Atzīmējot Starptautisko Lipoproteīna(a) atpazīstamības veicināšanas dienu 24. martā, biedrība ParSirdi.lv kopā ar kardiologiem vēlas vērst uzmanību šim mazpazīstamajam, bet izplatītajam sirds un asinsvadu slimību riska faktoram. 

Vienam no pieciem cilvēkiem pasaulē ir paaugstināts Lp(a) līmenis, kas galvenokārt tiek ģenētiski mantots no vecākiem. Lielākajai daļai cilvēku ar paaugstinātu Lp(a) līmeni nav pamanāmu simptomu, tāpēc vienīgais veids, kā to noteikt, ir veikt asins analīzes. Paaugstināts Lp(a) līmenis ir bīstams, jo veicina aterosklerozes attīstību asinsvados, līdz ar to arī palielina sirds un asinsvadu slimību, to starpā infarkta un insulta risku. 

“Liela daļa cilvēku zina, ka paaugstināts zema blīvuma lipoproteīna (ZBL) holesterīns jeb "sliktais" holesterīns var izraisīt sirds un asinsvadu slimības, tomēr salīdzinoši maz cilvēku ir informēti par risku, ko rada paaugstināts lipoproteīns (a) jeb Lp(a). Būtībā to var uzskatīt par vēl negantāku “slikto holesterīnu”, jo arvien jauni pētījumi pierāda, ka cilvēkiem ar paaugstinātu Lp(a) līmeni un aterosklerozi var būt augstāks infarkta, sirds mazspējas, insulta un citu slimību risks. Lai gan šobrīd nav pieejami specifiski medikamenti Lp(a) ārstēšanai, tomēr, zinot tā līmeni, kopā ar ārstiem ir iespējams izvērtēt iespējas samazināt savu risku,” stāsta Inese Mauriņa, biedrības ParSirdi.lv vadītāja.

“Diemžēl daudzi cilvēki pilnīgi neko nav dzirdējuši par Lp(a). Pēc būtības tās ir holesterīnu saturošas daļiņas, kas ir vēl kaitīgākas par ZBL holesterīnu un papildus paaugstina sirds un asinsvadu slimību risku. Lp(a) līmeni lielākoties nosaka tieši ģenētika, un ar pareizu dzīvesveidu to nav iespējams mainīt. Šobrīd pieejamie medikamenti holesterīna pazemināšanai vai nu praktiski neietekmē, vai minimāli mazina Lp(a) līmeni. Tāpēc ļoti gaidām, kad tiks pabeigti klīniskie pētījumi par inovatīviem medikamentiem, kas pacientiem nākotnē varētu palīdzēt daudz efektīvāk samazināt Lp(a) līmeni. Jautāsiet – kāda jēga to pārbaudīt, ja pagaidām nevaram to būtiski ietekmēt? Nozīme ir liela! Proti, ja cilvēkam ir izteikti paaugstināts Lp(a), tad mēs zinām, ka sirds un asinsvadu slimību risks ir būtiski lielāks un attiecīgi ir nepieciešams intensīvāk mazināt visus pārējos riska faktorus, jo īpaši ZBL jeb “slikto” holesterīnu. Tāpēc galvenais – vismaz reizi mūžā to noteikt,” uzsver Latvijas Ģimenes hiperholesterinēmijas reģistra vadītājs, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs, Latvijas Universitātes prof. Gustavs Latkovskis.

Fakti par lipoproteīnu(a)

• Lp(a) daļiņas struktūra ir līdzīga ZBL (zema blīvuma lipoproteīnam). Tas atšķiras no ZBL, jo satur papildu olbaltumvielu, ko sauc par “apolipoproteīnu(a)”. Lp(a) tiek izstrādāts aknās, un tas cirkulē asinīs tāpat kā citi lipoproteīni.

• Lp(a) līmeni asinīs var noteikt, veicot asins analīzes. Nosūtījumu uz analīzēm var lūgt savam ģimenes ārstam, taču šobrīd Latvijā šī analīze pacientiem nav valsts apmaksāta.

• Par paaugstinātu Lp(a) līmeni tiek uzskatīts tāds, kas pārsniedz 50 mg/dL (500 mg/L) vai 120 nmol/L. Atkarībā no laboratorijas var tikt izmantota viena vai otra sistēma Lp(a) analīzes un rezultāta izteikšanai – mg/dL vai nmol/L.

• Pašlaik vēl nav specifisku zāļu Lp(a) līmeņa pazemināšanai (šobrīd noris pētījumi medikamentu pārbaudei). Tomēr jāatceras, ka veselīgs dzīvesveids var palīdzēt samazināt kopējo sirds un asinsvadu slimību risku cilvēkiem ar augstu Lp(a) līmeni, taču tas praktiski neietekmē pašu Lp(a) līmeni.

Ar ko sākt?

• Konsultēties ar ārstu par savu risku, nepieciešamības gadījumā veikt Lp(a) analīzes un apspriest piemērotāko risku samazināšanas stratēģiju.

• Sazināties ar Latvijas Ģimenes hiperholesterinēmijas reģistru, ja Lp(a) ir būtiski paaugstināts – virs 150 mg/dl vai virs 350 nmol/l. Tālruņa numurs: 25449674, darba dienās 8.30-17.00 (Ja neizdodas sazvanīt ar pirmo reizi, speciālisti tev atzvanīs).