Onkologi norāda uz "zaļā koridora" nepilnīgu izmantošanu
Rīga, 21.maijs, LETA. Latvijā vadošus onkologus satrauc, ka audzēju primārās diagnostikas sistēma jeb tā sauktais "zaļais koridors" tiek nepilnīgi izmantots.
Šodien Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijā onkologi vairākkārtīgi norādīja, ka "zaļajā koridorā" nonāk pārāk daudz pacientu, jo tikai apmēram 13% no pacientiem tiek diagnosticēts vēzis, turklāt lielākā daļa onkoloģijas pacientu sistēmā nenonāk caur "zaļo koridoru", kā rezultātā spiesti gaidīt ilgās rindās pēc pakalpojumiem un izmeklējumiem.
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas klīnikas vadītāja, onkoloģe Gunta Purkalne norādīja, ka kopumā ir apmierināta ar to, kā "zaļais koridors" Stradiņa slimnīcā strādā. Vienlaikus viņa norādīja, ka tikai apmēram 13% pacientu tiek apstiprināta vēža diagnoze, bet pārējie 87% aizņem tehnoloģijas un nobīda rindu pacientiem, kuriem "zaļajā koridorā" tiešām būtu jāatrodas.
Purkalne norādīja, ka būtu jārunā par nosūtījumu "zaļajam koridoram" kvalitāti un motivāciju, tāpat būtu vairāk jāizglīto un jāstrādā ar ģimenes ārstiem, kā arī speciālistiem.
Latvijas Onkologu asociācijas vadītājs, onkologs Jānis Eglītis norādīja, ka joprojām lielākā daļa pacientu nokļūst veselības aprūpes sistēmā caur citiem ceļiem, nevis "zaļo koridoru". Onkologs sacīja, ka viņi veido apmēram divas trešdaļas no visiem pacientiem, turklāt viņi nonāk parastajā rindā, kā rezultātā spiesti ilgstoši gaidīt rindās uz izmeklējumiem un pakalpojumiem.
Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas (LVEA) valdes priekšsēdētāja Daiga Behmane norādīja, ka patlaban Latvijā patiesībā darbojas nevis "zaļais koridors", bet gan "zaļie vārti". Behmane sacīja, ka pacients nonāk sistēmā, bet nav zināms, kas ar pacientu notiek tālāk. Šim apgalvojumam piekrita arī onkologs Eglītis.
Saeimas apakškomisijas sēdē onkologi pauda satraukumu par to, ka joprojām nav pieejami statistikas dati par onkoloģijas pacientiem 2018.gadā, kā rezultātā nav iespējams diskutēt par ārstēšanas rezultātiem, plānošanu, ekonomisko efektivitāti un citiem jautājumiem.
NVD pārstāve norādīja, ka patlaban tiek apkopoti dati, tomēr Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas onkoloģe ķīmijterapeite Iveta Kudaba pauda nostāju, ka, visticamāk, datu nemaz nebūšot, turklāt viņa pieļāva, ka datu neesamība nav tikai onkoloģijas jomas problēma.
Kā ziņots, "zaļajā koridorā" ir ievērojami ierobežojumi pacientu ārstēšanas, rehabilitācijas un uzraudzības jomās, secinājusi LVEA pētījumā Pacientu plūsmas onkoloģijā (zaļā koridora) novērtējums par 2017. un 2018.gadu.
Kā aģentūrai LETA norādīja pētījuma autore Behmane, ieviešot "zaļo koridoru" onkoloģijā, vēža slimniekiem uzlabojusies diagnostikas pieejamība, kā arī ārstēšana var tikt sākta ātrāk, tomēr vairākās jomās vērojami ierobežojumi. "Šobrīd valstī ir izveidota sistēma, kas ļauj vēzi ātrāk diagnosticēt, kas ir ļoti būtiski, taču ar to vien ir par maz," sacīja Behmane.
Viņa norādīja, ka ir nepareizi, ka patlaban tālākajos etapos "zaļais koridors" nereti apraujas - bieži izpaliek kvalitatīva, mūsdienīga ārstēšana, kritiski šauras ir rehabilitācijas iespējas, kā arī nav izveidota pārskatāma sistēma vēža pacientu novērošanai pēc aktīvā ārstēšanās posma. "Praksē tas nozīmē, ka "zaļā koridora" ietvaros nav izstrādāts detalizēts pacientu plūsmas apraksts katram vēža veidam, kas ietvertu ne tikai diagnostiku, bet arī nākamos etapus," norāda Behmane.
Kā secināts pētījumā, pieaugot onkoloģisko slimību izplatībai, uzlabojoties diagnostikai un jaunu ārstēšanas metožu pieejamībai, arvien vairāk vēža pacientu nonāk sistēmā un tiem pieejama savlaicīga ārstēšana, tāpēc jārēķinās ar tālāku papildus finansējuma nepieciešamību.
Pētījums arī atklāj, ka Latvijā onkoloģijā joprojām trūkst standartizētas pieejas diagnostikas un ārstēšanas jomās, lielā mērā trūkst kvalitātes prasības izmeklējumu un ārstniecības pakalpojumu veikšanai, kā arī nav definēti ārstēšanā sasniedzamie rezultāti. Ārstniecības personu atbildība un sadarbība ir ierobežota, tostarp nav precīzi noteikti ārstniecības personu uzdevumi pacientu informēšanā un savstarpējās komunikācijas uzlabošanā.
