slimības risks paaugstinās, ērcei ilgāk atrodoties uz ķermeņa. Pirms ērces izvilkšanas ar spirtu jādezinficē vieta, kur tā piesūkusies. Ar tievu pinceti jāsatver ērce pēc iespējas tuvāk ādai, cenšoties ērci nesaspiest un lēni ar vienmērīgu kustību jāvelk ārā. Nekādā gadījumā nedrīkst saspiest vai sažņaugt ērci, jo var notikt ērces ķermeņa šķidruma injicēšanās ādā. To nedrīkst arī griezt, durt vai raut, jo ērces mutes daļa var palikt ādā un inficētais šķidrums no ērces var iekļūt brūcē. Pēc ērces noņemšanas, tās piesūkšanās vietu apstrādā ar joda tinktūru, odekolonu vai spirtu. Rokas obligāti rūpīgi jānomazgā ar ziepēm. Nav ieteicams pieskarties ērcei ar pirkstiem, jo infekciju izraisītāji var nokļūt organismā caur mikrotraumām ādā vai nejauši aizskarot gļotādas. Tāpēc, ja nav pincetes un ērce jāizvelk ar pirkstiem, izmanto kādu starpliku – auduma gabalu, papīru, salveti vai gumijas cimdus. Var izmantot diega cilpu. To apsien ap ērces snuķīti pēc iespējas tuvāk ādai un, velkot aiz galiem, izņem ērci. Ja cilvēks nav vakcinēts pret ērču encefalītu, jāapmeklē ģimenes ārsts vai tuvākā ārstniecības iestāde. Pie ārsta jāgriežas arī gadījumā, ja ap ērces piesūkšanās vietu parādās apsarkums vai ir citas sliktas pašsajūtas pazīmes.
Ērču aktivitātes sezona Latvijā parasti ilgst no aprīļa sākuma līdz oktobra beigām, bet labvēlīgos meteoroloģiskajos apstākļos aktivitātes periods var būt garāks.
V/a "Latvijas Infektoloģijas centrs" Sabiedrisko attiecību speciālisti.
